EM piedāvā PA pārveidot par Valsts aktīvu pārvaldības aģentūru 0
Ekonomikas ministrija (EM) piedāvā Privatizācijas aģentūru saistībā ar plānoto valsts kapitālsabiedrību pārvaldības reformu pārveidot par valsts akciju sabiedrību “Valsts aktīvu pārvaldības aģentūra”, liecina valdības sēdē otrdien, 31.martā, pieteiktais jautājums.
EM sagatavotajā ziņojumā teikts, ka 2015.gada 1.janvārī ir stājies spēkā Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums. Ar likuma spēkā stāšanos spēku zaudēja likums par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām.
“Kapitālsabiedrību pārvaldības likums ir rezultāts jau 2010.gadā uzsāktajai publiskas personas komercdarbības un kapitāla daļu pārvaldības reformai. Šīs reformas ietvaros Ministru kabinets 2012.gadā pieņēma Publiskas personas komercdarbības koncepciju un Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepciju, kas tika izstrādātas, ievērojot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valsts kapitālsabiedrību pārvaldības vadlīnijās noteiktos principu,” teikts ziņojumā.
Tajā atzīmēts, ka kapitālsabiedrību pārvaldības likuma mērķis ir veicināt publiskai personai piederošu kapitāla daļu un publiskas personas kapitālsabiedrību efektīvu pārvaldību, publiskas personas kapitālsabiedrību racionālu un ekonomiski pamatotu resursu izmantošanu, labas korporatīvās pārvaldības principu ievērošanu, kā arī nodrošināt publiskas personas līdzdalības nosacījumu ievērošanu.
Kapitālsabiedrību pārvaldības likums paredz koordinācijas institūcijas izveidošanu, kas būs specializējusies valsts kapitāla daļu un kapitālsabiedrību korporatīvās pārvaldības jautājumos. Koordinācijas institūcija sadarbosies ar visiem kapitāla daļu turētājiem, kā arī kapitālsabiedrībām un valsts pārvaldes institūcijām ar nolūku veicināt kapitāla daļu pārvaldību Latvijā atbilstoši labas korporatīvās pārvaldības prakses piemēriem un starptautiski atzītām vadlīnijām.
“Koordinācijas institūcijai nav paredzēts nodot turējumā valsts kapitāla daļas, jo kapitālsabiedrību pārvaldības likums neparedz tiešu valsts kapitāla daļu pārvaldības centralizāciju. Izveidojot koordinācijas institūciju, nav paredzēts mainīt esošos valsts kapitāla daļu turētājus kapitālsabiedrībās, vienlaikus ar koordinācijas institūcijas starpniecību tiks pilnveidota līdz šim dažādā valsts kapitāla daļu pārvaldības prakse Latvijā,” klāsta EM.
Attiecīgā koordinācijas institūcija izstrādās kapitālsabiedrību un kapitāla daļu efektīvas pārvaldības vadlīnijas, sniegs valsts kapitāla daļu turētājiem atzinumu par kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā izvirzītajiem finanšu mērķiem un darbības finanšu rādītājiem (dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, peļņas rādītājiem, kapitāla atdevi u.c.), kā arī to saskaņotību ar kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā izvirzītajiem nefinanšu mērķiem, kā arī konsultēs Ministru kabinetu, publiskas personas kapitāla daļu turētājus un kapitālsabiedrības par korporatīvās pārvaldības ieviešanas aspektiem.
Tāpat institūcija organizēs kapitāla daļu turētāju pārstāvju un valsts pārvaldes institūciju locekļu apmācību korporatīvās pārvaldības jautājumos, nodrošinās to, ka tiek publiskota aktuāla informācija par valsts kapitālsabiedrībām un valsts izšķirošajā ietekmē esošām kapitālsabiedrībām, kā arī tiek sagatavots ikgadējs publisks pārskats par valstij piederošajiem aktīviem un sniegs atzinumu Ministru kabinetam par valsts līdzdalības iegūšanu, saglabāšanu vai izbeigšanu, kā arī pēc atvasinātas publiskas personas pieprasījuma sniegs viedokli par attiecīgās atvasinātās publiskās personas līdzdalības iegūšanu vai izbeigšanu noteiktā kapitālsabiedrībā.
Vienlaikus attiecīgajai institūcijai būs uzdots atbilstoši kompetencei izstrādāt un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegt Ministru kabinetam apstiprināšanai tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektus.
Pēc ziņojumā paustā, koordinācijas institūcijai būs 2015.gadā jāveic vairākas darbības, piemēram, jāizstrādā kārtība par kandidātu nomināciju kapitālsabiedrību padomes un valdes locekļiem, jāizstrādā noteikumu projekts par to, kādā kārtībā vērtējami kapitālsabiedrību darbības rezultāti un finanšu rādītāji, par dividenžu izmaksu, jāizstrādā kārtībā par atlīdzības apmēriem valdes un padomes locekļiem u.c.
Tāpat institūcijai būs jāizstrādā valsts līdzdalības vispārējo stratēģisko mērķu noteikšanas vadlīnijas, kapitālsabiedrības, kurā valstij ir izšķirošā ietekme, darbības rezultātu izvērtēšanas metodes, informācijas publiskošanas vadlīnijas valsts kapitālsabiedrībām un kapitāla daļu turētājiem, vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādes vadlīnijas, kā arī kārtība, kādā koordinācijas institūcijai sniedz informāciju, kas nepieciešama, lai sagatavotu ikgadējo publisko pārskatu par valstij piederošajām kapitālsabiedrībām un kapitāla daļām.
