EM informēs valdību par potenciāliem ieguvumiem no koncertzāles izbūves Rīgā 2
Ministru kabinetā otrdien tiks skatīts Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavots informatīvais ziņojums potenciāliem ieguvumiem, ko spēj sniegt Nacionālās koncertzāles un konferenču centra būvniecība Rīgā, liecina valdības dienas kārtība.
Ministrija ziņojumā norādījusi, ka pašlaik Rīgā iespējams nodrošināt starptautisku konferenču rīkošanu līdz 1000 dalībniekiem, taču, lai pretendētu uz lielu, starptautisku konferenču rīkošanu, galvaspilsētā nav atbilstoša konferenču centra. Rīgā pērn pavisam bija 34 četrzvaigžņu viesnīcas un deviņas pieczvaigžņu viesnīcas ar kopējo ietilpību virs 8200 viesu. Viesnīcu noslogojums Rīgā ne sezonā jeb laikā no oktobra līdz aprīlim svārstās starp 32% un 40%, līdz ar ko, nepieciešami sezonalitātes mazināšanas pasākumi, norāda EM.
Šādu apgalvojumu ministrija pamato arī ar Baltijas valstu kopējo statistiku – saskaņā ar Baltijas valstu ieņēmumiem no ārvalstu tūristiem, tendences rāda, ka vislielākie ieņēmumi ir Igaunijai, taču vismazākie – Latvijai. Šāda tendence vērojama jau pēdējos desmit gadus.
Starptautiskā Kongresu un Konvenciju asociācija (ICCA) ik gadu Eiropā organizē 400 līdz 500 pasākumus, no kuriem 80% apmeklē līdz 3000 dalībnieku. EM skaidro, ka tik ietilpīga konferenču centra realizēšana sniegtu iespēju rīkot ICCA pasākumus arī Latvijā. Pamatojoties uz SIA “PricewaterhouseCoopers” aprēķiniem, šīs konferences varētu apmeklēt aptuveni trīs ceturtdaļas ārzemju delegāti un ap ceturtdaļu vietējie iedzīvotāji, līdz ar ko, pienesums ekonomikai no vienas šādas konferences līdz 3000 dalībniekiem varētu būt aptuveni 1,5 miljoni eiro.
Ja gadā noorganizē 35 vidēja izmēra konferences līdz 999 dalībniekiem ar vidējo pienesumu ekonomikā aptuveni 500 000 eiro apmērā un piecas “lielās konferences” no 1000 līdz 3000 dalībniekiem, tad konferenču centra pienesums Latvijas ekonomikai gadā varētu sasniegt līdz pat 25 miljoniem eiro.
Lai realizētu šāda konferenču centra izveidi, nepieciešams piesaistīt ārvalstu investorus, norāda EM.
Ministrija norāda, ka attiecīgā projekta ekonomiskā pamatojuma izstrādei nepieciešami finanšu līdzekļi 100 000 eiro apmērā. No tiem 60 000 eiro tiktu atvēlēti finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanai, 20 000 eiro varētu izmantot situācijas priekšizpētei, bet atlikušo finansējuma daļu – rekomendāciju sniegšanas projekta realizācijai. Precīzi skaitļi gan būtu zināmi pēc līguma noslēgšanas ar konkursa uzvarētāju.
Kā ziņots, iepriekš Kultūras ministrija (KM) bija valdībai sagatavojusi ziņojumu “Par veikto finanšu un ekonomisko aprēķinu nacionālās koncertzāles projekta īstenošanai publiskās un privātās partnerības jomā Rīgā rezultātiem, secinājumiem un turpmāko rīcību”.
Tajā tika skaidrots, ka Finanšu un ekonomisko aprēķinu izstrādātājs Nacionālās koncertzāles projekta īstenošanai publiskās un privātās partnerības jomā – SIA “PricewaterhouseCoopers” – identificējis vairākus riskus Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma piesaistē projekta īstenošanai šajā partnerības formā.
Viens no riskiem saistīts ar to, ka projekts īstenojams ļoti saspringtā termiņā, proti, līdz 2022.gada decembrim. “Tas rada augstu risku projekta izpildes un ieviešanas kvalitātei, jo konkursa nolikuma vai rezultātu apstrīdēšana varētu rezultēties procedūras ieilgšanā, kas turpmāk ietekmētu jau tā ierobežoto objekta projektēšanas un būvniecības laiku. Iespējas tirgū rast jau pilnībā sagatavotu projekta risinājumu ir apgrūtinātas, jo koncertzālei un konferenču centram ir jāatbilst specifiskām prasībām. Turklāt līdzšinējā pieredze apliecina, ka citu līdzīga apjoma būvju projektēšana ir tikusi veikta daudz ilgākā termiņā,” skaidro KM.
Kā norādīja KM, projekts būtu jāīsteno uz publiskas personas zemes, tomēr pastāvot augsts risks, ka publiskajam partnerim neizdotos minētajos termiņos iegūt savā īpašumā piemērotu zemes gabalu, jo identificētajās degradētajās Rīgas teritorijās nav brīvu, neapbūvētu un pēc konfigurācijas atbilstošu, publiskai personai piederošu zemes gabalu.
Vienlaikus KM ziņojumā norādīja, ka AB dambja stiprināšanai un labiekārtošanai būtu iespējams piesaistīt ES fondu līdzfinansējumu. Šī līdzfinansējuma piesaiste esot atšķirīga ar to, ka AB dambja projekta gadījumā finansējums nav paredzēts koncertzāles ēkas būvniecībai, bet tikai paša AB dambja labiekārtošanai, stiprināšanai un pievedceļu izveidei. Tas nozīmē, ka riski, kas izriet no degradēto teritoriju uzlabošanai paredzētā ES finansējuma apgūšanas ļoti saspringtā laika grafika, lai paspētu īstenot gan publiskās un privātās partnerības iepirkumu, gan arī atvēlēt pietiekami daudz laika koncertzāles būvniecībai, uz šo scenāriju neattiecas, jo iespējams projektu īstenot divos posmos.
Vienlaikus ministrija ziņojumā norādījusi, ka AB dambja stiprināšanai un labiekārtošanai būtu iespējams piesaistīt ES fondu līdzfinansējumu. Šī līdzfinansējuma piesaiste esot atšķirīga ar to, ka AB dambja projekta gadījumā finansējums nav paredzēts koncertzāles ēkas būvniecībai, bet tikai paša AB dambja labiekārtošanai, stiprināšanai un pievedceļu izveidei. Tas nozīmē, ka riski, kas izriet no degradēto teritoriju uzlabošanai paredzētā ES finansējuma apgūšanas ļoti saspringtā laika grafika, lai paspētu īstenot gan publiskās un privātās partnerības iepirkumu, gan arī atvēlēt pietiekami daudz laika koncertzāles būvniecībai, uz šo scenāriju neattiecas, jo iespējams projektu īstenot divos posmos.
Kā norādīja KM, pirmais posms notiks līdz 2022.gada 31.decembrim, un šajā laikā Rīgas dome vai kāda Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrība veiks AB dambja labiekārtošanu, stiprināšanu, pievedceļu un tiltu izveidi, izmantojot ES līdzfinansējumu. Tāpat šajā periodā tiktu pieņemts lēmums par koncertzāles būvniecības finansēšanas modeli un būvniecības juridisko formu, kā arī veikta koncertzāles projektēšana.
