EM: Pašvaldībām jāpārkārto siltumapgādes sistēmas, lai samazinātos tarifi 0
Ja pašvaldības, kuru teritorijā strādājošajiem siltuma ražotājiem nākamā gada 1.jūlijā beigsies valsts atbalsta termiņš, pārejas periodā spēs pārkārtot savas siltumapgādes sistēmas, tarifi tajās nevis pieaugs, bet samazināsies, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja ekonomikas ministra preses sekretāre Daiga Grūbe.
Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā” paredz pārejas periodu, lai atsevišķas pašvaldības, kuru siltuma ražotājiem nākamgad beigsies valsts atbalsta termiņš, varētu pārkārtot savas siltumapgādes sistēmas. Šādām investīcijām joprojām darbojas valsts un Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsta programmas, skaidroja Grūbe.
Viņa norādīja, ka EM izprot Latvijas Siltuma uzņēmumu asociācijas (LSUA) raizes par iespējamo siltuma tarifu kāpumu, taču vienlaikus uzsver, ka tarifs tajos atsevišķajos reģionos, kur koģenerācijas stacijām no 2013.gada 1.jūlija būs jāpārdod elektrība par tirgus cenu, nevis obligātā elektroenerģijas iepirkuma ietvaros, sadarbībā ar pašvaldībām ir visas iespējas veikt nepieciešamos pārkārtojumus uzņēmumu darbībā, piemēram, izmantojot rezerves jaudas vai veicot pāreju uz ekonomiskiem ūdens sildīšanas katliem, kuros izmanto šķeldu vai dabasgāzi.
Turklāt 2013.gada 1.jūlijā atbalstu zaudēs tikai 14 no 56 augsti efektīvā koģenerācijā strādājošajām stacijām ar uzstādīto siltuma jaudu 23,6 megavati, kas veido 0,4% no Latvijā kopējās uzstādītās siltuma jaudas un 2,4% no Latvijā uzstādīto koģenerācijas staciju jaudas. Tāpēc LSUA publiski sniegtie paziņojumi par siltuma tarifu pieaugumu visiem iedzīvotājiem uzskatāmi par maldinošiem un neatbilst patiesajai situācijai, norāda EM.
Vienlaikus EM uzsver, ka tās iniciētajos noteikumos paredzētā elektroenerģijas obligātā iepirkuma mērķis nav subsidēt atsevišķu, labākus nosacījumus ieguvušu koģenerācijas staciju siltumenerģijas daļu, pārnesot siltumenerģijas ražošanas izmaksas uz elektroenerģijas gala tarifu, par kuru maksā pilnīgi visi elektroenerģijas galapatērētāji un kas tiešā veidā ietekmē ikviena Latvijas uzņēmuma konkurētspēju. Visiem elektroenerģijas lietotājiem nebūtu jāsubsidē dažu siltuma ražotāju augstāki ienākumi neierobežotu laiku.
Turklāt šāds neterminēts atbalsts nav veicinājis to, ka visas pašvaldības aktīvāk strādātu pie siltumapgādes izmaksu samazināšanas un savu siltumapgādes sistēmu sakārtošanas. EM uzskata, ka koģenerācijas stacijas, kam saskaņā ar MK noteikumu projektu beigsies elektroenerģijas obligātā iepirkuma termiņš, līdz šim ir jau saņēmušas pietiekami dāsnu valsts atbalstu uz visu elektroenerģijas lietotāju rēķina, nodrošinot, ka pēc pārejas perioda, tās pietiekami efektīvi varētu strādāt brīvā tirgus apstākļos.
EM veiktā analīze rāda, ka pašvaldībās, kurās atbalstu zaudējušu koģenerācijas staciju īpatsvars vienā siltumapgādes sistēmā ir salīdzinoši zems, kā piemēram, Daugavpilī vai Cēsīs, siltumenerģijas tarifa pieaugums nav iespējams pat teorētiski.
Taču tādās pašvaldībās kā, piemēram, Vangažos, Kadagā, Lielvārdē un Bauskā pašvaldības rīcībā ir pietiekami daudz instrumentu, lai īstenotu sev likumiski noteikto funkciju un racionāli organizētu siltumapgādi, skaidroja Grūbe, piemēram, izmantotu ekonomiskus ūdenssildāmos katlus un valsts atbalsta programmu sniegtās priekšrocības. Energoapgādes uzņēmumi un pašvaldības joprojām pieprasa atbalstu aktivitātē “Pasākumi centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai”.
Kā ziņots, LSUA valdes loceklis Andris Akermanis biznesa portālam “Nozare.lv” norādīja, ka tad, ja valdība atbalstīs EM virzītos grozījumus noteikumos par koģenerācijas staciju darbību, viens no sāpīgākajiem rezultātiem būs apkures maksas pieaugums lielai daļai iedzīvotāju.
Pēc viņa teiktā, Latvijā iedzīvotāju apkurei ap 60% siltuma tiek saražots energoefektīvās koģenerācijas iekārtās, izmantojot dabasgāzi. Izmaiņas, kas paredz definēt noteiktu termiņu, kādu šiem ražotājiem ir tiesības pārdot elektrību obligātā iepirkuma ietvaros, attieksies tieši uz šādām stacijām.
Ja valdība apstiprinās noteikumu izmaiņas, mainot obligātā elektrības iepirkuma nosacījumus koģenerācijā, visas iekārtu darba izmaksas gulsies uz siltumu, norāda LSUA. Tad siltuma gala cena, piemēram, Bauskā, Vangažos, Lielvārdē, pieaugs par 50%-60%, Saldū un Ogrē – par aptuveni 10%. Rīgā pieaugums varētu būt mazāks – ap 3%.
Koģenerācijas iekārtas būs jāaptur, norāda Akermanis.
