Siera ražošanā izaugsme 1
Kāda situācija ir nākamajā piena ķēdes posmā – ražošanā? Centrālās statistikas pārvaldes sniegtā informācija rāda – šā gada pirmajos piecos mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo laika posmu pērn pārtikas piena rūpnieciskā ražošana Latvijā kāpa par 13%, krējums ražots par 19% mazāk, paskābināts piena – par 1% vairāk, siers par 34% vairāk, bet sviesta un pārējo dzelteno tauku produktu ražošana krita par 35%.
Saistībā ar Krievijas embargo kopš aizvadītā gada rudens pārsteidzoši ir eksporta rādītāji – piemēram, siera eksports šā gada pirmajos piecos mēnešos pat kāpa par 1%. Paskaidrošu, ka 2014. gada pirmajos piecos mēnešos Krievijā pārdeva 2707 tonnas Latvijā ražotā siera. Šajā gadā – vienu tonnu siera. “Jaunu tirgu atrašana un lielāka daudzuma siera daudzuma eksports uz esošajiem tirgiem tik īsā laika posmā ir liels panākums. Varam būt priecīgi, ka Krievijas embargo sekas zināmā mērā ir kompensētas. Šajā gadā Latvija sieru pirmo reizi sāk eksportēt uz Saūda Arābiju, Serbiju, Kazahstānu un Austriju,” teic Lauku atbalsta dienesta eksperts Jānis Vaļģis. Viņš arī slavē siera ražotājus un to sadarbības partnerus par to, ka siera eksports uz Vāciju šajā gadā pārsniedz importu par trīs miljoniem eiro. Vienlaikus ar mīnusa zīmi ir siera un biezpiena tirdzniecības bilance ar Lietuvu un Igauniju. Aizvien gan 30% svaigpiena no Latvijas ved uz citām valstīm.
Savukārt kopējais pārstrādei ražotā svaigpiena daudzums šā gada pirmajos sešos mēnešos salīdzinājumā ar aizvadītā gada pirmo pusgadu krita par 0,95%. Vienlaikus būtiski kāpa pārstrādes uzņēmumu, tostarp galvenokārt “Food Union” grupā ietilpstošo a/s “Rīgas piena kombināts” un a/s “Valmieras piens” nodokļu parādi valstij (sk. uzziņu).
Vairāki piena pārstrādes uzņēmumi, tostarp SIA “Elpa”, SIA “Smiltenes piens”, apšauba CSP sniegto informāciju par siera eksportu. Gundars Sisenis, SIA “ELPA” vadītājs uzsver – situācija piena tirgū nekad agrāk nav bijusi tik saspringta kā patlaban. “Mēs neprotam sargāt savu tirgu. Notiek tik daudz pasākumu. Kāpēc Skolēnu dziesmu svētku dalībniekus ēdināja ar prosas biezputru, nevis ar Latvijā ražoto biezpienu?” vaicā G. Sisenis. Viņš gan atzīst – situācija ir uzlabojusies zaļajos iepirkumos, kur tiek piedāvāti nacionālās kvalitātes shēmas produkti, lietuviešu tirgotāji šo nosacījumu spēj izpildīt, pērkot Latvijā ražotos produktus.
Savukārt a/s “Smiltenes piens” vadītāja Gita Mūrniece teic, ka uzņēmuma glabātavās ir 540 tonnas siera – nekad agrāk tik daudz neesot bijis. “Mēs nekad neesam bijuši un arī patlaban neesam “vaimanologi”. Piena produktu ražošana ir mūsu privātais bizness. Esam ļoti pateicīgi valdībai par 70% kompensācijām izmaksām jaunu tirgu meklēšanai. Krievijā neko nepārdodam, esam gatavi sākt eksportu uz Baltkrieviju, palielinām eksportu uz Izraēlu un ASV,” stāsta G. Mūrniece.
Noprotams, ka pārstrādes uzņēmumi atšķirībā no piena ražotājiem tomēr zaudējumus necieš.
Trīspadsmitie siera svētki
Šajā sestdienā siera ražotāji pirmo reizi Kuldīgā Kuldīgas svētku laikā 13. reizi rīkos Latvijas novadu Siera dienu. Biedrības “Siera klubs” vadītāja Vanda Davidanova teic, ka svētku apmeklētāji Kuldīgas Pilsētas parkā varēs nogaršot un pirkt vairāk nekā 70 sieru šķirnes un veidus. Ne tikai dižtirgū, bet arī dižmielastā un sacensībās ar balvām dalībniekiem satiksies AS “Lazdonas piensaimnieks”, SIA “ELPA”, AS “Jaunpils pienotava”, AS “Smiltenes piens”, AS “Talsu piensaimnieks”, SIA “Mālpils piensaimnieks”, PLPKS “Dundaga”, PKS “Straupe”, kā arī vairāku zemnieku saimniecību ražotie sieri un citi piena produkti. Siera svētkos varēs baudīt arī pavāru gatavotos gardumus, tostarp kefīra zupu ar sieru, grilētu sieru, pankūkas ar sieru, balto sviestu, kūpinātu lasi ar sieru, siera torti ar Kazdangas ķimeņu sieru… Notiks dažādi konkursi, tostarp siera rituļa ripināšana, siera siešana, sviesta kulšana. Savukārt umurkumurs šajā reizē būs zem zemes, bet gaisā lidošot vārna ar sieru knābī. Latvijas novadu Siera diena līdz šim noteikti ir rosinājusi siera un biezpiena patēriņu, kas kopš 2002. gada ir kāpis no 6,1 kg, rēķinot uz vienu valsts iedzīvotāju, līdz 18,2 kg pērn.