Par attiecīgo koordinācijas institūciju bija paredzēts noteikt Pārresoru koordinācijas centru vai Privatizācijas aģentūru – EM lēmusi par labu Privatizācijas aģentūrai. Savukārt, lai Privatizācijas aģentūru varētu noteikt par koordinācijas institūciju nepieciešamas izmaiņas vairākos likumos.
“Ņemot vērā, ka Privatizācijas aģentūras juridiskais statuss ir kapitālsabiedrība un EM ir Privatizācijas aģentūras kapitāla daļu turētājs, un ievērojot Koordinācijas institūcijas uzdevumu specifiku, tajā skaitā atzinumu sniegšana par citu valsts kapitālsabiedrību darbību, varētu rasties bažas par Privatizācijas aģentūras objektivitāti atzinumu sniegšanā un EM ietekmi uz Privatizācijas aģentūras pieņemtajiem lēmumiem. Tādēļ, lai kliedētu bažas par iespējamo EM ietekmi, tiek piedāvāts grozīt Privatizācijas likumu, nosakot, ka Privatizācijas aģentūrai izveidojama padome, lai pārraudzītu Privatizācijas aģentūras un tās valdes darbību tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildē. Privatizācijas aģentūras padome būtu uzskatāma par padomi Komerclikuma izpratnē un tā darbotos, ievērojot Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma un Komerclikuma noteikumus, ja Privatizācijas likumā nebūtu noteikts citādi,” atzīmēts ziņojumā.
Pēc EM paustā, padomes sastāvā varētu tikt iekļauti Ministru kabineta noteikto nozaru ministriju pārstāvji, par Privatizācijas aģentūras padomes priekšsēdētāju nosakot Ekonomikas ministrijas izvirzīto padomes locekli. Savukārt, ja kāds no padomes locekļiem atstāj amatu vai tiek atsaukts no amata pirms padomes termiņa beigām, viss padomes sastāvs no jauna nebūtu jāpārvēl un pārējie padomes locekļi turpinātu pildīt savus amata pienākumus. Privatizācijas likuma grozījumos vienlaikus būtu jāparedz uzdevums Ministru kabinetam līdz 2015.gada 1.septembrim izveidot Privatizācijas aģentūras (pēc nosaukuma maiņas Valsts aktīvu pārvaldības aģentūras) padomi.
EM aicina valdību konceptuāli atbalstīt, ka kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteikto koordinācijas institūcijas uzdevumu izpildi nodrošinās Privatizācijas aģentūra pēc attiecīgu grozījumu veikšanas Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, kā arī Privatizācijas aģentūras pārveidi par Valsts aktīvu pārvaldības aģentūru.
Pret šo EM iniciatīvu iebildusi Valsts kontrole. Tā vēstulē premjerei februāra beigās norāda, ka, uzticot koordinācijas institūcijas uzdevumus Privatizācijas aģentūrai, rodas situācija, ka viena valsts kapitālsabiedrība pārvalda citas, turklāt iespējama nepamatota ietekme no kapitāldaļu turētāju puses.
Tāpat, pēc Valsts kontroles uzskata, veicot attiecīgās izmaiņas Privatizācijas aģentūra pildīs kapitālsabiedrībai neraksturīgus uzdevumus, piemēram, izstrādās kapitālsabiedrību pārvaldības vadlīnijas. Revīzijas iestāde arī atzīmē, ka koordinējošās institūcijas uzdevumi ir konsultatīvu rakstura un nepieciešams atkārtoti izvērtēt šādu konsultatīvu priekšlikumu nepieciešamību.
Bažas par attiecīgo ieceri paudis arī Valsts kancelejas Juridiskais departaments. “Koordinācijas institūcijai normatīvajos aktos ir noteikti valsts pārvaldes iestādei raksturīgi uzdevumi, un tie nav uzdevumi, kuru veikšanai publiska persona dibina kapitālsabiedrību (šajā gadījumā uztic veikt jau esošai kapitālsabiedrībai). Institūcijas paredzētā darbības joma neatbilst nevienam no gadījumiem, kas noteikti Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kad valsts ir tiesīga nodarboties ar komercdarbību. Vienlaikus vēršu uzmanību, ka katras komercsabiedrības darbības pamatmērķis ir peļņas gūšana, kas neatbilst ne koordinācijas institūcijas izveides mērķiem, ne Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcijā noteiktajiem mērķiem, kas paredzēja mainīt valsts kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības modeli,” teikts atzinumā.
Tāpat tajā minēts, ka EM priekšlikumam nav pievienoti visu ministriju un institūciju saskaņojumi, tostarp Pārresoru koordinācijas centra, kas norādīts par alternatīvu koordinācijas institūcijas variantu.
Privatizācijas aģentūra dibināta 1994.gada 22.aprīlī kā bezpeļņas organizācija, bet 2004.gada 1.novembrī tā kļuva par valsts akciju sabiedrību un tika ierakstīta komercreģistrā. Privatizācijas aģentūras pamatdarbība ir saistīta ar valsts īpašuma privatizāciju un noslēgto privatizācijas līgumu kontroli.
