Vai “X faktora” žūrija ņirgājas par dalībniekiem? 17
Pirmo reizi Latvijā, sākot ar 3. septembri, katru svētdienu TV3 ekrānos skatāma pasaulē populārā dziedāšanas šova “X faktors” Latvijas versija. Trīs raidījumi nodoti skatītājiem vērtēšanai, vēl deviņi priekšā. Dalībnieku jūra, skatītāju mīlestība, pilns emociju spektrs, strāvojums un nedefinējamas sajūtas. Producente Ilze Ūdre atklāj savas izjūtas un pieredzi, šovu veidojot.
Idejas no kosmosa
Pasaules šovam “X faktors”, ko rāda Lielbritānijā un Amerikā, līdzi sekoju jau vairākas sezonas, jo talanti tur tiek meklēti jau kopš 2004. gada. “X faktora” autors un veidotājs ir daudzu televīzijas šovu žūrijas dalībnieks Saimons Kauels, pasaulē pazīstams kā bargākais un tiešākais no šova žūrijas locekļiem. Latvijā “X faktors” tik tikko sācies, bet dalībniekiem jau trīc kājas žūrijas locekļa un mūziķa Reiņa Sējāna priekšā – pāris pirmajos raidījumos viņš pamanījies iemantot slavu kā skarbā Saimona līdzinieks, izsakot ne pārāk patīkamas piezīmes. Šova producente Ilze Ūdre par Sējāna “sliktā policista” lomu tikai pasmaida: “Zinājām, ka Reinim ir diezgan asa mēle, bet tas nebija iemesls, kādēļ viņš sēž pie žūrijas galda. Uzskatu, ka viņa pieredze mūzikas producēšanā ir Latvijā unikāla, viņa idejas un izpildījums ir Eiropas līmenī. Intaru Busuli uzrunājām tādēļ, ka viņš ir daudzpusīgs. Mūzikas spektrs, kuru viņš pārzina, ir ļoti plašs, turklāt Intars pats bijis dalībnieks šovos, tādēļ viņš zina arī to, kāds stress jāpiedzīvo dalībniekiem. Iespējams, tieši tādēļ viņš, vērtējot priekšnesumus, ir tik iejūtīgs. Par Aiju Auškāpi – ņēmām piemēru no Lielbritānijas un ASV, kur šādos šovos žūrijā ir gan mūzikas žurnālisti, gan cilvēki, kuri pārstāv mūzikas menedžmentu. Latvijas mūzikā nav spēcīgāka zīmola par “Prāta vētru”, un Aija ir cilvēks, kas aiz tā stāv. Bija tikai loģiski, ka tik jaudīgam zīmolam kā “X faktors” vēlējāmies labākos iespējamos zīmolus, ja tā var teikt, arī žūrijā. Domāju, šīs idejas mums atnākušas no kosmosa. Man nav kauns par to, kā viss izdevies.”
Pasaulē “X faktors” atver daudzas durvis. Lielisks piemērs ir britu grupa “One Direction”, tās dalībnieki – pieci puiši –, iegūstot trešo vietu britu “X faktorā”, kļuva atpazīstami visā pasaulē. Tāpēc nepārsteidz, ka arī Latvijā populārajā šovā vēlas piedalīties ārkārtīgi daudz cilvēku – sākumā bija pieteikušies aptuveni 1020 pretendentu. Priecē, ka redzamas jaunas sejas, ne tikai jau iepriekš “O’kartes” skatuvēs un talantu fabrikās iepazītie censoņi.
“Tas, vai dalībnieki kļūs atpazīstami visā pasaulē, ir vienīgi viņu pašu rokās. Mēs varam atbalstīt ar labiem horeogrāfiem, vokālajiem pedagogiem, trīs grandiem žūrijā, kuri sniedz padomus, bet, ko katrs dalībnieks no tā paņems sev, ir viņa izvēle. Šobrīd Latvijā nav labākas vietas startam. “X faktors” izraisījis arī ļoti lielu skatītāju uzmanību.”
