EM: Nākamajā gadā galvenie ekonomikas izaugsmes riski ir augstās energoresursu cenas un Covid-19 28
Nākamajā gadā galvenie ekonomikas izaugsme riski saistīti ar augstajām energoresursu cenām un Covid-19 izraisītām problēmām, norādīts Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā Latvijas ekonomikas attīstības pārskatā par 2021.gadu.
EM norāda, ka 2021.gada pēdējos ceturkšņos strauji atgūstas privātais patēriņš, un sagaidāms, ka pozitīvas tendences turpināsies arī 2022.gadā. To veicinās turpmākais darba samaksas kāpums un labvēlīgā situācija darba tirgū. Privātais patēriņš 2022.gadā varētu pieaugt par 5,7%, veidojot būtisku devumu ekonomikas izaugsmē.
Ministrija prognozē, ka ekonomikas izaugsme kopumā 2022.gadā varētu sasniegt 5,4%, vienlaikus, ņemot vērā iepriekš minētos riskus.
EM nākamajā gadā prognozē investīciju apjomu kāpumu 7% robežās. Pieaugumu lielā mērā ietekmēs publiskais finansējums. Atveseļošanās palīdzībā kohēzijai un Eiropas teritorijām pieejamais papildu finansējums 2014.-2020.gada plānošanas periodam, “Next Generation EU” finansējums Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna realizācijai tuvākajos gados, kā arī jaunā – 2021.-2027.gada Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda sākšana, kas veicinās ieguldījumus būvniecībā, mašīnās un iekārtās, intelektuālā īpašuma produktos.
Ministrija norāda, ka ierobežojumu ietekme uz preču eksportētājiem ir bijusi īslaicīgāka, un atgūšanās no Covid-19 izraisītā šoka ir bijusi ātrāka. Par spīti problēmām globālajās piegāžu ķēdēs un resursu cenu pieaugumam Latvijas ražotāji saglabā savu konkurētspēju, un ekonomikas izaugsme galvenajos Latvijas eksporta tirgos sekmē preču eksporta apjomu kāpumu.
Covid-19 krīzē smagāk ir cietušas pakalpojumu nozares, tostarp tūrisms, gaisa transports, un, ņemot vērā joprojām zemo bāzes efektu, 2022.gadā pakalpojumu eksporta pieauguma tempi būs straujāki nekā preču eksporta kāpums. Kopumā preču un pakalpojumu eksporta pieaugums 2022.gadā var sasniegt 5,6%.
Ņemot vērā to, ka eksporta loma ekonomikas attīstībā joprojām būs nozīmīga, sagaidāms, ka 2022.gadā izaugsme saglabāsies apstrādes rūpniecībā. Tiesa, 2022.gadā nozares pieauguma tempi varētu būt mērenāki nekā 2021.gadā un sasniegt 5,5%. Pamatā kopējos apstrādes rūpniecības rādītājus ietekmēs tendences lielākajās apakšnozarēs – kokapstrādē, pārtikas rūpniecībā un metālapstrādē, paredz EM.
Lielā mērā nelabvēlīgi laikapstākļi ietekmēja lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares apjomu kritumu 2021.gadā. Ņemot vērā bāzes efektu, paredzams, ka nozares apjomi 2022.gadā varētu augt par 4,7%.
EM atklāj, ka pozitīvas tendences sagaidāmas arī pārējās rūpniecības nozarēs, kur izaugsmes tempi 2022.gadā var būt straujāki par 2021.gadā vērotajiem. Enerģētikas nozares izlaides kāpums tāpat kā lauksaimniecības nozarei daļēji būs atkarīgs no labvēlīgiem laikapstākļiem. Tāpat sagaidāms, ka turpināsies izaugsme ieguves rūpniecībā, kur pēdējos gados tā ir bijusi stabila.
Nozaru griezumā straujš kāpums 2022.gadā sagaidāms būvniecības nozarē. Pēc apjomu samazinājuma 2021.gadā nākamajā gadā tiek prognozēta nozares izaugsme par 7,7%. Pamatā to noteiks publiskie pasūtījumi. Vienlaikus aktuāls jautājums ir nozares kapacitāte veikt plānotos pasūtījumus un izvairīties no iespējamās pārkaršanas ierobežotu resursu dēļ.
Nākamajā gadā salīdzinoši labi izaugsmes rādītāji sagaidāmi arī informācijas tehnoloģiju nozarē. Stabila izaugsme paredzama arī ar privāto patēriņu saistītām un uz iekšējo tirgu orientētām nozarēm – mazumtirdzniecībai un citām komercpakalpojumu nozarēm. Savukārt prognozētais ārējās tirdzniecības apgrozījuma kāpums pozitīvi ietekmēs vairumtirdzniecības nozares attīstību.
Transporta un uzglabāšanas nozarēs 2022.gadā paredzama izaugsme 3% līdz 4% robežās. EM uzskata, ka no vienas puses, nav pamats sagaidīt būtiskus uzlabojumus tranzīta kravu plūsmās, tomēr no otras puses, nozares attīstību pozitīvi ietekmēs aviācijas nozares atkopšanās no Covid-19 krīzes izraisītā krituma un sauszemes transporta nozares izaugsme.
Ņemot vērā būtisko apjomu kritumu Covid-19 krīzes laikā, salīdzinoši strauji izaugsmes tempi sagaidāmi līdz šim vissmagāk cietušajās nozarēs – izmitināšanā un ēdināšanā, mākslas, izklaides un atpūtas nozarēs. Vienlaikus EM paredz, ka 2022.gada laikā šajās nozarēs netiks sasniegts 2019.gada līmenis, un atsevišķās jomās pirmskrīzes apjomu sasniegšana var prasīt vairākus gadus.
