Elza Breidaka: “Nekad neaizmirsīšu to sajūtu, kad tev pēkšņi zem kājām pazūd pamats, un tu attopies stindzinoši aukstā ūdenī”
0
Šobrīd ik pa laikam diemžēl lasām ziņas, kas vēsta par ledū ielūzušiem bērniem, senioriem un makšķerniekiem. Pārgalvība. Bezatbildība. Taču reizēm tas notiek, mēģinot palīdzēt kādam citam… Arī es reiz ielūzu ledū, jo mēģināju glābt savu sunīti.
Kad man bija 13 gadi, manā dzīvē ienāca divas laikas šķirnes māsiņas – Lisa un Džesa. Lisa, kurai šogad paliks 17 gadi, joprojām ir kopā ar mani un manu gandrīz četrus gadus veco labradora retrīveru Niko, bet Džesu es traģiski zaudēju pirms pāris gadiem.
Tas bija marts. Viņa ielūza ledū ezera vidū. Glābēji izvilka Džesu ārā, bet, ņemot vērā to, ka viņai bija problēmas ar sirsniņu, tā tik lielu pārdzīvojumu diemžēl neizturēja. Man bija ļoti sāpīgi no viņas atvadīties. Ilgu laiku sevi vainoju notikušajā, jo tieši es biju tā, kas viņu atrada ielūzušu ledū knapi turamies ar priekšķepām ārā. Joprojām atceros, kā viņa toreiz kauca pēc palīdzības…
Spilgti atminos, ka brīdī, kad viņu atradu, mani pārņēma šoks un neziņa, kā rīkoties. Nenoliedzami, ka biju desmitiem reižu redzējusi un dzirdējusi, kas šādās situācijās, kad kāds ir ielūzis ledū, ir jādara, bet realitāte bija ļoti sāpīga. Es biju šoka stāvoklī, es biju pilnīgi viena un man pretī skatījās mans mīļais sunītis, kurš gaidīja, ka viņam palīdzēs. Tajā brīdī man nebija laika domāt, kā ir pareizāk, es vienkārši darīju.
Mani suņi ir mana ģimene. Es nekad sev nepiedotu, ja nebūtu mēģinājusi palīdzēt. Taču es pieļāvu pārāk daudz kļūdu, kā rezultātā, arī es ielūzu ledū tikai dažus soļus no viņas.
Nekad neaizmirsīšu to sajūtu, kad tev pēkšņi zem kājām pazūd pamats, un tu attopies stindzinoši aukstā ūdenī.
Tajā brīdī es piedzīvoju bailes kādas nekad vēl nebiju piedzīvojusi. Atceros, ko tajā brīdī nodomāju – nē, šādi nē…
Kad tiku atpakaļ krastā, viss, ko varēju darīt – lūgt piedošanu savam sunītim par to, ka vairs nemēģināšu viņu glābt, jo mani bija pārņēmušas cilvēciskas bailes pašai par sevi.
Protams, ka tagad, ja nedod Dievs, es nonāktu līdzīgā situācijā, es gribētu ticēt, ka es rīkotos pareizāk, es mācītos no savām kļūdām. Mana pieredze ar ielūšanu ledū beidzās ar pamatīgu šoku, pāris nobrāzumiem un zilumiem, bet pāri visam, zaudējot būtisku daļiņu savas sirds…
Būsim piesardzīgi un sargāsim viens otru!
