Lopkopim zināšanai. Embriju transference govīm Latvijā 0
Guna Ringa-Karahona, LLU VMF doktorante, veterinārārste
Ilga Šematoviča, Dr.Med.vet., LLU VMF docente, veterinārārste
Gandrīz katrā ganāmpulkā ir atrodama govs, kas īpašniekam ir vērtīga tās ģenētiskās kvalitātes dēļ. Tā var būt pārāka par citām govīm šķirnes tīrības, izslaukuma, piena tauku un olbaltumvielu ziņā, tai ir stiprāka veselība, vieglākas dzemdības, teicama nagu kvalitāte vai nekad nav novērota somatisko šūnu paaugstināšanās pienā. Bet varbūt tā ir ilgdzīvotāja, kuru aizvien izdodas sekmīgi apsēklot, turpinot laktāciju pēc laktācijas.
Vienlaikus ir daudz citu dzīvnieku, kas, dzīvodami tādos pašos apstākļos, ēdot to pašu barību, no ganāmpulka tiek izslēgti daudz agrāk. Kāds ir šo govju vērtības un ilgdzīvotāju fenomena noslēpums? Vai tās ir individuālas īpatnības? Kādas tās ir? Vai ir iespējams tās saglabāt? Protams, šīs individuālās īpatnības iedzimst pēcnācējos un tiek saglabātas. Taču parastā ganāmpulka atjaunošanas procesā pēcnācēju skaits, ko spēj dot viena govs, ir ierobežots. Vai ir iespējams šo vērtīgo govju pēcnācēju skaitu palielināt? Atbilde ir – jā, tas ir iespējams! Turklāt tas nav nekāds jaunums. Mēdz teikt, ka viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. Šo teicienu var attiecināt arī uz embriju transferenci govīm Latvijā.
Kas ir embriju transference?
Embriju transference (ET) jeb pārnešana mūsu gadījumā ir govju pavairošanas metode. Tā ietver multiplās ovulācijas jeb superovulācijas inducēšanu ģenētiski augstvērtīgai govij – donoram –, embriju izskalošanu no šīs govs dzemdes ragiem un iegūto embriju ievadīšanu citas govs (labāk teles) – recipienta – dzemdē. Iegūtie embriji var tikt ievadīti ģenētiski mazāk vērtīgu recipientu dzemdē grūsnības norisei, tādējādi piedzims ģenētiski augstvērtīgās donorgovs pēcnācēji. Augstas kvalitātes embrijus var sasaldēt un šķidrajā slāpeklī ilgstoši uzglabāt – tieši tāpat kā sasaldētu biomateriālu – spermu. Pēc atkausēšanas embriju dzīvotspēja ir saglabāta un var veikt to ievadīšanu recipienta dzemdē.
ET metodes mērķis ir iegūt lielāku skaitu ģenētiski augstvērtīgu dzīvnieku no donora tā dzīves laikā. Parasti no govs tiek iegūts viens teļš gadā, bet ar ET metodi no ģenētiski vērtīgas donorgovs iespējams iegūt vairākus tās pēcnācējus viena gada laikā. Kā tas ir iespējams? Parasti govij dzimumcikla laikā nobriest viena vai divas (reti vairāk) apaugļoties spējīgas olšūnas. Tādējādi pēc veiksmīgas apsēklošanas iestājas viena vai divu augļu (reti vairāk) grūsnība. Izvēloties ET metodi, donorgovij ar hormonālo medikamentu palīdzību, lietojot tos pēc noteikta protokola, tiek ierosināta daudzu apaugļoties spējīgu olšūnu vienlaicīga nobriešana jeb superovulācija. Jāpiebilst, ka hormonālo medikamentu lietojuma protokoli superovulācijas ierosināšanai atšķiras no sinhronizācijas protokoliem meklēšanās ierosināšanai. Tie ilgst 38–65 dienas atkarībā no izvēlētajiem/pieejamajiem medikamentiem. Pēc hormonālo medikamentu lietošanas noteiktos laikos tiek veikta vismaz divreizēja donorgovs mākslīgā apsēklošana, pēc kā sagaidāma daudzaugļu grūsnības iestāšanās. Apaugļošanās notiek olvadā, pēc tam apaugļotās olšūnas, turpinot attīstību un kļūstot par embrijiem, nonāk dzemdes ragos, lai ceļotu uz dzemdi. Dzemdes ragos nonākušie embriji sākotnēji ir brīvi migrējoši, tie vēl nav piestiprinājušies pie dzemdes sienas. Šajā laikā (6–8 dienas pēc mākslīgās apsēklošanas, bet parasti 7. dienā) notiek to izskalošana no donorgovs dzemdes ragiem.
