Elpošana, magnijs, pietiekams miegs un citas lietas, kas ietekmē bērnu un pusaudžu stresa līmeni 0
Lai arī stress ir būtisks izdzīvošanai, ilgstošs sliktais stress jeb distress var atstāt negatīvu iespaidu ne tikai uz mūsu, bet arī bērnu emocionālo labsajūtu un veselību, veicinot jaunas vai pastiprinot jau esošas saslimšanas. Par slikto stresu un veidiem, kā to mazināt, vairojot bērnu stresa noturību, stāsta ārste, holistiskā stresa menedžmenta konsultante, apzinātās ēšanas trenere Inese Millere.
Zināms, ka stress ir būtisks mūsu izdzīvošanai un ir dabiska mūsu organisma aizsardzības reakcija, kas palīdz mums izbēgt no dzīvībai bīstamām situācijām. Lai arī samērīgs stress ir vērtējams pozitīvi, 21.gadsimtā arvien pieaug sliktā stresa jeb distresa loma, kas var radīt ne vien emocionālas, bet arī fizioloģiskas izmaiņas organismā un veicināt dažādu saslimšanu attīstību.
Ilgstošs sliktais stress jeb distress ir saistīts ar pārmaiņām, jo bērni uz slikto stresu reaģē tieši tāpat kā mēs, pieaugušie, tikai mēs ne vienmēr to pamanām. Diemžēl pieaugušie un arī bērni diezgan bieži sliktā stresa reakciju aktivizē ar emocijām un satraucošām domām – piemēram, par kaut ko, kas varētu notikt nākotnē, kā rezultātā mūsu organismā visu laiku saglabājas augsts kortizola – stresa hormona līmenis, kas rada ilgstošu – hronisku, pat toksisku stresu jeb distresu un tādas saslimšanas kā diabēts, aptaukošanās, sirds un asinsvadu slimības, kuņģa – zarnu trakta problēmas, atmiņas un augšanas traucējumus. Turklāt ilgstoša stresa laikā nenorisinās arī organisma atjaunošanās, kas ir būtisks veselības priekšnoteikums, stāsta speciāliste.
Par bērnu un pusaudžu stresu var liecināt dažādas fizioloģiskas pazīmes, piemēram, biežas saslimšanas ar saaukstēšanās slimībām, sūdzības par biežām vēdera vai galvas sāpēm, izmaiņas ēšanas paradumos – apetītes zudums, pārēšanās, kā arī miega traucējumi, pastiprināts nogurums un bieža vajadzība urinēt.
Tāpat arī par to var liecināt tādas uzvedības pazīmes kā biežas garastāvokļa maiņas, niknuma lēkmes un dažādas saskarsmes problēmas, tostarp arī emocionālas izmaiņas – apātija, nepārejošs sapīkums, bēdīgums, kā arī pazeminātas kognitīvās spējas, kuru dēļ bērns vairs nespēj apgūt un uztvert mācību vielu, kā arī bērnam rodas grūtības pieņemt lēmumus. Papildus tam bērni vairs nespēj tikt galā ar tiem pienākumiem, kurus agrāk varēja izpildīt.
Elpa kā nomierināšanās palīginstruments
Lai veicinātu bērnu noturību pret stresu un spēju pār to atgūt kontroli, daktere iesaka vecākus saviem bērniem mācīt izmantot elpošanu, stresa situācijās veicot dziļas ieelpas un izelpas. Zināms, ka elpa ir instruments, kuru var izmantot stresa mazināšanai, kura ir vienmēr klāt, kura ir bez maksas, tikai ir nepieciešams to prasmīgi izmantot.
Lai šo praksi iedzīvinātu, kā palīgierīci daktere aicina izmantot stikla sniega bumbu vai tādu pagatavot pašrocīgi, tādējādi bērniem uzskatāmi rādot piemēru, ka mūsu prāts darbojas līdzīgi kā šī bumba – no rīta, kad esam pamodušies, gluži kā bumba miera stāvoklī atrodas mūsu prāts, taču dienas gaitā tajā rodas daudz domu, kuras gluži kā sniegpārslas, bumbu sakratot, virpuļo. Vērojot, kā bumba nomierinās, varam vienlaicīgi bērniem mācīt elpot un sajust, kas notiek viņu ķermenī, tādējādi aktivizējot savu parasimpātisko nervu sistēmu, kas atbild par organisma atjaunošanos pēc stresa situācijām. Šāds elpas treniņš palīdzēs izlīdzināt esošās stresa situācijas un palielinās stresa noturību. Speciāliste to bērniem iesaka mācīt tad, kad bērni atgriežas no skolas vai bērnudārza gaitām, nomierinot viņus vakara cēlienam.