“X faktoram” nav definīcijas
Producente ir iepazinusies ar visiem dalībniekiem: “Ar kolēģiem veicām kamerā neredzamu, taču lielu sagatavošanās darbu, lai sagādātu informāciju žūrijai un dalībnieku vizītkartēm. Rūpīgi lasījām visu 140 atlases dalībnieku pieteikumus – skatījāmies, kādas dziesmas viņi grib dziedāt, tāpat pētījām profilus feisbukā, instagramā, lai labāk saprastu, kas tie ir par cilvēkiem. Daudzi stāsti un priekšnesumi mani ir aizkustinājuši. Ļoti patika Adriana Miglāne, kura dziedāja pirmajā šova epizodē, – ļoti talantīga meitene. Tāpat Līga Rīdere, kura uzstājās trešajā epizodē u. c. Atlases notika četras dienas, un katra no tām bija pilnīgi citāda. Piemēram, vienā atlasē likās, ka daži dienas beigās jau būs gatavi svinēt kāzas, nākamajā savukārt dalībniekiem līdzi bija ārkārtīgi daudz atbalstītāju, tad viņi vairāk čubinājās savā starpā. Visas grupas un dalībnieki ļoti atšķiras cits no cita – kad viņi uziet uz skatuves, tu nevari zināt, ar ko tas beigsies.”
Kad ar Ilzi sākam diskutēt, kas ir “X faktors”, viņa pārliecinoši saka: “Tam nav definīcijas. Latvijā ir daudz mūziķu, kuri smagi strādā, bet viņiem kaut kā nesanāk. Viņi ir labi, bet ne izcili. Tieši tāpat ir arī šeit – viens ir tas, cik daudz dalībnieki strādā, otrs – cik daudz viņi ir špikojuši no citiem māksliniekiem, un kaut kas pilnīgi cits ir tas, kas nāk no kosmosa vai es pat nezinu no kurienes. Piemēram, jau pieminētā dalībniece Līga Rīdere ir veterinārārste, kura dzīvo laukos un viņai tikko piedzimis otrais bērniņš. Mēs pat īsti nezinām, vai viņa ir dziedājusi solo uz kādas lielākas skatuves, bet viņa atnāca un mūs visus pārsteidza – skatītāji cēlās kājas un aplaudēja. Un nav pat svarīgi, vai tas cilvēks ir kādu noti norāvis greizi vai arī visu nodziedājis perfekti, svarīgāks ir tas strāvojums, ko saņem skatītāji. Tas, lūk, ir tas mistiskais, ko nevar nodefinēt, tas ir X faktors.”
Uzziņa:
• “X faktors” kopš 3. septembra katru svētdienu skatāms kanālā TV3. Kopā būs 12 raidījumi.
• Žūrijas locekļi – Intars Busulis, Reinis Sējāns un Aija Auškāpe.
• Kaimiņvalstī Lietuvā “X faktors” norisinās jau četras sezonas, taču pāragri spriest, vai šim šovam būs turpinājums arī Latvijā.
• “X faktors” pasaulē pirmo reizi ēterā tika rādīts 2004. gadā.
• Latvijas “X faktora” uzvarētājs saņems 10 000 EUR naudas balvu, kā arī ar mūziku saistītu balvu, kura pagaidām netiek atklāta.
Viedokļi
Vita Baļčunaite, dziedātāja, aktrise, pasākumu vadītāja: “Mazliet par manu “Twitter” atziņu, ka Intars Busulis vienīgais ir kā cilvēks pietiekami izaudzis, lai būtu godājams žūrijas dalībnieks: zināms, ka tāds nav tieši Latvijas konkursa nolikums, bet gan “X faktora” pasaules līmeņa uzstādījums. Šajā šovā vienmēr tiek izvēlēti drosmīgie un vājie punkti, par kuriem pasmaidīt. Runa nav par to, ka cilvēki šādā veidā tiek izraudzīti un nolikti jau tā tik mazajai Latvijai par apsmieklu, bet gan par to, cik neglīti un klaji žūrija vietām smejas. Pasmaidīt var arī godājami, tik skarbi neaizskarot cilvēku jūtas, kuri piedalās un cenšas. Objektīva, pamatota kritika ir vajadzīga un vērtīga. Jebkuru kritiku var izteikt konkrētajam dalībniekam vispiemērotākajā veidā, lai viņš, nokāpjot no skatuves, varētu sevi atkal savākt kopā pa gabaliņam. Žūrijai būtu jāmēģina sajust, kā ar katru konkrēto cilvēku jārunā. Es skatos arī citu valstu X faktora raidījumus, un žūrija tajos tik skarbi ņirgājas tikai par tiem, kuri lepnības un citu iedomu dēļ paši neredz un nejūt, cik smieklīgi ir. Tomēr, manuprāt, lieliski, ka šāds šovs beidzot ir arī Latvijā. Tā ir iespēja atklāt jaunus talantus, kuriem iepriekš nebija iespēju savas dotības parādīt plašākai auditorijai. Turklāt “X faktors” paver iespēju iekļauties pasaules mūzikas laukā uz līdzīgu noteikumu pamata. Neatkarīgi no tā, kādu spriedumu izsaka žūrija, katra dalībnieka priekšnesums tiek uzfilmēts. Un šo video, piemēram, youtube.com laukā var pamanīt arī citu valstu producenti un menedžeri. Jauniešiem tā ir brīnišķīga iespēja.”
