Elpceļu saslimšanas simptomi, augsta temperatūra, klepus un elpas trūkums: atklāj, cik bērni ārstējas BKUS ar Covid-19 27
Bērnu klīniskā universitātes slimnīcā (BKUS) ar akūtu Covid-19 ārstējas četri bērni, un kopš pandēmijas sākuma 2020.gadā ar akūtu Covid-19 kopumā stacionēti bijuši ap 200 bērnu, aģentūrai LETA komentēja BKUS Bērnu slimību klīnikas virsārste Gunta Laizāne.
Virsārste stāstīja, ka bērnus lielākoties stacionē ar elpceļu saslimšanas simptomiem, augstu temperatūru, klepu un elpas trūkumu, taču mēdz būt arī neiroloģiska simptomātika vai citas problēmas.
Laizāne atklāja, ka lielākajā daļā gadījumu Covid-19 bērniem ir ārstējams ambulatori ģimenes ārsta uzraudzībā. Tomēr daļā gadījumu pēc pārslimotas Covid-19 infekcijas var rasties vēlīnas komplikācijas jeb MIS-c (imūnās sistēmas regulācijas traucējumi ar smagu pārmērīgu iekaisuma reakciju), kas ir smags, pat dzīvību apdraudošs stāvoklis, un attīstās tikai bērniem.
Stacionāri ar multisistēmu iekaisuma sindromu jeb MIS-C ārstējušies 20 bērni, savukārt pagājušajā gadā izveidotajā ambulatorajā programmā Covid-19 pacientu ieilgušu simptomu novērošanai un ārstēšanai palīdzību esam snieguši aptuveni 400 bērniem.
Proporcionāli vairāk ar Covid-19 stacionēti gados jaunāki bērni, taču, iestājoties rudenim un bērniem atsākot skolas gaitas, pieaug arī kopējā saslimstība, tostarp ar citiem elpceļu vīrusiem. Tāpēc proporcionāli pieaug arī stacionēto pacientu skaits.
Bērnu slimību klīnikas virsārste atgādināja, ka vīrusa “delta” variants ir lipīgāks – vairāk bērniem inficējoties ar Covid-19, proporcionāli var pieaugt stacionēto Covid-19 pacientu skaits.
Viņa skaidroja, ka risks smagākai slimības norisei ir bērniem ar virssvaru un hroniskām saslimšanām, piemēram, hroniskām nieru saslimšanām, sirds asinsvadu sistēmas saslimšanām, plaušu saslimšanām vai bērniem ar imūndeficītu, kas saņem medikamentus, kuri nomāc imūnsistēmu.
Viņa atzina, ka slimnīca un Neatliekamās Medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) ir pārrunājuši klīniskā ceļa algoritmu Covid-19 gadījumos, tādējādi maksimāli nodrošinot savstarpēji koordinētu sadarbību pacientu sekmīgā ārstēšanā. Dokuments nosaka, kurās situācijas pacienti ir jāārstē mājas apstākļos, kad būtu jāstacionē reģionālajās slimnīcās un kādos apstākļos bērni būtu jāpārved uz Bērnu slimnīcu.
“Bērnu slimnīca ir gatava aktīvai sadarbībai, un mūsu prioritāte ir saglabāt visu pakalpojumu pieejamību un palīdzēt visiem pacientiem. Tāpat esam gatavi un nodrošinām telefoniskas konsultācijas mūsu kolēģiem, kuri visā Latvijā ārstē bērnus ar Covid-19,” viņa norādīja.
Lai izvairītos no elpceļu vīrusu saslimšanām, Laizāne aicina vecākus un bērnus rūpīgi ievērot roku higiēnu, regulāri vēdināt telpas un izvairīties no cieša fiziska savstarpējā kontakta.
Vienlaikus atgādina, ka gan pieaugušo, gan bērnu un pusaudžu vakcinācija pret Covid-19 ir droša, un var palīdzēt novērst saslimšanu un tādējādi būtiski samazināt iespējamu smagu Covid-19 slimības gaitu, īpaši bērniem ar atsevišķām hroniskām un onkoloģiskām saslimšanām, kuri, tāpat kā pieaugušie, ir augstākā riska grupā.
