Darbojas ar peļņu 17
Dina Jandava pēc vienkāršo darbu veikšanas vairāku gadu garumā Īrijā beidza mazā biznesa kursus, atvēra Monahemā savu skaistumkopšanas salonu, kas veiksmīgi darbojās, tomēr… nespēja vietējā sabiedrībā iedzīvoties pat pēc 14 gadiem. “Mums Latvijā ir ezeri, spīd saule, bērniem ir dažādi pulciņi, nav garlaicības,” tā Dina. Iebraucēji no citām valstīm secina – vietējie cilvēki līdz galam iebraucējus tomēr nepieņem.
Pērn maijā Cēsīs atvēra skaistumkopšanas salonu “Dinastija”, kas nu jau darbojas ar peļņu. “Dina ir ļoti komunikabla, viņa katram cilvēkam liek justies īpašam. It kā čubinās ar sarunas biedru, vienlaikus ir stingra un prot viņu uzklausīt,” teic Dinas bērnības draudzene Ieva Mirka. Abas no Īrijas atgriezās kopā, patlaban Ieva ir masiere “Dinastijā”. Vai sākt biznesu Cēsīs, kur jau darbojas daudzi skaistumkopšanas saloni, bija uzdrīkstēšanās? Ineta: “Pēc atgriešanās no Īrijas īrēju vietiņu un sniedzu manikīra pakalpojumus, vienlaikus darbojoties “Lattelecom” starptautiskajā uzziņu dienestā. Radās savs klientu loks, kura apkalpošanai bija jāpārtrauc darba attiecības ar “Lattelecom”,” stāsta Dina.
Viņas izveidotā “Dinastija” no citiem saloniem Cēsīs atšķiras ar augstas kvalitātes produktiem, ar podiatra pakalpojuma piedāvājumu, ar īpašo dizainu, kuru žurnāls “Les Esthetique” novērtējis par vislabāko Vidzemē.
Dinas pieredze ļauj salīdzināt mazā uzņēmēja situāciju Īrijā un Latvijā. “Īrijā uzņēmumu var piereģistrēt internetā un visus vajadzīgos dokumentus saņemt pa pastu dažu dienu laikā. Daudz mazāks ir nodokļu slogs. Minimālā alga nedēļā ir tuvu 300 eiro un no tās ir jāmaksā vien četru eiro liels veselības nodoklis. Tāpat mazie uzņēmēji pirmajos divos gados ir atbrīvoti no visu nodokļu maksāšanas,” stāsta uzņēmēja. Viņa nekritizē valdību, tāpēc ka ir pierādījusi – biznesu Latvijā var īstenot veiksmīgi, daudz smaida un uzsver – viņa ir Latvijas un Cēsu patriote. Tiem, kas vēlas atgriezties Latvijā no svešuma, viņa noteikti iesaka rīkoties tā, kā darīja abas ar Ievu. Proti, iepriekš atrast darbu, pieteikt bērnus bērnudārzā un skolā, sākt viņus gatavot mācībām latviešu valodā.
Viedoklis
Jānis Rozenbergs, Cēsu domes priekšsēdētājs: “Kaut arī summāri emigrējušo cēsnieku skaits nav liels, relatīvi mazajām Cēsīm šie daži tūkstoši cilvēku ir svarīgi. Pašvaldība no savas puses nevar aizbraukušajiem piedāvāt kaut ko īpašāku nekā cēsniekiem, kuri patlaban šeit dzīvo, – tas nebūtu godīgi. Pašvaldība ne tikai piedāvā savu zemi nomai uzņēmumiem, bet arī piešķir nekustamā īpašuma atlaides uzņēmumiem, kuri izvēlas darboties vecpilsētā, kā arī sniedz konsultācijas komercdarbības sākšanai un nereti arī palīdz piemeklēt nepieciešamās telpas vai biznesa partnerus ikvienam, kas vēlas investēt Cēsīs. Tāpat arī šogad esam dubultojuši pašvaldības grantu konkursa piešķiramo finansējuma apjomu līdz 20 000 eiro, kas paredzēts mazās uzņēmējdarbības veicināšanai. Taču tas, ko novērtē reemigrējušo bērnu vecāki, ir īpašās mācību programmas, ko mūsu skolas izveido un piedāvā atbraukušajiem skolēniem, kuriem jāiekļaujas atpakaļ Latvijas izglītības sistēmā. Vasaras darbi kombinācijā ar piemērotāku stundu grafiku nudien tiek novērtēti. Esam izveidojuši e-pasta adrešu sarakstu ar aktīviem cēsniekiem ārzemēs, kurā teju 100 cilvēki divas reizes mēnesī saņem kopsavilkumu ar Cēsu aktualitātēm un, kas svarīgi, arī jaunākajām vakancēm. Tieši emigrējušos cēsniekus redzam kā lielisku resursu šo vakanču aizpildīšanai. Gada laikā pie savējiem Lielbritānijā un Īrijā devāmies divas reizes. Vissvarīgākais braucienu mērķis ir no jauna nodibināt kontaktus, informēt par novada attīstību un aicināt apsvērt savus izveidotos iekrājumus investēt uzņēmējdarbībā Cēsīs.”
