40% darba devēju šajā gadā ir iecerējuši maksāt saviem darbiniekiem vairāk nekā pērn 1
Par šo ieceri vakar žurnālistiem pavēstīja personāla atlases uzņēmuma “CV-Online Latvia” vadītājs Aivis Brodiņš. Skaitlis iegūts 2600 Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņēmēju aptaujā pērn oktobrī un novembrī.
“CV-Online” veiktais pētījums rāda, ka Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) un pašu darbinieku algu salīdzināšanas vortālam algas.lv sniegtie skaitļi atšķiras par 26%. CSP uzrāda pērn 603 eiro lielu vidējo darbu samaksu pēc nodokļu nomaksas – par 199 eiro mazāku, nekā secināts pētījumā. A. Brodiņš 26% lielo atšķirību salīdzina ar valstī atzīto 23% lielo ēnu ekonomikas līmeni.
Pērn vidējā alga valstī kāpa par 5%, un, visticamāk, aptuveni tikpat liels kāpums, ja izpildīsies atsevišķi nosacījumi, būs arī šajā gadā, paredz SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis. Viņš precizē – darba samaksa šogad būs atkarīga no globālajiem ekonomikas un politiskajiem nosacījumiem, no ES fondu naudas piedāvājuma, kas kavējas, no eksporta tirgu dažādošanas un no darba ražīguma.
“Aktivitātes darba tirgū rāda, ka atalgojuma izmaiņas, visticamāk, būs saistītas ar nozaru ekspertiem un vadības darbiniekiem. Noteiktās nozarēs izmaiņas darba samaksā, vairāk gan statiski, var nest cīņa ar ēnu ekonomiku. Tomēr jārēķinās, ka atalgojuma kāpuma un pašreizējā darbaspēka nodokļu sloga, kā arī plašo iespēju dēļ interese palikt ēnā būs milzīga,” tā D. Gašpuitis.
Izpētot 35 nozares ar vislielāko respondentu daudzumu, secināts, ka vislielāko darba samaksu mēnesī saņem darbinieki informāciju tehnoloģiju nozarē, kam pērn vidējā alga pēc nodokļiem bija 1138 eiro. Virs tūkstoša uz rokas saņēma arī banku, finanšu pakalpojumu nozarē strādājošie, mazliet zem – telekomunikāciju darbinieki. Lielāko darba samaksu pērn saņēma augstākā un vidējā līmeņa vadītāji – no 1100 līdz 7200 eiro, vecākie programmētāji, sistēmu arhitekti, IT projektu vadītāji, sistēmu analītiķi, testētāji – no 1000 līdz 2500 eiro. Galveno grāmatvežu, finanšu kontrolieru un auditoru atalgojums bija 1000 – 1800 eiro, produktu vadītāju, mārketinga/tirgus analītiķu darba samaksa 1000 – 1500 eiro.
Pērn vislielāko darba samaksas kāpumu (8,7%) juta apdrošināšanas nozares darbinieki. Banku un finanšu pakalpojumu nozarē strādājošo vidējā darba samaksa kāpa par 8,4%, bet kokapstrādē un mēbeļu ražošanā par 8,1%. A. Brodiņš vērš uzmanību uz iespējamo ēnu ekonomikas samazināšanos šajā nozarē, kas uzlaboja darba samaksas rādītāju.
“CV-Online” pārstāve Krista Roziņa teic, ka algu pētījums nevar pretendēt uz absolūtu patiesību, tomēr tas noteikti rādot tendenci, kam autori vēlas pievērst arī Valsts ieņēmumu dienesta uzmanību.
