Mani pieslēdz strāvai 0
Kad ierodos fitnesa studijā Mārupe, kas atrodas sporta kompleksā Spars, trenere Anna Tarnopolska vispirms iedod rūpīgi izlasīt anketu, kurā uzskaitīti iemesli, kas liedz nodarboties ar EMS fitnesu: epilepsija, elektrokardiostimulators, grūtniecība, drudzis, akūta bakteriāla vai vīrusu infekcija un akūta asiņošana. Bet, ja ir smagi asinsrites vai recēšanas traucējumi, vēdera vai cirkšņa trūce, audzējs vai nopietna neiroloģiska slimība, piedalīties nodarbībā drīkst tikai ar ģimenes ārsta atļauju. Parakstos, ka nekā no minētā man nav.
Trenere izsniedz tīru, izgludinātu sporta tērpu: melnu pieguļošu kreklu un pusgarās bikses. Jau pirms tam esmu noskaidrojusi, ka uz nodarbību nekas nav jāņem līdzi, ja nu vienīgi zeķes un sporta apavi, taču tikpat labi var vingrot basām kājām. Galvenais, lai neslīd.
Pēc tam trenere piemeklē manam augumam atbilstīgu speciālo tērpu un apsmidzina tajā iestrādātos elektrodus ar ūdeni. “Tas nepieciešams, lai nodrošinātu elektrisko impulsu pārvadi. Ja uzģērbtu sausu tērpu, jūs neko nejustu. Agrāk ūdeni smidzināja uz ķermeņa, taču viscaur mitram cilvēkam nodarbības sākumā bija vēsi,” viņa paskaidro.
Kamēr trenere rūpīgi pievelk visas tērpa siksnas, lai elektrodi būtu cieši piespiesti ķermenim, aizrit aptuveni piecas minūtes. Vēlāk, apskatot nodarbības laikā uzņemtās fotogrāfijas, kolēģes sirsnīgi smejas, jo es izskatoties kā no speciālo uzdevumu vienības.
Pēc tam tērpu ar vadu pieslēdz EMS trenažierim – datorizētai iekārtai, ar kuru regulē impulsu stiprumu, ilgumu, biežumu, iedarbības dziļumu un citus parametrus.
“Daudzi sākumā baidās, ka elektriskie impulsi var kaut kā kaitēt, taču tie nav tik spēcīgi, turklāt cilvēka organisms pats nepārtraukti ražo elektrību. Piemēram, kad kāds pēkšņi pieskaras jūsu rokai, elektroimpulss no ādas pa neironu ceļiem nonāk līdz organisma centrālajam datoram – galvas smadzenēm. Tās apstrādā signālu un impulsa veidā sūta komandu muskulim, kas saspringst, un bieži vien cilvēks mazliet atrauj roku. Šis process notiek zibenīgi. Dabiski muskuļu darbību nodrošina smadzeņu sūtītie impulsi, bet EMS fitnesā tos raida elektrodi, kas iestrādāti tērpā. Atšķirība vien tāda, ka aparāts var likt tiem strādāt ar jaudu, kas ir līdz pat 150 reižu lielāka, nekā tas iespējams, cilvēkam izpildot konkrēto kustību bez elektrostimulācijas. Tāpēc pārsvarā izmantojam samērā vienkāršus vingrojumus, kas parastos apstākļos neprasa pārāk lielu piepūli,” skaidro trenere.
Katram sava programma
Ar EMS fitnesu iespējams atbrīvoties no liekajiem kilogramiem, iegūt tvirtu, slaidu augumu vai iespaidīgus muskuļus, uzveikt celulītu, atgūt fizisko formu pēc traumas vai grūtniecības, tikt vaļā no muguras sāpēm, koriģēt bumbierveida figūru un daudz ko citu. “Vispirms klientam jautāju, ko viņš vēlas panākt, un attiecīgi pielāgoju programmu. Izmantojot EMS tehnoloģiju, ikreiz varu strādāt tikai ar vienu klientu, jo nav divu pilnīgi vienādu cilvēku – katram ir savi mērķi un problēmzonas, tāpēc atbilstīgi jāregulē ierīces parametri. Grupu nodarbībās fitnesa klubos trenerim jācenšas vienlaikus risināt aptuveni divdesmit cilvēku problēmas, kas īsti nav iespējams.
EMS trenažieris ir tiešām lielisks, taču jāprot to pareizi izmantot. Esmu beigusi speciālus kursus un regulāri turpinu pilnveidot zināšanas, jo tiek izdomātas aizvien jaunas viltības, kā ar EMS trenažieri efektīvāk sasniegt mērķi. Tāpēc gribu uzsvērt – tikai tad, ja treniņu vada kvalificēts treneris, iespējams panākt labu rezultātu. Citādi to var salīdzināt ar stomatologa bormašīnas nokļūšanu nespeciālista rokās: balta, skaista un spīd, bet, kā ar to salabot zobus, nav ne jausmas,” smejot saka Anna.
Trenere pakāpeniski ieslēdz elektrodus desmit ķermeņa zonās. Pirmie sasprindzinošu, dažas sekundes ilgu vibrāciju sajūt mani augšstilbi, pēc tam seko tikpat ilga pauze. Ierīces displejā redzu sekunžu atpakaļskaitīšanu līdz nākamajam impulsam. “Pauzes laikā atpūtieties, bet īsi pirms impulsa sasprindziniet augšstilbu muskuļus. Impulsa ietekmē tie saraujas, pat ja neko nedara, taču sasprindzināšana vairākkārt palielina slodzi. Turklāt, ja muskulis ir atslābināts, spēcīga impulsa saņemšana var šķist nepatīkama, līdzīga triecienam,” trenere pamāca.
Katrai zonai atsevišķi lēnām palielina impulsu stiprumu, aicinot mani teikt stop, kad kļūst grūti izturēt.
“Sākumā daudzi ļoti ātri saka stop, jo izjūtas ir neierastas un tāpēc mazliet biedējošas. Bet pamazām saprot, ka var izturēt vairāk.” Arī es sākumā protestēju jau pie nepilniem 40%, taču pēc laika apjaušu, ka gluži labi varu izturēt gandrīz 90% no maksimālā impulsa stipruma.
Kad visas ķermeņa zonas iedarbinātas, trenere rāda priekšā vienkāršas kustības. Piemēram, impulsa laikā izelpojot lēni jāceļ izstieptas rokas aizmugurē, bet pauzē ieelpojot tikpat mierīgi jānolaiž brīvi gar sāniem.
“Pirmā nodarbības daļa, kas ilgst 10 minūtes, ir spēka treniņš. Te princips ir līdzīgs, kā strādājot ar svara stieni. To ceļot, muskuļi saspringst, bet, nolaižot zemē, atslābst.”
