Emociju sejiņas arī ir bizness 0
Mākslīgais intelekts, viedās pilsētas, kiberdrošība, zaļās tehnoloģijas, finanšu tehnoloģijas jeb “FinTech” un digitālais detokss (angļu val. “digital detox”) kā detoksikācija no mobilajām ierīcēm un virtuālās dzīves – šie bija galvenie temati otro gadu notikušajā tehnoloģiju, dzīvesstila un jaunuzņēmumu festivālā “Digital Freedom Festival”, kurā šogad divās dienās pulcējās vairāk nekā 1300 cilvēku.
Jaunuzņēmumu smailē
Kā ierasts, arī šogad festivālā sumināja labākos jaunuzņēmumus, dodot tiem iespēju startēt “500 Startups” akseleratora konkursa noslēguma sarunu raundā, kā arī iegūt zināšanas, finansējumu un atbalsta rīkus vairāk nekā 100 000 ASV dolāru vērtībā. Šogad par labākajiem atzina divus Latvijā tapušus uzņēmumus – t. s. “B2B” nozares jaunuzņēmumu “Cenos”, kas apvieno atvērtā koda programmatūras rīkus (CAD/CAE) inženierijas simulācijai vienotā lietotājam draudzīgā platformā. Automatizējot datu nodošanu un kontroli to starpā, iespējams paātrināt pētniecības un attīstības procesu, kā arī samazināt licencēšanas izmaksas.
Savukārt “DigiPulse” piedāvā pakalpojumu kriptovalūtu vai jebkādu citu digitālo vērtību lietotājiem, kas ļauj šifrēt un automātiski nodot tālāk privātu informāciju un datus, izmantojot blokķēdes tehnoloģiju. Svarīgi, ka abi uzņēmumi saņēma arī “Micro-soft Latvia” īpašo balvu – piekļuvi mākoņpakalpojumam “Microsoft Azur”, lai testētu vai darbinātu savu risinājumu.
Protams, līdztekus jaun-uzņēmumu sacensībai arī šogad divu dienu garumā festivāla rīkotājiem Latvijā bija izdevies pulcēt dažādus pasaules jaunuzņēmumu un akseleratoru pārstāvjus, investorus un tehnoloģiju ekspertus, kuri dalījās ar savām pārdomām par šobrīd nozīmīgākajām pasaules tehnoloģiju tendencēm.
Vilcienā ielēksim vai ne?
Festivāla ievadā notika īpaša diskusija par finanšu nākotni. “Mēs varam skatīties uz blokķēdēm kā vilcienu, kas pabrauc mums garām, vai arī mēģināt tajā ielēkt,” sacīja Latvijas Komercbanku asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa. Diskusijas dalībnieki nonāca pie secinājuma, ka finanšu tehnoloģiju jeb “fintech” attīstība nodrošina neticamas iespējas finanšu nākotnei, tikai nepieciešama skaidrāka regulācija, kā arī dažādi politikas risinājumi un iniciatīvas.
Lielu uzmanību diskusijā pievērsa tieši inovāciju nepieciešamībai blokķēdēm, sākotnējai monētu piesaistei (ICO) un mākslīgajam intelektam. Tomēr diskusijā arī uzsvēra, ka nedrīkst aizmirst par “fintech” radītajiem riskiem – sākot ar arvien pieaugošajām kibernoziedznieku tehnoloģiskajām spējām un beidzot ar gadījumiem, kad ICO nepilnības ļauj līdzdibinātājiem nelikumīgi iegūt miljoniem investoru dolāru. Kā uzsvēra Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomniece Agnese Dagile, ir svarīgi sekot līdzi, lai tehnoloģisko inovāciju attīstība neapsteidz cilvēku tehniskās iemaņas un spējas šīs tehnoloģijas izmantot. “Jāuzsver sabiedrības atbildība nepieciešamo digitālo prasmju apgūšanā, lai nodrošinātu, ka esam digitāli gudra, nevis digitāli neizglītota sabiedrība,” sacīja A. Dagile.
Emociju sejiņu bizness
Reizē ar “Digital Freedom Festival” pagājušajā nedēļā notika cita gana apjomīga konference, kurā skāra “gudrās nākotnes” un jaunāko tendenču tematus – LMT “Smart Future”, kurā runāja ne tikai par tehnoloģijām un inovācijām, bet arī par naudas nākotni un pilsētvidi. Taču mani vairāk piesaistīja šķietami nenopietna un triviāla tēma – t. s. “emoji” jeb emociju sejiņas, kuras vajadzētu pazīt ikkatram, kas lieto sociālos tīklus. Par “emoji” konferencē runāja tehnoloģiju zinātājs un “Emojipedia” (tajā dokumentē un analizē “emoji” lietojumu) radītājs no Lielbritānijas Džeremijs Bērdžs. Viņš konferencē stāstīja par dažādām ar emociju sejiņām saistītām problēmām, kuras nopietni ietekmē saziņu, kā arī par biznesa iespējām, kuras paver šie maznozīmīgie veidojumi. Piemēram, vai jūs zinājāt, ka “Samsung” ierīcēs “emoji” izskatās citādi nekā “iPhone”, Microsoft” vai “Google” telefonos? Nesakritības ir pat tik ievērojamas, ka, “Samsung” lietotājam, saziņā izmantojot draudzīgu “emoji”, viņa paziņa, kas lieto “iPhone”, saņems dusmu pilnu “emoji”, kas var radīt dažādus pārpratumus.
Tāpat Dž. Bērdžs runāja par tādu bezpeļņas organizāciju kā “Unicode”, kura pārstāv dažādas tehnoloģiju kompānijas un pat valstu iestādes un kurai ir vienreizējas privilēģijas apstiprināt “emoji” lietojumu. Izrādās, ka gadā ir vairākas sanāksmes, kurās tiekas nopietni vīri no nopietnām kompānijām un pārspriež, kurām emociju sejiņām ļaut nonākt apritē un kurām ne. Pārsteidzoši, bet vienu “emoji” nepieciešamību izskata 12 līdz 18 mēnešus. Ilgais apstiprināšanas periods gan nav liedzis sešu gadu laikā lietoto emociju sejiņu skaitam augt no 471 līdz 2666. Trakākais, ka mediji nevairās svarīgākās izmaiņas “emoji” lietošanā atspoguļot. Stāsta, jo cilvēkus interesē. Tādējādi tāda triviāla lieta kā “emoji” kļūst par biznesu un naudas pelnīšanas avotu, izmantojot piecus miljardus mobilo ierīču un parādot mūsdienu fascinējošo pasaules un tehnoloģiju kārtību. “Stīvs Džobss savulaik teica, ka pietiek ar 1% tirgus daļu, ja kopējais tirgus ir milzīgs. 1% no tiem pieciem miljardiem ir simtiem miljonu cilvēku, un par “emoji” biznesa iespējām es nesūdzētos. “Emoji” kļuvuši teju par otro tastatūru,” stāsta “Emojipedia” vadītājs.
