FOTO, VIDEO: Atver enciklopēdiju nācijas gudrībai 1
Līdz ar Nacionālās enciklopēdijas drukātā sējuma “Latvija” svinīgo atvēršanu vakar Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) telpās pēc četru gadu darba sākusi veiksmīgi materializēties iecere, kas atjauno Latvijā vēl 19. gadsimtā aizsāktās enciklopēdiskās tradīcijas un apliecina latviešu nācijas intelektuālo potenciālu.
“Šodien, Latvijas valsts simtgades priekšvakarā, mēs atdodam latviešu tautai vienu no valsts simboliem – Nacionālo enciklopēdiju. Tā apliecina, ka Latvijā ir spēcīga intelektuālā elite, zinātnieki, kas spējīgi izveidot šādu enciklopēdiju. Tā apliecina tautas intelektuālo briedumu,” Nacionālās enciklopēdijas drukātā sējuma atvēršanā uzsvēra kultūras ministre Dace Melbārde.
Nacionālā enciklopēdija ir būtisks un simbolisks Latvijas simtgades notikums ar paliekošu vērtību, savdabīgs garīgais tilts, kas, ministres Melbārdes vārdiem sakot, atjauno saikni starp intelektuālo eliti un sabiedrību.
LNB direktora Andra Vilka vēl 90. gados iecerēts, valsts budžeta finansēts Nacionālās enciklopēdijas projekts tika aizsākts no nulles 2014. gadā. Politisku atbalstu tas guva neilgi pirms tam – laikā, kad kultūras ministres pienākumus pildīja Žaneta Jaunzeme-Grende.
Enciklopēdijas drukātajā sējumā “Latvija” atrodami populārzinātniska rakstura šķirkļi par Latvijas vēsturi un valsti pēc neatkarības atjaunošanas – dabu, izglītību, kultūru, zinātni, valsts iekārtu un pārvaldi, komunikāciju, veselību, sociālo aizsardzību, grāmatniecību, poligrāfiju, reliģiju un baznīcu, sportu, tautsaimniecību, demogrāfiju. Ap 250 šķirkļu izvietoti 864 lappusēs.
Informāciju papildina vairāk nekā 1000 ilustrāciju, tajā skaitā kartes, fotouzņēmumi, gleznu reprodukcijas, grafiki, tabulas. Atšķirībā no “Latvijas padomju enciklopēdijas” (LPE), ilustrāciju ir vairāk un tās ir lielākas, protams, nemaz nerunājot par šķirkļu saturu, jo LPE gadījumā tie bija padomju ideoloģijas pilni. Nacionālās enciklopēdijas sējums “Latvija” no šodienas iegādājams LNB telpās pirmajā stāvā, kā arī Jāņa Rozes grāmatnīcās.
Drīzumā tas būs pieejams arī citās grāmatu tirgošanas vietās. Sējuma pirmā tirāža ir 3000 eksemplāru, taču, sagaidot lielu iedzīvotāju interesi, tiks nodrukāts vēl. LNB grāmatu galdā sējuma cena ir 38,50 eiro.
Enciklopēdijas šķirkļu autori ir Latvijā spožākie speciālisti savās jomās, uzsver A.Vilks. Šeit apkopotā informācija atšķirībā no, piemēram, “Vikipēdijas” ir pārbaudīta un uzticama. Piemēram, šķirkli par derīgajiem izrakteņiem sagatavojis LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes profesors Ģirts Stinkulis, bet par grāmatniecību – LU profesors, grāmatzinātnieks Viesturs Zanders. Enciklopēdijas tapšanu pieskata īpaša padome, kurā ir aptuveni 30 augstskolu rektori un iestāžu vadītāji, kā arī 50 nozaru eksperti. Viņi konsultē enciklopēdijas redaktorus un atalgojumu par to nesaņem, strādājot idejas vārdā.
Viss Nacionālās enciklopēdijas saturs ir veidots pilnīgi no jauna, neizmantojot iepriekšējos Latvijas vēsturē pieredzētos enciklopēdiskos izdevumus, kas novecojuši. “Manuprāt, galvenā lieta, ko esam izdarījuši, ir sistēmas radīšana, jo sistēma ir visa pamatā. Esam radījuši veidu, kā savienot šīs divas pasaules – akadēmisko vidi un kā nodot informāciju populārzinātniskā veidā visai sabiedrībai,” atklāšanā bilda enciklopēdijas galvenais redaktors, vēstures doktors Valters Ščerbinskis.
18. decembrī tiks sperts nākamais solis un darbu internetā sāks enciklopēdijas elektroniskā versija “enciklopedija.lv”. Tā būs bezmaksas, visaptveroša un tiks regulāri papildināta. Šobrīd sagatavots apmēram pusotrs tūkstotis šķirkļu. Kā jau agrāk skaidrojis Ščerbinskis, bez šaubām, svarīgākā elektroniskās enciklopēdijas funkcija būs informācijas meklēšana. Pie atsevišķiem šķirkļiem būs arī audioieraksti.
Piemēram, mūzikas instrumentu skaņu un svešvalodu, putnu un dzīvnieku balsu atveidojumi. Būs arī “ieteicamā literatūra” ar saitēm uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumu. Plānots, ka elektroniskās enciklopēdijas sākuma lappuse vienmēr sniegs informāciju par aktuālākajiem, no jauna pievienotajiem šķirkļiem, jaunāko ilustratīvo materiālu, videosižetiem un informāciju paredzēts atjaunot ik nedēļu vai ik pēc pāris nedēļām.
Lasītājs, ja vēlēsies, varēs visus jaunumus saņemt savā e-pastā. Tāpat sagatavota elektroniskā versija viedtelefonam. Nacionālās enciklopēdijas vadītājs vairākkārt uzsvēris, ka ar enciklopēdiju nav iespējams nopelnīt un tas arī nav mērķis – mērķis ir panākt, lai Latvijas sabiedrība izmantotu šo resursu pēc iespējas vairāk un “kļūtu gudrāka”. Atklāts ir jautājums, vai “Latvijas” sējumam drukātā formā reiz sekos arī citi. Kā izteicies LNB direktors A.Vilks, Nacionālā enciklopēdija ir projekts, kas nekad nebūs pabeigts.
