Emanuels Makrons izpunktē sāncenšus. Skolēna un skolotājas romāns 0
Francijas prezidenta vēlēšanās, kuru pirmā kārta notiks pēc mēneša, 23. aprīlī, piedalīsies 11 kandidāti. Aptaujas liecina, ka sīvākie sāncenši būs centriski noskaņotais neatkarīgais kandidāts Emanuels Makrons un galēji labējās “Nacionālās frontes” (“FN”) kandidāte Marina Lepēna, kuri abi saņemtu pa 26% balsu. Konservatīvo kandidāts Fransuā Fijons, kurš vēl nesen tika uzskatīts par vēlēšanu favorītu, iestidzis skandālos par ģimenes locekļu fiktīvu nodarbināšanu un zaudējis cīņas sparu. Vēlēšanu uzvarētājs tiks noskaidrots balsošanas otrajā kārtā 7. maijā.
Pragmatisks centrists
Politisko analītiķu ieskatā bijušais ekonomikas ministrs Makrons apliecināja savu līdera statusu pirms pāris dienām notikušajās televīzijas debatēs, izpunktējot sāncenšus. Trīsdesmit deviņus gadus vecais Makrons bija jaunākais no pieciem vadošajiem kandidātiem, kas piedalījās debatēs, un veiksmīgi aizstāvēja savu pragmatisko vēlēšanu platformu diskusijā ar sāncenšiem no kreisā un labējā spārna. Asā vārdu apmaiņā ar Lepēnu par reliģiska apģērba valkāšanu sabiedriskās vietās Makrons apsūdzēja viņu melošanā vēlētājiem un centienos sašķelt valsti, uzbrūkot musulmaņiem. Makrons, pirms gada izvirzot savu kandidatūru prezidenta amatam, apgalvoja, ka viņa “mērķis nav savest kopā labējos vai kreisos, bet savest kopā franču tautu”. Savulaik strādājis bankā “Rothschild & Cie”, viņš kļuva par prezidenta Fransuā Olanda ekonomikas padomnieku un 2014. gadā tika iecelts par ekonomikas ministru. Makrons ieguva daudz domubiedru Francijas biznesa aprindās, jo aizstāvēja deregulāciju un asi kritizēja politiskās sistēmas paralīzi un paša pārstāvētās valdības nespēju aizsargāt tos, kam tas visvairāk nepieciešams. Makrona darbība Olanda valdībā kļuva neiespējama, kad viņš pērn aprīlī izveidoja politisko kustību “En Marche” (“Ceļā”), apliecinot ambīcijas uz prezidenta amatu. Kustībai šobrīd ir vairāk nekā 200 000 atbalstītāju, un tās programma paredz publisko un privāto partnerību. Makrons plāno atcelt 35 stundu darba nedēļu gados jaunākiem strādniekiem, jo “jauniem cilvēkiem, kas grib apgūt profesiju, ar to nepietiek”, viņš teica intervijā izdevumam “Le Nouvel Observateur”. Strādniekiem pusmūžā tiktu dota iespēja izvēlēties īsāku darba nedēļu. Makrons atšķirībā no “FN” kandidātes Marinas Lepēnas stingri aizstāv Francijas palikšanu Eiropas Savienībā. Francijas kreisie dēvē Makronu par bijušā britu leiboristu vadoņa Tonija Blēra kopiju, taču analītiķi atzīst, ka viņš, lai gan ar kreisu ievirzi, taču cenšas risināt reālas problēmas un īstenot reformas valstī. Vēl pirms pāris mēnešiem Makrons bija maz pazīstams kaimiņvalstīs, taču marta sākumā, apmeklējot Berlīni, viņam bija ilgāka saruna ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli. Atbalstu Makrona kandidatūrai izteikusi Vācijas sociāldemokrātu partija.
Skolēna un skolotājas romāns
Makrons izraisīja runas sabiedrībā, kad 2007. gadā 29 gadu vecumā apprecēja savu bijušo franču valodas skolotāju Brižitu Tronjē, kas ir 17 gadus vecāka par viņu. Viņi pirmo reizi satikās Amjēnas vidusskolā, kad Emanuelam bija 15 gadu, bet oficiāli esot kļuvuši pāris tikai tad, kad viņam palika 18. “Kad viņam bija 17 gadu, Emanuels man teica: “Lai ko tu darītu, es tevi apprecēšu!” Brižita atklājusi intervijā žurnālam “Paris Match”. Skolā Brižita vadīja arī teātra pulciņu, kur līdzdarbojās Emanuels. Šķiet, tā bija mīlestība no pirmā skatiena, raksta izdevums “Thelocal”. “Viņa mēdza lasīt viņa rakstu darbus visai klasei, jo bija sajūsmināta par viņa rakstnieka prasmi,” intervijā laikrakstam “Le Parisien” izteicies kāds Makrona bijušais klasesbiedrs. Viņa vecāki sākumā centās pāri izšķirt, pēdējā mācību gadā aizsūtot dēlu uz Parīzi vidusskolas pabeigšanai, jo uzskatīja, ka viņa jaunība padara šo sakaru par nepiedienīgu. Taču pāris palika kopā. Brižitai ir trīs pieauguši bērni no iepriekšējās laulības un seši mazbērni. Kad franču medijos parādījās baumas par Makrona varbūtēju homoseksuālu sakaru ar Francijas radio izpilddirektoru Matjē Gallē, viņš to noraidīja, paziņojot, ka “mana sieva Brižita dala manu dzīvi no rīta līdz vakaram un viņa brīnās, kā es to fiziski varētu izdarīt”. Interesanti, ka baumas par Makrona homoseksuālo sakaru uzjundīja Kremļa kontrolētā ziņu kanāla “Sputnik” (dez)informācija, atsaucoties uz kādu Francijas ekspremjera Fijona Republikāņu partijas parlamenta deputātu, kurš esot izteicies, ka viņu (Makronu) atbalsta “geju lobijs”. Fijons vairākkārt apmeklējis Maskavu un izteicies par sakaru atjaunošanu ar Putina vadīto Krieviju. Francijas varbūtējā pirmā lēdija ir paturējusi uzvārdu Tronjē un oficiāli netiek dēvēta par Makrona kundzi. Viņa aktīvi piedalās vīra vēlēšanu kampaņā un kļuvusi par viņa uzticamu padomnieci. Franču sociologu nesen veikts pētījums liecina, ka pēdējā laikā franču sievietēm esot nosliece izvēlēties jaunākus mīlniekus.
Franču politiķiem raksturīga kolorīta personiskā dzīve. Eksprezidentam Fransuā Miterānam ilgus gadus bija mīļākā, kura viņam dāvāja meitu. Eksprezidents Nikolā Sarkozī šķīrās no otrās sievas, lai apprecētos ar itāliešu modeli un dziedātāju Karlu Bruni. Pašreizējais prezidents Fransuā Olands pēc 30 gadu laulības ar Segolēnu Rojālu un četru bērnu uzaudzināšanas šķīrās un sāka romānu ar žurnālisti Valerī Trīrveileri. Abi pašķīrās 2014. gadā, Olandam sākot romānu ar aktrisi Jūliju Gajē.
