– Kā? Man likās, ka “Latvijas balzama” un bekona eksportieriem neveiktos musulmaņu valstīs. 13
– Atgādinu par lielāko apgrozījumu no tūristiem. “Stolichnaja” ir lidostās, licencētajos alkohola veikalos un bāros, kur vien pārdod spirtotos dzērienus. Dubaijā otrdienas vakars ir “ladies night”, kad meitenēm alkoholu lej par velti, cūkgaļa, protams, ir lielveikalu “non muslims” nodaļās, viesnīcu ēdienkartē, bet man grūti iedomāties, ka ar mūsu pašizmaksu varētu izkonkurēt lēto poļu gaļu. Es jokoju, ka augstākā pilotāža tuksnešu zemēs būtu mācēt pārdot šņabi un smiltis. Bet tā notiek. Uzņēmums “Artglass” Latvijā ražo muzeju stiklu. Tas neatspīd, rada iespaidu, ka ierāmētai gleznai priekšā nav nekā. No kā ražo stiklu? No smiltīm. Abū Dabī būvē Luvru – jau sapirkuši klasiķu gleznas – un grasās celt “Gugenheima muzeju” laikmetīgākai mākslai. Arābi cer dabūt un noīrēt “Monu Lizu” uz savas “Luvras” atklāšanu. “Artglass” stiklu jau pazīst Eiropas galerijās un jāmēģina tikt iekšā emirātu mākslas muzejos. Kas man patiktu no Latvijas atpazīstamības viedokļa – īpaši pārtikas rūpniecībā? Lai būtu vienota preču zīme, kas liecina par produktu izcelsmi un kvalitāti. Itāļiem ir kopīga zīme ekoloģisko produktu klāstam. Lai kurā uzņēmumā tas ražots, ir skaidri nolasāms “Bio – Italia”. Pārtikas pārstrādātājiem par to derētu vienoties.
– “Made in Latvia” skanētu lepni! Cik zināms, latvieši arī mācās un strādā Emirātos?
– Skaitā ap 500 latviešu. Pārsvarā viņi strādā labās vietās starptautiskos uzņēmumos. Bet pazīstu Strēļa-Strēlīša kungu, kurš ēku kondicionieriem liek reflektējošus paneļus, kas taupa elektroenerģiju par 30%. Viņam ir pasūtījumu “pāri galvai”. Emirātos ir lielo ASV, Lielbritānijas universitāšu filiāles, kur studē kādi padsmit mūsu jaunieši. Divus gadus Abū Dabī ir atvērta Latvijas vēstniecība, kur pagaidu pilnvarotais lietvedis ir Rūdolfs Brēmanis.
– Lasīju, ka Emirātos ir Laimes ministrija. Vai tā nav noderīga un pārņemama pieredze Latvijas valsts pārvaldē?
– Pretēji ierastajam priekšstatam no 24 ministrijām astoņas valdības locekles ir sievietes, toskait laimes ministre. Par Emirātu pārvaldes kompetenci nenākas šaubīties, jo lielākā daļa augstākās ierēdniecības ir absolvējusi pasaules labākās augstskolas. Tas ir tas, uz ko Latvijai vajadzētu tiekties. Otra būtiska lieta – spēja stratēģiski plānot. Pašreizējie sasniegumi un ekonomiskais stāvoklis lielā mērā balstās uz lēmumiem, kas pieņemti pirms 20 – 30 gadiem. Vēlreiz pieņemtajam priekšstatam neatbilstoši – fakts, ka Dubaijas emirāta ekonomikā vairs tikai 5% nozīme ir naftas ieguvei. Savulaik tika izlemts attīstīt tūrismu, loģistiku, transportu, kas ir tagadējie ekonomikas vaļi naftas vietā. Lidostas, ostas, neskaitāmas kravu operācijas – tas ir ienesīguma avots. Turpinās celtniecības bums, lai gan arī Dubaija piedzīvoja 2008. gada krīzi. Orientācija uz tūrisma attīstību ir izteikta. Ne velti rīkos EXPO, būs izklaides parki bērniem un “Ferrari” automīļotājiem. Princips ir katru gadu uzbūvēt jaunu megaobjektu, kas pievilina tūristu pūļus, un viesi gribētu Dubaijā atgriezties. Stratēģijas arī tagad tiek spriestas tālredzīgi – tie nav piecgades, drīzāk piecdesmitgades plāni! Nolemts, ka pēc 25 gadiem 25% no visiem automobiļiem būs bez vadītājiem. Ticiet man – Emirāti to ieviesīs, izdarīs! Virziens uz nākotnes tehnoloģijām ieviests visās nozarēs.
– Tad no tālienes un AAE izaugsmes mērogiem vietējās norises šķiet sīkas. Kučinskis ar Ašeradenu cīnīsies par 5% izaugsmi, bet diez vai iznāks. Pats bijāt ekonomikas ministrs. Kā sasniegt šo mērķi par 5 procentiem?
– Iekšzemes kopprodukts ir saskaitāmo summa, kurā ir: privātais patēriņš, valdības izdevumi, investīcijas un eksporta pārsvars pār importu. Ja iespējams izrāviens un negribam vairot valdības izdevumus, tad – pirmkārt eksporta kāpināšana. Jāizdara viss, lai līdzētu ielauzties ārvalstu tirgos, bet uz vietas jāmeklē iespējas importa aizvietošanai, mazināšanai. Elementārais piemērs – nosiltināt ēkas, lai mazāk jātērē Krievijas gāze. Un, protams, panākt 5% pieaugumu ir labs, cienījams mērķis. Grūti sasniedzams, jo vietējais tirgus ir 1,9 miljoni iedzīvotāju. Tik liels kā Diseldorfas pilsētai, kur iedzīvotājiem turklāt ir četrkārt lielāka pirktspēja. Tā ka vienīgais variants – iet ārpusē.
– Būsiet sekojis līdzi notikumiem ar veselības ministra atkāpšanos. Kā to vispār vērtēt?
– Tas ir jautājums par reputāciju kopumā. Līdzīgs piemērs tikko bija no uzņēmējdarbības prakses, kas lielā mērā saistīts ar dilemmu, kuras priekšā nonāca Belēvičs. Nesen bija uzņēmēju reputācijas tops, kurā uzvarēja maiznieks Skauģis un uzņēmums “Lāči”, ar ko viņus apsveicu. Bet 9. vietā topā ierindoja Iļju Gerčikovu. Vai “Dzintara” direktors runā kaut vārdu latviski? Tas ir attieksmes jautājums. Uz šodienu Gerčikova vadītais uzņēmums valsts budžetam ir parādā 2,5 miljonus eiro. Par kādu reputāciju ir runa un kuri ir tie cilvēki, kas izvērtējuši šo konkursu? Ekonomiskais izrāviens būs tikai tad, ja atbalstīsim uzņēmējus, kuriem ir no svara reputācija un kuri maksā nodokļus.
– Vēl esat “Vienotības” biedrs, vēsturiski arī dibinātājs. Vai pašreiz notikušās pārmaiņas vedina domāt, ka partija ir uz pareizā ceļa?
– 2011. gadā tā saucamie gaišie spēki – zatlerieši un “Vienotība” – Saeimā dabūja 42 mandātus…
