Emirātos grandiozi, vērienīgi – saruna ar Aigaru Štokenbergu, kurš tagad strādā Dubaijā 13
“Latvijas Avīzē” jaunā statusā viesojās kādreiz pazīstamais politiķis Aigars Štokenbergs. Kopš šā gada viņš strādā Dubaijā, kur ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvis Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE). Uz Latvijas politiskajiem notikumiem bijušais ministrs raugās no liela, droša attāluma.
– Sāciet, lūdzu, no viena gala – kas uzņēmīgam latvietim jāzina par emīru zemi?
A Štokenbergs: – Jūsu auditorija ir tuvāk laukiem, tāpēc sāksim ar pārtiku. 99% produktu, ko uzturā lieto AAE iedzīvotāji, importē. Pašu ražotais ir oāžu dateles, kamieļmātes piens, nedaudz olu un vistas gaļa. Netālu no Dubaijas ir 10 tūkstoš govju ferma, kur ragainos tur kondicionētā kūtī, bet barību pieved klāt. Līdz ar to LIAA pārstāvniecības stratēģija ir: ja Emirātos ir tik plašs pārtikas tirgus, jācenšas savākt vismaz plūmes, kas zemu karājas. Pusgadu, kopš esam pārstāvēti tur, nodarbojamies ar pārtikas pārstrādes uzņēmumiem. Ieradies Dubaijā, konstatēju, ka ikvienā lielveikalā ir “Brīvā viļņa” šprotes. Tās iegādājas pārsvarā krievu tūristi. Ņemot vērā rubļa kursa kritumu, krievu ceļotāju Dubaijā ir aizvien mazāk. Oficiālā statistika liecina, ka norēķinos ar kartēm krievu pirkumi samazinājušies par 24%. Konditorejās ir Pūres šokolāde. Bet ierodoties redzēju, ka visos veikalos dominē lietuviešu, baltkrievu, ukraiņu piena produkcija, sākot ar krējumu, beidzot ar sieru. Februārī Dubaijā bija pārtikas izstāde. Atbrauca arī Dūklava kungs un 20 Latvijas pārtikas ražotāji. Pēc manām ziņām, šomēnes eksportu uz Emirātiem sāk seši uzņēmumi, tajā skaitā “Tukuma piens”, “Rāmkalni” ar sukādēm un “Lāču maize” ar cepumiem. Aizsūtīts arī “Balticovo” pirmais konteiners ar olām.
– Tātad konkurence tirgū ir liela, bet arābiem ir pirktspēja, Emirāti dzīvo labi?
– Dubaijā dzīvo 3,2 miljoni cilvēku, no kuriem 400 000 ir arābi – pilsoņi. Tie ir maksātspējīgi, bet ar iespēju izvēlēties un ar ēšanas tradīcijām. Diezin vai šprotes būs viņu gaumei atbilstošas, taču nogaršot Latvijas šokolādi – kāpēc ne? Tāpat vienu otru citu nišas produktu, lai arī no dārgā gala. Bet 75% dubaijiešu ir viesstrādnieki, lielākoties – indiešu izcelsmes. Viņi ēd no etniskās virtuves, un pirktspēja ne tuvu kā vietējiem. Taču lielākais pircēju segments – pērn Dubaijā bijušie 14,2 miljoni tūristu. Arī šobrīd tur būvē apmēram 100 viesnīcas debesskrāpja izmērā. Viņi visi pusdieno viesnīcās, restorānos, iepērkas.
– Ko ieinteresētie tirgoņi lai dara? Jāvēršas pie pārstāvja Štokenberga? Jāpiedalās izstādēs?
– Dāvanas no gaisa nekrīt, un, vienkārši stāvot savā izstādes stendā, varbūtība, ka paveiksies, ir niecīga. Pārstāvniecība palīdz kontaktēties ar pārtikas vairumtirgotājiem, sagatavo produktus, kas viņus ieinteresē, un ir liels darbs, lai beigās atrastu veiksmes formulu. Dubaijā dots starta signāls “EXPO 2020” izstādei. Starptautiskās sadarbības ministre Al Hašemi kundze prezentējusi plānu, kā tas varētu notikt. EXPO paver iespējas ikvienam uzņēmējam, jo pasākumam atvēlētā teritorija būs 140 kvadrātkilometru platībā, kur uzbūvēs par Rīgu lielāku pilsētu vienam miljonam izstādes dalībnieku, apmeklētāju utt. EXPO izstādes tuvumā jau tiek būvēta pasaulē lielākā lidosta ar 160 miljonu pasažieru plūsmu gadā un pieciem skrejceļiem. Plus milzīgs noliktavu komplekss, plus finanšu centrs debesskrāpjos – un te atkal nonākam pie iespējamiem pasūtījumiem Latvijā. Uzņēmumam “Primekss”, piemēram, patentēta lieliska bezšuvju un bezplaisu industriālo grīdu tehnoloģija, kas trīskārt samazina ieklāšanas laiku. Šādiem inovatīviem celtniekiem ir iespēja ko darīt, jo Dubaijas EXPO pirmo lāpstu iedūra zemē 5. jūnijā, un tas, kas vēl ir smilšu lauks, jāuzbūvē nepilnos četros gados.
– Grandiozi un vērienīgi mērogi, bet ko Dubaijā zina par Latviju?
– Tur saka “Lativija”, un zina diezgan maz. Nav bijis mērķtiecīga darba tajā virzienā.
– Mūsu tūristi turp brauc. Tā ir iecienītākā atpūtas vieta ievērojamākajiem latviešu politiķiem!
– Jā, bet jābūt pastāvīgiem tiešiem savienojumiem aviosatiksmē. Ministra Arvila Ašeradena vizītes laikā tika runāts ar Emirātu lielākajām aviokompānijām, un ir reālas cerības, ka kāda no tām izvēlēsies Rīgu par galamērķi. Tad Latvija kļūtu “tuvāka”, atpazīstamāka. Pieminēšu ģeniālāko latviešu izstrādājumu, kas nopērkams jebkurā Dubaijas benzīntankā. Tas ir ar nosaukumu “Ecogril”, tas nozīmē spēju pārdot vienu satrupējušu celmu kā vienreizējās lietošanas grilu. Arābiem patīk ar džipiem braukt tuksnesī, kur uzcept gaļu. Bet negribas sasmērēt dārgo auto ar sodrējainu grilu. Tāpēc viņi pērk “celmu”, kas nav jāved atpakaļ. Tāpēc latvieši var tur būt, ja viņi ir pietiekami apsviedīgi un gudri un nāk ar neparastu, nebijušu, interesantu produktu. Dubaijā ir arī tūkstošiem pasaulē pazīstamāko lietu, starp tām – Rīgā ražotais “Stolichnaja” šņabis.
