Endokrīnie dziedzeri hormonu līdzsvara sardzē 0
Īpašu darbu organismā veic dažādi dziedzeri. Ārējās sekrēcijas dziedzeri producē asaras, siekalas, sviedrus un pienu, bet hormonus un fermentus, kas nonāk tieši asinīs un ietekmē daudzus – ja ne visus – procesus organismā, ražo iekšējās sekrēcijas jeb endokrīnie dziedzeri.
Endokrīnā sistēma, ko veido iekšējās sekrēcijas dziedzeri un dziedzeraudu sakopojumi, ir gudra, jutīga un ietekmīga. Tās īpašo spēku rada šo dziedzeru producētie hormoni – informāciju nesošas vielas, ko pa visu organismu izplata asinis, dodot tam dažādas pavēles – kontrolēt vielmaiņu, stimulēt iekšējo orgānu darbību, regulēt šūnu aktivitāti, ietekmēt nervu sistēmu.
Kad hormonu daudzums un to proporcijas ir līdzsvarotas, jūtamies veseli, enerģiski un dzīvespriecīgi, ja rodas disbalanss – cieš gan ķermeniskā, gan emocionālā pašsajūta. Hormoni šūnās neizraisa bioķīmiskas reakcijas – tie tikai ietekmē jau esošo reakciju norises ātrumu.
Harmonijas uzturēšanā katram iekšējās sekrēcijas dziedzerim ir sava īpaša loma.
◆ Endokrīno dziedzeru darbības regulēšanā un aktivēšanā piedalās galvas smadzeņu zemgarozas daļa hipotalāms. Tas ir nervu šūnu sakopojums, kurā veidojas dziedzerus regulējoši hormoni un kas nodrošina smadzeņu, nervu un endokrīnās sistēmas darbības koordināciju.
◆ Epifīze, neliels priežu čiekuram līdzīgs veidojums, atrodas galvas smadzeņu dziļumā. Tas aktivējas tumsā, kad uz acs tīkleni nekrīt gaisma, un izstrādā hormonu melatonīnu, kas piedalās miega un nomoda cikla regulācijā, nodrošina veselīgu miegu, iesaistīts diennakts ritma uzturēšanā organismā.
Epifīzes darbība saskaņo augšanas un nobriešanas procesus, ietekmē dzimumattīstību. Bērnam augot, 7–14 gadu vecumā čiekurveida dziedzeris pamazām samazinās līdz zirņa lielumam.
◆ Daudzu citu iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbību diriģē hipofīze, kas atrodas galvas smadzeņu pamatnē, tā dēvēto turku sedlu hipofīzes bedrītē. Tā producē hormonus, kas ietekmē organisma augšanu, dzimumorgānu attīstību, ierosina dzemdības un piena dziedzeru darbību, nodrošina ūdens atpakaļuzsūkšanos nieru kanāliņos. Kopumā tajā tiek izstrādāti aptuveni desmit dažādi hormoni.
◆ Vielmaiņas regulācijā svarīga loma ir vairogdziedzerim, kas atrodas kakla priekšpusē virs lielā jeb vairogskrimšļa un ir lielākais iekšējās sekrēcijas dziedzeris – tā svars ir 30–40 grami.
Tā darbību regulē hipofīze ar speciāla hormona palīdzību.
Vairogdziedzera hormoni iespaido vielmaiņas ātrumu un enerģijas patēriņa intensitāti, regulē ķermeņa svaru, sirdsdarbības ātrumu, kalcija un fosfora maiņu, ietekmē nervu sistēmas funkcionālo stāvokli.
Atšķirībā no citiem iekšējās sekrēcijas dziedzeriem šis spēj veidot savu hormonu uzkrājumus.
◆ Vairogdziedzerim tā mugurpusē piegulst epitēlijķermenīši – sīki divi vai trīs pāra veidojumi. Tie producē hormonu, kura uzdevums organismā ir regulēt kalcija un fosfora daudzumu asinīs un urīnā.
◆ Aizkuņģa dziedzeris, kas atrodas kreisajā paribē, veic divas funkcijas – gan iekšējo (endokrīno), gan ārējo (eksokrīno) sekrēciju.
