Ēnas augi istabā 0
Telpaugu saimē netrūkst tādu, kas itin labi spēj augt un pat ziedēt ēnainās telpās. Tie pacieš noēnojumu, bet arī neiebilst, ja novieto gaišākā vietā. Tomēr arī tā sauktie ēnas augi noteikti neaugs vietā, kur saules gaisma neiekļūst nemaz.
“Mans dzīvoklis atrodas ēkas ziemeļu pusē, kur neiespīd saule un gaismas ir maz. Istabas puķes, ko līdz šim tur audzēju, negrib ziedēt un agri vai vēlu iznīkst. Vai varat ieteikt istabas augus, kas tādos apstākļos izdzīvotu?” Dzintra Riekstiņa Rīgā
Mūžam zaļi
Ēnainās telpās labi jūtas to sugu augi, kas savvaļā sastopami zem lielu augu lapotnēm, kur saule nespēj izspraukties cauri zaru un lapu biezoknim. Visiem šiem ēncietīgajiem augiem raksturīgas zaļas lapas visdažādākajās toņu variācijās. Zaļo lapu uzturētājs hlorofils veidojas vienīgi gaismas ietekmē.
Atkarībā no telpas lieluma, gaisa temperatūras un citiem faktoriem var izvēlēties, vai audzēt lielus kokus, mazus krūmus, kuplus lakstaugus, kāpelējošus, vijīgus, lienošus, augsni sedzošus un nokarenus telpaugus. Gandrīz visus tos var apgriezt, tādējādi gadiem ilgi saglabājot izvēlēto auga formu. Dažādās ēnainām vietām paredzētās atšķirīga izskata un lieluma telpaugu šķirnes ir ar zaļām lapām, un citi krāsu toņi tajās parādās minimāli. Jo vairāk citu krāsu, jo vairāk saules augam vajadzīgs.
Pat ēncietīgiem telpaugiem neder vannas istaba bez logiem, tumša kāpņu telpa, gaitenis un citas vietas, kur neieplūst dienas gaisma. Šādās vietās telpaugi nespēs normāli augt visu gadu. Ja tomēr nepieciešams kāds zaļums, ēncietīgus telpaugus var izvietot uz laiku un tad nomainīt, ik pa sešiem mēnešiem izmantot ziedošos sezonas augus.
Ēncietīgie augi vienmēr ir mūžzaļi, tie nenomet lapas kā koki lapkritī. Tās birst, ja mainījies konkrētā telpauga augšanai nozīmīgs faktors. Būtiskākās 36 augu prasības apkopotas tabulā.
Temperatūra
Lai ēncietīgie telpaugi visu gadu labi justos telpās, jānodrošina nepieciešamā gaisa temperatūra. Vieniem patīk vēsas telpas, bet citiem teicamai augšanai ziemas mēnešos vajadzīga aptuveni +12…+15 °C temperatūra, bet pārējā laikā – parastā istabas temperatūra.
Savukārt siltumu mīlošiem augiem arī ziemā nepieciešamas siltas (+18…+22 °C) telpas.
Ja ziemā gaisa temperatūra telpā ir +10…+16 °C, augi jālaista vismaz divas reizes retāk nekā tad, ja atrastos siltā +18…+22 °C vietā. Vēsumā auga fizioloģiskie procesi norit lēnāk, tādēļ ūdens uzņemšana samazinās.
Laistīšana
Laistāmajam ūdenim vienmēr jābūt pāris grādu siltākam nekā gaisam telpā. Ziemas mēnešos ir ļoti svarīgi augus nepārlaistīt, lai nebojātu sakņu sistēmu. Saknes, kas ilgstoši atrodas slapjā augsnē, sāk pūt un grūti atjaunojas, jo patlaban augi neattīstās tik intensīvi kā, piemēram, martā. Ja gadījies pārlaistīt aktīvas augšanas periodā, saknes parasti atjaunojas veiksmīgi, turpretī ziemā pārāk dāsni dzirdīts telpaugs pavasari var nesagaidīt. Tādēļ pirms katras paredzētās laistīšanas reizes vajadzētu pārbaudīt, vai podā ir sausa vismaz pāris centimetru bieza augsnes virskārta. Ja ir, augu droši var laistīt.
Ēncietīgie telpaugi patērē mazāk ūdens nekā gaišā, saulainā vietā augošie, jo izpaliek saules staru siltums, kas žāvē augsni. Tas jāņem vērā, ja telpaugs aug plastmasas podā, kur mitrums turas ilgāk nekā māla traukā.
Pārlaistītu augu noteikti nedrīkst mēslot, jo bojātās saknes nespēj uzņemt ūdeni, nemaz nerunājot par barības vielām.
Mēslošana
Par ēnainā vietā augošo telpaugu veselīgumu liecina to izskats. Obligāts faktors ir mēslošana. Visvienkāršākā metode – izraudzīties vienu komplekso mēslojumu un lietot reizi nedēļā (ja telpaugs stādīts tikai kūdras substrātā) vai katru otro nedēļu (ja tas aug dažādu substrātu maisījumā, kas sastāv, piemēram, no bagātinātas kūdras, velēnu zemes un trīsgadīga satrūdējušu lapu komposta).
Ēncietīgos telpaugus, kas visu gadu aug siltā vietā, var mēslot arī caur lapām, tādējādi nodrošinot barības vielu iekļūšanu augā un mitrinot gaisu.
Augsnes sastāvs
Augsnes sastāvs ēncietīgiem un saulainu vietu mīlošiem augiem neatšķiras. Abos gadījumos spēkā ir nerakstītais dārznieku likums: augiem ar smalkām, gaisīgām lapām jāaug vieglā augsnē, bet ar cietām, biezām, lielām lapām – smagākā augsnē. Tas neattiecas uz epifītaugiem, kam vajadzīgs specifisks substrāts, nevis zeme tradicionālā izpratnē. Noteikti jāievēro konkrētā telpauga prasībām atbilstīga augsnes reakcija – skāba, neitrāla vai sārmaina. Tai mainoties, augs nīkuļo un zaudē labo izskatu. Visbiežāk augsnes reakciju maina laistīšanas ūdens, piemēram, regulāri lietots cietais krāna ūdens (lai to mīkstinātu, pievieno mazdrusciņ pārtikas citronskābes). P
Svarīgi
Lielākajai daļai ēncietīgo telpaugu nav izteikta miera perioda, taču gana daudz ir tādu, kam šāds atvaļinājums ir ļoti svarīgs.
Izteikts miera periods ir, piemēram, Āfrikas sparmānijai un Mīnija klīvijai.Tā laikā vismaz uz pāris mēnešiem pazemina gaisa temperatūru, pilnīgi pārtrauc auga mēslošanu un laista minimāli.