Agita Alksne, psiholoģe: “Par vadītāju attieksmi pret dalībniekiem – tas jāuztver kā šova sastāvdaļa. Domāju, ka tā ir manipulācija, kas notiek ar skatītājiem un ir ieplānota scenārijā. Attiecībā uz dalībnieku motivāciju piedalīties šajā šovā ir vairāki varianti – pozitīvais, ka tā tiešām ir iespēja sevi parādīt un ka varētu attīstīties karjera šovbiznesa jomā. Tāpat motivācija var būt uzmanības deficīts, kas cilvēkiem Latvijā ir ļoti izteikts. Runājot ar cilvēkiem, ļoti bieži izskan tas, ka viņi jūtas vientuļi, nav īstu draugu, labu attiecību ģimenē, skolā un darba kolektīvā, līdz ar to, iespējams, ir neapzināta vēlme un sapnis sev pievērst citu cilvēku uzmanību. Svarīgi saņemt to no ārpuses, piemēram, kāds atpazīst uz ielas, sveicina, grib iepazīties, un tas var radīt supervaroņa sajūtu. Šādi cilvēki bieži vien piesakās vairākos šovos pēc kārtas. Viņiem var rasties pat atkarība no šī “zvaigznes” statusa. Runājot par mums, skatītājiem, šādi šovi ir svarīga ikdienas sastāvdaļa, jo skatoties ir iespēja nedomāt par savām problēmām, mums ir iespēja “cepties” par patiesībā ar mums nesaistītām lietām. Skolā, darbavietā mēs turpinām pārrunāt redzēto, it kā tas tieši skartu mūs pašus, taču tā ir ilūzija. Šajā mikroblogošanas gadsimtā, kurā esam aizņemti ar viedtālruņiem, 140 simbolu tvītiem un obligātām “multitaskinga” spējām, sabiedrībā ir dzimusi jauna atkarība no TV šovu un seriālu skatīšanās, kas ļauj mums izjust distresu un empātiju vienlaikus, vērojot citu cilvēku ciešanas ekrānā.”
Mārtiņš Ruskis, dziedātājs, piedalījies Okartes skatuvē: Okartes skatuvei pieteicos, jo, kā jau katrs jaunais censonis, gribēju, lai mani pamana, lai ar mani sāk rēķināties. Vēlējos ikdienā strādāt ar mūziku un ar to pelnīt. Viss, ko gribēju – piepildījās. Pozitīva un reizē negatīva ir iegūtā atpazīstamība. No vienas puses forši – tevi atpazīst, ir iespēja vairāku mēnešu garumā sevi pierādīt, bet no otras puses, par tevi visi momentā zina visu. Es izturēju spiedienu, bet ir daži kolēģi, kuri ar to visu netika galā. Vai es piedalītos otrreiz? Visticamāk, ka nē, bet, ja man vēlreiz būtu 19 gadi un šāda iespēja – es ietu. X-faktorā nepieteicos, jo, manuprāt, ir jādod vieta jauniem cilvēkiem, mana dalība šovā būtu lieka. Bija pārsteigums redzēt dažus, kurus jau pazīstu, un kuri cenšas iekļūt apritē.
Iespējams kaut kas mainīsies, bet pagaidām šovs izskatās pēc lēta pakaļdarinājuma. Lielākā atšķirība no citiem mūsu šoviem ir tā, ka pēdējā laikā reti kur tika dota iespēja jaunajiem, un šoreiz tas notiek. Man pietrūka poga, kuru nospiežot, var pārtraukt priekšnesumu – sanāk tāda ņirgāšanās par cilvēkiem. Es arī pasmējos pie TV ekrāna, bet man ātri vairs nebija smieklīgi un gribējās pārslēgt kanālu vai arī sagaidīt no žūrijas vārdu STOP. X-faktors noteikti var izveidot Latvijas mēroga slavenību, bet līdz Lielbritānijas un ASV līmenim mums vēl ļoti tāls ceļš ejams. Tur ir pavisam cits, augstāks līmenis.