◆ Aizkrūtes dziedzeris jeb timuss ir neizzinātākais orgāns mūsu ķermenī, atrodas krūšu dobumā aiz krūšukaula. Tas ir īpaši nozīmīgs bērna vecumā, jo jaundzimušajam tā ražotie hormoni ietekmē limfocītu veidošanos, veicina imūnsistēmas nobriešanu, stimulē kaulu augšanu.
Sasniedzot pubertātes vecumu, timuss pakāpeniski zaudē aktivitāti, dziedzeraudi lielākoties pārvēršas taukaudos.
◆ Dziedzeri veido divas daļas – eksokrīnā izdala gremošanas fermentus, kas nepieciešami olbaltumvielu, ogļhidrātu un tauku šķelšanai. Diennakts laikā no aizkuņģa dziedzera divpadsmitpirkstu zarnā nonāk aptuveni divi litri gremošanas sulu.
◆ No endokrīnās daļas jeb, precīzāk, no Langerhansa saliņu šūnām, kas veido tikai aptuveni simtdaļu no visa dziedzera masas, asinīs nonāk dziedzera producētie hormoni, no kuriem galvenie ir insulīns un glikagons.
◆ Šie hormoni iesaistīti ogļhidrātu pārstrādē un glikozes līmeņa regulēšanā. Ja glikozes daudzums asinīs pārsniedz normu, izdalās insulīns, kas lieko glikozi pārvērš rezerves ogļhidrātā glikogēnā. Savukārt, ja glikozes organismā trūkst, pretēju darbību veic otrs aizkuņģa dziedzera hormons – glikagons, kas tās līmeni asinīs paaugstina.
Tā tiek nodrošināta enerģijas kontrole organismā.
◆ Virsnieres, kā atklāj šā nelielā pāra dziedzera nosaukums, atrodas virs nierēm un producē glikokortikoīdus, kas kontrolē ķermeņa atbildes reakcijas uz stresu, stimulē organismu aktīvai darbībai.
Virsnieru ražotie hormoni piedalās arī glikozes vielmaiņas regulēšanā, iesaistīti šķidruma līdzsvara un organisma iekšējās vides nemainīguma uzturēšanā. Šā dziedzera darbība ietekmē asinsspiedienu, veģetatīvo nervu sistēmu, kālija un nātrija līmeni.
◆ Dzimumdziedzeru hormoni nosaka un regulē dzimumšūnu – olšūnu un spermatozoīdu – veidošanos un nobriešanu, veicina sekundāro dzimumpazīmju attīstību.
Sievietēm tās ir olnīcas, kas producē trīs hormonus – estrogēnus, kas stimulē olšūnu nobriešanu, un progesteronu, kas nodrošina dzemdes sienu uzbriešanu, kā arī vīrišķos jeb androgēnos hormonus. Olnīcās attīstās olšūnas.
Pusmūžā, caurmērā pēc 45 gadu vecuma, olnīcas sāk pakāpeniski novecot. Mazinās to izstrādāto hormonu, īpaši estrogēnu līmenis, līdz menopauzē olnīcu funkcija izsīkst.
Sēklinieki ir vīrišķie dzimumdziedzeri, kuros veidojas androgēnie hormoni (galvenokārt testosterons), kas nosaka sekundāro dzimumpazīmju attīstību, izraisa dzimumtieksmi un veicina dzimumorgānu attīstību. Tajos attīstās vīrišķās dzimumšūnas spermatozoīdi. Sēklinieki ir novietoti ķermeņa ārpusē, sēklinieku maisiņos, kur ir labvēlīgi apstākļi spermatozoīdu ražošanai un nobriešanai. Dažkārt sēklinieku pilnīga noslīdēšana maisiņā, kas parasti notiek grūtniecības pēdējā mēnesī, aizkavējas vai nenotiek – tad nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās.
◆ Dziedzeru slimīgas mazspējas vai organisma novecošanās izraisītu hormonu deficītu iespējams kompensēt, lietojot hormonaizvietojošus līdzekļus – piemēram, insulīnu preparāta veidā, ja aizkuņģa dziedzeris to nespēj saražot pietiekami, vai vairogdziedzera hormonus, ja tas izoperēts, vai dzimumhormonus, ja sievietei iestājusies menopauze. Savukārt, ja kāds no dziedzeriem darbojas un hormonus producē pārlieku intensīvi, ārsts var ieteikt medikamentus, kuri ierobežo tā slimīgo aktivitāti.
