Elpojot čīkst plaušas… Vesela cilvēka elpu tikpat kā nedzird 0
Veselam cilvēkam elpai nevajadzētu būt dzirdamai. Ja tomēr ir kādi trokšņi, piemēram, čīkstēšana, sēkšana, svilpšana vai kādas citas skaņas, tas jāuztver kā nopietns simptoms un jāapmeklē ārsts.
Parasti tas, ko pacienti elpojot dzird kā čīkstošus trokšņus krūtīs, rodas bronhu sašaurinājuma dēļ, norāda Capital Clinic Riga pneimonoloģe Madara Tirzīte. Slodzes laikā, dziļāk ieelpojot, kā arī dažādu kairinājumu ietekmē (putekļu, putekšņu) šis troksnis var pastiprināties. Var būt, ka sašaurinājums ir radies nevis bronhos un sīkākos elpceļos, bet lielajos elpceļos, piemēram, trahejā vai galvenajos bronhos. Tādā gadījumā skaņai būs citāds tonis, un ārsti to sauc par stridorozu elpošanu. Jāatzīmē, ka šādi gadījumi ir ļoti reti un arī tad pilnīgi noteikti ir nepieciešama ārstu palīdzība.
Trokšņu cēloņi
“Elpceļu sašaurinājums var būt hronisku vai akūtu slimību dēļ, piemēram, bronhiālas astmas vai hroniskas obstruktīvas plaušu slimības rezultātā, īpaši šo slimību saasinājuma laikā,” saka ārste. Pie vainas var būt arī tādas saslimšanas kā pneimonija vai bronhīts. Bronhiālās astmas gadījumā svilpošanu var izraisīt vai pastiprināt kontakts ar alergēnu, radot astmas paasinājumu.
Var gadīties, ka plaušās nonācis svešķermenis, – tas var būt jebkas, ko pacients netīšām ieelpojis, piemēram, protēzes zobs, īstais zobs vai ēdiena krikums. Tad gan drīzāk būs jau minētā stridorozā elpošana.
Apgrūtinātu elpošanu un trokšņus elpojot var novērot arī audzēju gadījumā. Ja audzējs aug plaušās vai bronhos un tos nospiež, arī tad var dzirdēt svilpjošu, sēcošu troksni.
Dažkārt trokšņi plaušās rodas sirdsslimību dēļ, īpaši, progresējot hroniskai sirds mazspējai. Trokšņi pacienta ausij gan kļūst dzirdami tikai progresējošos, smagākos slimību gadījumos.
Plaušās šķidrums?
Vai skaņu var izraisīt šķidrums plaušās? “Šķidrums plaušās ir pacientu bieži lietots teiciens, bet medicīniski tādu nelieto. Gan lielajos, gan sīkākajos elpceļos dažādu slimību gadījumos var nokļūt vai rasties dažādas izcelsmes šķidrs substrāts, taču simptomi katrā gadījumā būs visai atšķirīgi, tāpat kā diagnoze un ārstēšana,” paskaidro Madara Tirzīte. Piemēram, elpceļos pneimonijas vai bronhīta gadījumā var būt krēpas. Elpceļos var nonākt arī asinis (asiņošana no plaušām vai plaušās nonāk asinis, ja asiņošana ir mutes dobumā, degunā) vai ūdens (slīkšana, aizrīšanās). Katrā gadījumā izpausmes, ko cilvēks jutīs, būs atšķirīgas. Piemēram, var dzirdēt nevis svilpjošu, bet burbuļojošu elpošanu vai arī pacients pats nedzird nekādu troksni. Katrā no gadījumiem cēlonis būs cits, un arī ārstu rīcība atšķirsies. Dažkārt pacienti saka – šķidrums ir plaušās, kaut gan tas var krāties nevis plaušās, bet apkārt tām – pleiras telpā. Tādā gadījumā pacients drīzāk sūdzēsies par elpas trūkumu, nevis svilpošanu vai čīkstēšanu elpojot,” stāsta pneimonoloģe.
Atmet smēķēšanu!
Smēķēšana ir viens no nelabvēlīgākajiem faktoriem, kas dažādos veidos bojā plaušas. Smēķēšanas rezultātā nereti attīstās hroniska obstruktīva plaušu slimība, kas ir progresējoša, hroniska kaite ar potenciāli nelabvēlīgu gaitu. Smēķēšana rosina arī bronhiālas astmas attīstību un tās nelabvēlīgu norisi – biežākus saasinājumus.
Nozīmīgs riska faktors ir pasīvā smēķēšana – tās kaitējums ir tāds, it kā pasīvais smēķētājs būtu pats smēķējis. Ja smēķē bērna vecāki, tad bērnam var rasties nopietni veselības traucējumi. Kā būtiskākais jāmin traucēta vai nepilnīga elpošanas orgānu attīstība, palielināts risks saslimt ar bronhiālo astmu, akūtām infekciju izraisītām elpceļu slimībām.
Jādodas pie ārsta!
Ja pacients slimo ar astmu vai hronisku obstruktīvu plaušu slimību, paasinājumu laikā var būt čīkstoša elpošana. Akūta bronhīta, vīrusu izraisītu elpceļu slimību gadījumā čīkstoša elpošana var attīstīties tiem pacientiem, kuriem ir astmatiskas izmaiņas bronhos, bet viņi par to nezina. “Nevar teikt, ka ir kādas riska grupas, kam svilpjošās skaņas novēro biežāk. Čīkstēšana vai svilpošana elpceļos nav normāla. Tas liecina par problēmu, un noteikti ir jādodas pie ārsta veikt nepieciešamos izmeklējumus,” aicina pneimonoloģe.
Ārsti izšķir tā sauktās sarkanā karoga zīmes, kad bez liekām pārdomām noteikti jāmeklē ārsta palīdzība, proti, elpas trūkums, strauja krišanās svarā, asas sāpes krūtīs, paaugstināta ķermeņa temperatūra (virs 39 °C), paātrināta elpošana (elsošana), asiņu atklepošana, balss piesmakums, kas ilgst divas trīs nedēļas. Šīs pazīmes var liecināt par nopietnām slimībām: vēzi, plaušu artēriju trombemboliju, pneimoniju, tuberkulozi.
Kādus izmeklējumus veic
* Lai noskaidrotu, kas ir plaušu trokšņu pamatā, veic pamatizmeklējumu – spirometriju ar bronhodilatācijas testu, tas nozīmē, ka pārbauda, cik daudz un ātri pacients var ieelpot un izelpot. Testa laikā pacientam jāieelpo speciāls medikaments. Pēc tā ieelpošanas ārsts pārbauda, kā mainās rādītāji.
* Dažkārt nepieciešams veikt papildu plaušu funkcionālos testus, piemēram, bronhoprovokācijas testu, pīķa plūsmas mērīšanu, gāzu difūzijas testu, ķermeņa pletizmogrāfiju vai frakcionētā slāpekļa oksīda noteikšanu izelpā.
* Gandrīz vienmēr jāveic plaušu pārskata rentgenogramma. Ja ir aizdomas par kādu patoloģiju vai slimību, nereti nepieciešama arī plaušu datortomogrāfija, kurā detalizētāk var izvērtēt šā orgāna struktūras. Ārsts pēc vajadzības nosūta veikt specifiskas asinsanalīzes. Ārstēšana ir individuāla, izvērtējot čīkstošās skaņas cēloni.
