EM: Subsidētās enerģijas nodokļa likuma redakcijā nav nepieciešamas izmaiņas 0
Subsidētās enerģijas nodokļa likuma redakcijā nav nepieciešamas izmaiņas, biznesa portālam “Nozare.lv” atzina Ekonomikas ministrijā, kas izstrādāja likumu.
Ministrijā skaidroja, ka Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likums ļaus nākamgad īstenot elektroenerģijas cenas kāpumu ierobežojošus pasākumus, lai visiem patērētājiem – mājsaimniecībām un uzņēmumiem – subsidētās enerģijas jeb obligātā iepirkuma komponentes (OIK) izmaksas nepieaugtu virs pašreizējā līmeņa – 1,89 santīmi par kilovatstundu.
Tāpat papildu līdzekļi tiks novirzīti pašvaldībām, lai mājsaimniecībām ar zemu maksātspēju tiktu kompensēts elektroenerģijas kopējās cenas pieaugums starp “Starta tarifu” un elektroenerģijas kopējo cenu.
EM uzskata, ka pašreizējā Subsidētās enerģijas nodokļa likuma redakcija ir saskaņota un izdiskutēta, tostarp vairākkārt Saeimas atbildīgajās komisijās, un tajā nav nepieciešamas izmaiņas, pirms nav izvērtēta likuma ieviešanas efektivitāte.
Jau ziņots, ka šonedēļ Saeimā, debatēs apspriežot Subsidētās elektroenerģijas likumu, koalīcijas pārstāvji atzina, ka tajā ir trūkumi, kas nākotnē būs jānovērš, tomēr viņi uzsvēra, ka ir svarīgi likumu pieņemt.
Saeimas deputāts Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK) norādīja, ka likums risina problēmas, kas nav ģenerētas 11.Saeimas laikā, bet ir izveidojušās “shēmošanas laikā”. Neatliekot nekas cits, kā šo likumu pieņemt, jo nepieciešams nepieļaut elektrības cenu celšanos. Tomēr politiķis atzina, ka likumprojekts nav ideāls.
Skepse ieskanējās arī deputātu Dzintara Zaķa (V) un Klāva Olšteina runās. Zaķis uzskata, ka nav pareizi šķeldai noteikt 10% nodokli, tā vietā vajadzēja likt lielāku nodokli dabasgāzes lielajiem lietotājiem. Taču šodien nav citas iespējas, kā apstiprināt likumu, skaidroja deputāts un prognozēja, ka samērā drīz būs jāatgriežas pie lemšanas, lai veiktu likuma izmaiņas, jo pašreizējais variants ir tālu no ideāla.
Olšteins brīdināja par iespējamu Satversmes tiesas risku, jo likums nepārprotami paredz samazināt un atņemt būtisku peļņas daļu investoriem. Piemēram, ar Somiju saistīta uzņēmuma peļņas daļu aizsargā Latvijas un Somijas līgums par investīciju aizsardzību. Līdz ar to bija nepieciešams paredzēt šādiem investoriem kompensēt peļņas daļas samazinājumu. Taču tas nav izdarīts, secināja politiķis.
Debašu laikā gan Cilinskis, gan ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts norādīja, ka nav patiess apgalvojums, ka Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likumu varētu dēvēt par vērstu pret “zaļās enerģijas” ražošanu.
Saeima šonedēļ galīgajā lasījumā pieņēma Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likumu, kas paredz šo nodokli ieviest no 2014.gada 1.janvāra līdz 2017.gada beigām.
Subsidētās enerģijas nodokļa ieviešanā noteiktas trīs diferencētas likmes – 15% dabasgāzes elektrostacijām, 10% atjaunojamo energoresursu stacijām un 5% koģenerācijas stacijām, kas nodrošina ar siltumenerģiju centralizētās sistēmas un kuru subsidētās enerģijas nodokļa likmei ir tieša ietekme uz siltumenerģijas gala tarifu lietotājam.
