– Arī Latvijas valstij beidzot ir jāizrāda interese un dedzība. Lai kaut ko tādu iesāktu, vispirms jāpieņem lēmums, jāuzņemas saistības. Kurš tas būs? Atkal visi gaidīs uz privāto naudas maku? 6
– Pirmkārt, LNB pieņēma lēmumu, ka projekts tiks uzsākts tās paspārnē. Domāju, labāku vietu par LNB neatrast. Visi zināšanu resursi atrodas turpat līdzās viņu plauktos. Bibliotēka izdalīja vienu štata vietu projekta vadītājam, kura uzdevums ir iekustināt procesu. Nākamais ir radīt skaidru priekšstatu, ko gribam, un sākt cīnīties. Šobrīd mums ir ierobežoti līdzekļi darba uzsākšanai pie metodiskiem norādījumiem. Gribu uzsvērt, ka nevaru dot nekādus solījumus, taču skaidrs, ka man ir prātā, kāda varētu izskatīties nacionālās enciklopēdijas drukātā versija. Par virtuālo skaidrs, ka tajā iespējams salikt ļoti daudz un tā nebūs statiska, jo tiks pastāvīgi papildināta. Papīra enciklopēdija? Laikam mūsu valstij beidzot jāsaņemas šādu lietu atbalstīt. Atkarībā no finansējuma tad būs jautājumi par sējumu skaitu un termiņiem. Ja šodien pie manis atnāktu kāds miljonārs un prasītu, cik naudas vajag, es nevarētu atbildēt. Lai veiktu tādas kalkulācijas, vajadzīgs ilgs laiks. Bet es kā vēsturnieks esmu pieradis strādāt tādos apstākļos, kādi ir, ar domu, ka pie šiem apstākļiem jāsasniedz labākais.
– Valstij un sabiedrībai jāapzinās, ka enciklopēdija jāizdod ne jau tāpēc, lai kādam būtu darbs. Tādam izdevumam ir sava vieta, citādi mums kopš 1940. gada ir nepatīkams pārrāvums. Pat emigranti trimdā četrus sējumus izdeva! Kauna lieta, ja valsts tagad nevarētu izdarīt to, ko trimdā spēja! Padomju režīms LPE izdeva tādēļ, ka saprata: tas ir sava veida ”ideoloģiskais ierocis”, to vajag, un tur neko nevar darīt. Toreiz enciklopēdijas izdevniecības vajadzībām pat ”Britāniku” iegādājās – tam laikam tas vispār bija kas fantastisks!
– Pilnībā piekrītu un augsti novērtēju ”Latvijas Avīzes” centienus noturēt šo ideju. Vienlaikus gribētu uzsvērt, ka svarīgi ir ne tikai aptvert to, kas bijis, bet pilnīgi visas jomas. Lai latviešu valodā varētu paskaidrot arī astrofiziku vai pat tādas zinātnes, kādu mūsu valstī nav. Jābūt terminiem un cilvēkiem, kas spēj par to uzrakstīt. Arī mazam puikam, kurš citu valodu neprot, ir tiesības apmierināt pirmo zinātkāri enciklopēdijā un izlasīt par astronautiku latviešu valodā tekstu, ko uzrakstījis cilvēks, kas šajās lietās orientējas. Man patīk salīdzināt šo enciklopēdiju ar termometru – mēs to ieliksim Latvijas akadēmiskajai zinātnei padusē un paskatīsimies, cik tā gatava tikt galā ar tādu uzdevumu.
