Kādēļ cilvēki raksta internetā blogus jeb emuārus un ko citi no tā gūst 2
Kādreiz dienasgrāmatas rakstījām uz papīra un slēpām no apkārtējiem, tagad dienasgrāmatu rakstīšana ir publiska un citi pat var pievienot savu viedokli par izlasīto. To saucam par blogošanu vai emuāru rakstīšanu.
Termini “emuārs” un “blogs” un diskusijas par tiem
Terminoloģijas vārdnīcas skaidrojums saka, ka emuārs (tīmekļa dienasgrāmata) ir hronoloģiski sakārtotu un izvietotu materiālu (pārdomu, piezīmju, rakstiņu, hipersaišu, attēlu, video un audio materiālu) kopums tīmekļvietnē vai citā, piemēram, līdznēsājamo sakaru vidē. Emuāri var atspoguļot emuāru rakstītāja dzīvi (dienasgrāmata), kādu konkrētu, iespējams, profesionālu tēmu vai arī kalpot kā apspriežu vieta vai tērzētava.
2007. gadā noritēja plašas diskusijas un aptaujas, ko rīkoja Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija. Neraugoties uz to, ka termins „blogs” kandidēja uz 2007. gada nevārda godu un Terminoloģijas komisijas sēdē lielāku atbalstu guva “emuārs”, oficiālais termins nav iedzīvojies un ikdienā vairāk tiek lietots vārds blogs un tā atvasinājumi.
Līdz ar tehnoloģiju attīstību blogu un blogošanas būtība mainās, tāpēc par jaunākajām tendencēm pastāstīt un uz citiem jautājumiem atbildēt lūdzām vienu no Latvijas blogeriem – Gunāru Klēģeru (rupors.wordpress.com, manalidaka.wordpress.com).
Kas jaunākajā izpratnē ir blogošana? Vai arī ieraksts piemēram, draugiem.lv, oho.lv dienasgrāmatās vai Twiterī skaitās blogošana? Vai ir statistika par blogotāju skaitu?
Striktas definīcijas, kurš ir tiesīgs saukties par blogeri un kurš nē, nav. Piemēram, arī twitter.com, kur ierakstu garums nepārsniedz 140 zīmes, tiek saukts par mikroblogu vietni. Tas it kā nozīmētu, ka Latvijā ir pārsimts tūkstoši blogeru, bet tā tas gluži nav. Īstu blogeru, kuri rada unikālu saturu, regulāri atjauno savu blogu un turklāt viņus vēl lasa tūkstoši, pie mums ir ļoti maz, jo Latvijas mērogā ar to nopelnīt tikpat, cik pilna laika darbavietā, ir gandrīz neiespējami. Ir gan iespēja peldēt pasaules ūdeņos, bet veiksmīgi piemēri no Latvijas ir ļoti maz. Tādēļ blogu uzturēšana pie mums pirmkārt ir atkarīga no entuziasma un brīvā laika kokteiļa. Turklāt abi divi nav neizsmeļami resursi, tādēļ arī internetā ir ļoti daudz “pamestu” blogu. Lielākajai daļai blogotāju spēka pietiek vien pirmajiem mēnešiem, jo ar šo nodarbi bagāts vai slavens pēkšņi nekļūsi.
Kā un kad šis process ienāca Latvijā, vai tas joprojām ir populāri ar tendenci pieaugt?
Latvijā blogosfēra savu statistisko uzplaukumu piedzīvoja aptuveni 6-7 gadus atpakaļ, jo tādas vietnes kā wordpress.com un blogger.com ar dažiem vienkāršiem pogas spiedieniem jebkuram ļāva un joprojām ļauj kļūt par blogeri. Tādu pašu iespēju piedāvāja arī daži populārākie ziņu un laikrakstu portāli – iemet viedokļa rakstu un esi jau blogeris. Vismaz uz dažām dienām… Tomēr man prieks, ka arī mūsu blogu džungļos var atrast dažādas satura pērles, tāpat prieks, ka arī cilvēki šādas vietas meklē un labprāt lasa – to redzu arī savu blogu statistikā un meklēto vārdu ailēs. Statistiku par daļu no Latvijas blogiem jau dažus gadus apkopo kompānija Gemius, tomēr šis saraksts pagaidām ir visai nepilnīgs, jo neiekļauj blogus, kas nespēj ievietot viņu analīzes rīku savā bloga lapā (piemēram, wordpress.com blogi), kā arī saturiski tur viena daļa noteikti nav pieskaitāmi pie blogiem to tradicionālajā izpratnē. Vēl jāpiezīmē, ka blogiem nopietnu konkurenci šodien sastāda, piemēram, Facebook lapas, kur dažādu jomu entuziasti, profesionāļi, amatieri un arī šarlatāni veido saturu, kuram seko tūkstoši.