Embriju izskalošana notiek caur speciālu katetru. Katetrs tiek ievadīts govs dzemdes ragos (vienā, pēc tam otrā), un caur to nelielām porcijām dzemdes ragā tiek ieplūdināts speciāls embriju izskalošanas šķīdums. Pēc katras šķīduma porcijas ievadīšanas tiek veikta dzemdes raga masāža, lai veicinātu šķīduma atteci. Šī manipulācija tiek atkārtota vairākkārt, un viss izskalotais šķīdums tiek savākts sterilā traukā. Iegūtais šķīdums tiek nostādināts un ieliets speciālās platītēs, kurās zem mikroskopa tiek meklēti embriji. Atrastie embriji tiek vairākkārt skaloti, tiek novērtēta to attīstības pakāpe un kvalitāte. Pēc novērtēšanas embrijus var ievietot pajetēs tūlītējai ievietošanai recipienta dzemdē vai veikt to kriokonservāciju jeb sasaldēšanu šķidrajā slāpeklī. Embrija ievietošana recipienta dzemdē notiek līdzīgi kā mākslīgā apsēklošana.
Izvēloties recipientu un embrija ievadīšanas dienu, ir svarīgi, lai recipients būtu tieši tādā pašā dzimumcikla dienā kā donorgovs. Tas nodrošinās atbilstošu dzimumhormonu līmeni recipienta organismā, kas ir svarīgi grūsnības saglabāšanai. Lai ET rezultāts būtu sekmīgs, izšķiroša loma neapšaubāmi ir gan donora, gan recipienta veselības stāvoklim, gan arī visu manipulāciju tehniskajam izpildījumam.
ET Latvijā – vēsture, šodiena, iespējas nākotnē
Latvijā embriju transference tika aizsākta pirms vairāk nekā 35 gadiem agrofirmā Tērvete. To aizsāka veterinārārsti Leons Liepa un Jānis Pīlaps, kuri veica pirmo ET govīm Baltijā. Kopā vairāku gadu garumā ar ET metodi tika iegūti vairāk nekā 700 teļi. Šajā laikā tika izstrādātas vairākas ar ET metodi saistītas disertācijas. Šo zinātnisko pētījumu rezultāti un rūpīgs veterinārārstu komandas darbs ļāva iegūt vairākas vērtīgas atziņas, kas ir aktuālas arī šodien. Kad deviņdesmitajos gados lauku dzīves sociāli ekonomiskie apstākļi mainījās, ET Latvijā zaudēja aktualitāti.
2017. gadā LLU tika uzsākta projekta BioReproLV (nr.1.1.1.1/16/A/025, finansētājs ERAF) īstenošana, kas turpināsies līdz 2020. gadam. Projekta īstenošanas gaitā tiek veidota mācību un tehniskā aprīkojuma bāze ET metodes apguvei un lietošanai, kas ļaus apmācīt jaunus speciālistus šajā nozarē. Tādējādi ET pakalpojums Latvijā būs pieejams kā rutīnas manipulācija, kā tas ir citās attīstītajās valstīs. Patlaban projekta ietvaros ir veiktas vairākas sekmīgas embriju izskalošanas epizodes, praksē pārbaudīti sekmīgākie hormonālo medikamentu lietošanas protokoli superovulācijas ierosināšanai. Ir veiktas embriju ievadīšanas recipientiem. Ir veikta gan Latvijas Brūnās (LB), gan Latvijas Zilās (LZ) govju šķirnes embriju kriokonservācija jeb sasaldēšana šķidrajā slāpeklī. Līdzšinējā darbošanās un komandas pieredzes apmaiņas braucieni pie citu valstu ET speciālistiem ļāvuši noskaidrot vājos posmus gan donoru, gan recipientu izvēlē, gan darba tehniskajā izpildījumā. Iegūtās atziņas ļauj izvairīties no kļūdām nākotnē un tādējādi uzlabot ET sekmes.
