Emisijas un bioloģiskā lauksaimniecība: kā sekmēt siltumnīcefekta gāzu un amonjaka esmisiju samazināšanu? 0
Siltumnīcefekta izraisošo gāzu un amonjaka emisiju samazinošus pasākumus bioloģiskajā lauksaimniecībā var sekmēt stimulējoši atbalsta maksājumi, ko varētu iekļaut nākamajā Eiropas Savienības (ES) Kopējās lauksaimniecības politikas plānošanas perioda stratēģiskajā plānā, aģentūrai LETA pavēstīja Zemkopības ministrijā, informējot par šonedēļ diskusijā secināto.
Ministrijā atgādināja, ka pirmdien, 30.septembrī, Zemkopības ministrijā norisinājās diskusija par siltumnīcefekta izraisošo gāzu un amonjaka emisiju samazinošu pasākumu ieviešanas iespējām bioloģiskajā lauksaimniecībā, kurā piedalījās Latvijas lauksaimniecības universitātes (LLU) pētnieki, bioloģiskie lauksaimnieki un ministrijas pārstāvji.
Diskusijā LLU pētnieki sniedza informāciju par tādu emisiju samazinošo pasākumu kā “Barības devu plānošana”, “Barības kvalitātes uzlabošana”, “Ganību sezonas pagarināšana”, “Tauriņziežu audzēšana”, “Zaļmēslojuma izmantošana” un citu ieviešanas mērķiem, aktualitāti, izmaksām un ieguvumiem.
Diskusijas gaitā identificēta esošā situācija bioloģiskajās saimniecībās, nepieciešamais atbalsta veids emisiju samazinošo pasākumu ieviešanai, kā arī pastāvošie ierobežojumi to ieviešanā.
Vienlaikus bioloģiskie lauksaimnieki norādīja, ka nepieciešams stiprināt un pilnveidot zināšanas, kas ļautu labāk izprast emisiju samazinošo pasākumu būtību un vienlaicīgi saimniekot ekonomiski izdevīgi un pamatoti.
Pasākumu īstenošanu veicinātu arī stimulējoši atbalsta maksājumi, ko varētu iekļaut nākamajā ES Kopējās lauksaimniecības politikas plānošanas perioda stratēģiskajā plānā.
Diskusijas mērķis bija vienotas izpratnes veidošana par siltumnīcefekta izraisošo gāzu un amonjaka emisijas samazinošiem pasākumiem bioloģiskajā lauksaimniecībā, identificējot iespējamos praktiskas ieviešanas ierobežojumus un politiskos nosacījumus.