Projekta BioReproLV mērķis ir Latvijā audzējamo sarkano piena šķirnes govju ģenētiskās daudzveidības saglabāšana, šo dzīvnieku populācijas pavairošana, kā arī LB un LZ govju šķirnes genofonda saglabāšanas stabilizēšana. Šobrīd LB genofonda govju statusam atbilst vien ap 130 dzīvnieku, bet LZ – ap 300 dzīvnieku. Ar donora lomai piemērotu genofonda dzīvnieku atlasi nodarbojas projekta partneri – Latvijas Šķirnes dzīvnieku audzētāju savienība.
Recipientu lomai piemērotus dzīvniekus piedāvāt tiek aicināti dzīvnieku īpašnieki. Recipienti var būt jauktu šķirņu (gan piena, gan gaļas šķirņu) dzīvnieki, to asinībai nav izšķirošas nozīmes. Recipienta lomai piemērotākas ir teles, jo tām ir labāka veselība un auglība, vieglāks sinhronizācijas menedžments (lai panāktu donoram atbilstošu dzimumcikla dienu) un tām nav laktācijas, ar kuru jārēķinās. Dzīvniekam jābūt reģistrētam Lauksaimniecības datu centrā likumā noteiktajā kārtībā, sasniegušam dzimumgatavību, atbilstošu izmēru un dzīvmasu (vismaz 70% no pieauguša attiecīgās šķirnes dzīvnieka dzīvmasas). Dzīvnieku īpašnieki, kuri ir ieinteresēti sadarbībai, tiek aicināti vērsties Latvijas Šķirnes dzīvnieku audzētāju savienībā, lai laikus iepazītos ar sadarbības līguma nosacījumiem.
Pirms dzīvnieka apstiprināšanas par recipientu un ET veikšanas šim dzīvniekam tiek veikta klīniskā izmeklēšana, lai noskaidrotu tā veselības stāvokli un piemērotību recipienta lomai. Vizītes, lai veiktu dzīvnieka izmeklēšanu, kā arī pati ET ir bezmaksas, turklāt dzīvnieka īpašniekam atkrīt izmaksas par dzīvnieka mākslīgo apsēklošanu, jo recipientam tā nav jāveic. Veiktā ET tiks reģistrēta Lauksaimniecības datu centrā likumā noteiktajā kārtībā.
Nianses no darba organizatoriskā viedokļa:
– ET tiek veikta recipienta novietnē, parasti ierodoties diviem veterinārārstiem;
– ja plānots veikt svaiga embrija transferenci, recipientam pirms tam jāveic sinhronizācija (divas hormonālo medikamentu injekcijas ar 14 dienu intervālu noteiktās dienās). ET laiks ir pakārtots embriju izskalošanas procesam. Recipienta novietne vēlama saprātīgi sasniedzamā attālumā no donora novietnes, jo visas manipulācijas – embrija pārvietošana no dabiskās vides dzemdē uz citu vidi, skalošana, ievietošana pajetē, transportēšana – un ar tām saistītās iespējamās temperatūras svārstības embrijam rada stresu un var samazināt embrija dzīvotspēju;
– ja plānots veikt atkausēta embrija transferenci, sinhronizācija nav nepieciešama, ET tiek veikta septiņas dienas pēc recipienta dabiskas meklēšanās, kā to dara Somijā. ET laiks ir variabls, galvenais aspekts – kad dzīvniekam tika novērota meklēšanās. Recipienta novietnes atrašanās vietai šajā gadījumā nav nozīmes. Jāņem vērā, ka grūsnības saglabāšanās iespēja, veicot atkausēta embrija transferenci, var būt par 15% zemāka nekā svaiga embrija transferences gadījumos.
Aicinām dzīvnieku īpašniekus uz sadarbību, lai, kopīgi strādājot un uzlabojot iemaņas, izdodas Latvijā ieviest embriju transferenci govīm kā aktīvu un stabilu nozari.
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops oktobra numurā
