Elpas trūkums traucē dzīvot – vainīga sirds, stress vai veģetatīvā distonija? 3
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Elpas trūkums vai aizdusa, kāpjot pa kāpnēm vai veicot citas fiziskās aktivitātes, var rasties ikvienam, kuram ir mazkustīgs dzīvesveids, taču, ja tas turpinās ilgāku laiku, nepieciešams doties pie ārsta, lai noskaidrotu, vai tas nav kādas nopietnas slimības simptoms.
Varbūt vainīga sirds?
Ja pēc garās ziemas sācis mocīt elpas trūkums un nav bijusi saskare ar gripas, Covid-19 un citas akūtas elpceļu slimības izraisošiem vīrusiem, der pārbaudīt sirdi, piemēram, veicot elektrokardiogrāfiju, kas ļauj novērtēt sirds muskuļa stāvokli, ritmu, elektrisko impulsu vadīšanu un citas funkcijas.
“Smēķētājiem būtu svarīgi veikt arī slodzes testu – veloergometriju, lai laikus atklātu koronāro sirds slimību. Tā, tāpat kā paaugstināts, neārstēts asinsspiediens jeb hipertensija, ir biežākais sirds mazspējas iemesls. Ja ārstēšana uzsākta laikus, iespējams saglabāt normālu sirds muskuli un izvairīties no sirds mazspējas.
Taču, ja sirds muskulis jau ir sabiezēts, pat ļoti labi ārstējot, no sirds mazspējas pilnīgi izvairīties neizdosies, taču tā var būt vieglā formā. Tas nozīmē, ka pie nelielas slodzes pacients jūtas labi, bet sūdzības parādās tikai lielas slodzes laikā.
Turpretī slimības smagākā stadijā simptomi, piemēram, elpas trūkums, parādās arī miera stāvoklī,” norāda P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas kardioloģe Ginta Kamzola, piebilstot, ka sirds mazspēja var būt sekas kādai citai sirds muskuļa vai vārstuļu slimībai, iedzimtai sirdskaitei, kura netiek laikus diagnosticēta un ārstēta.
Taču to var izraisīt arī endokrinoloģiskas saslimšanas, piemēram, vairogdziedzera slimības, kad rodas vairogdziedzera hormonu pārprodukcija, kuras ietekmē sirds darbība paātrinās, izraisa sirds dobumu paplašināšanos, cukura diabēts.
Pirmās sirds spēju samazināšanās pazīmes ir nespecifiskas jeb raksturīgas daudzām slimībām – cilvēks jūt, ka nogurst ātrāk nekā parasti, sāk trūkt elpas, miera stāvoklī ir paātrināts pulss, uz kājām potīšu rajonā parādās tūska, zūd apetīte.
“Ja pacientam pirms tam nav bijušas problēmas ar sirdi, viņš nereti uzskata, ka ir pārāk daudz strādājis, tādēļ gribu mudināt ikvienu, pamanot šos simptomus, it īpaši tad, ja tie turpinās ilgāku laiku, vērsties pie ārsta un veikt nepieciešamos izmeklējumus,” uzsver kardioloģe.
Plaušu tilpums un citi rādītāji
Lai atšķirtu, kas izraisījis elpošanas traucējumus – sirds vai elpceļu slimība –, nereti izmanto kardiopulmonālās slodzes testu, kurš atgādina sirds izturības pārbaudi – veloergometriju – ar to atšķirību, ka uz deguna un mutes uzlikta speciāla maska. Slodzei pakāpeniski pieaugot, tiek mērīts asinsspiediens, pierakstīta elektrokardiogramma, noteikta pulsa oksimetrija, veikta ieelpotā un izelpotā gaisa gāzu analīze.
Tā kā ilgstoša elpas trūkuma iemesls var būt arī hroniskas plaušu slimības, piemēram, bronhiālā astma vai hroniska obstruktīva plaušu slimība HOPS, ģimenes ārsts var nosūtīt pacientu uz padziļinātu izmeklēšanu – spirogrāfiju, kas ļauj spriest par elpceļu caurlaidību un plaušu tilpumu – vai tas ir pietiekams vai samazināts.
Vidēji vienas ieelpas laikā plaušās nonāk 500, visdziļākās ieelpas laikā – aptuveni 2000, bet dziļas izelpas brīdī no tām izplūst ap 1500 ml gaisa. Spirogrāfija ļauj spriest, cik labi ventilējas plaušas un kā noris gāzu apmaiņa.
Spirogrāfiju var apvienot ar bronhu provokācijas testu, tas ir, pacients pēc spirogrāfijas iedzer zāles, kas paplašina elpceļus, un veic atkārtotu mērījumu. Ja pēc medikamentu lietošanas elpošanas funkcija ir uzlabojusies, pacientam ir astma.
Spirogrāfijai bieži vien ir izšķirošā loma, lai noteiktu hroniski obstruktīvas plaušu slimības diagnozi, kuras pirmā izpausme ir progresējošs elpas trūkums, kam pievienojas hronisks klepus, krēpu izdalīšanās, sēcoša elpa, kuras pamatā ir iekaisums elpceļos.
Tā ir organisma aizsargreakcija pret kaitīgām daļiņām vai gāzēm, īpaši tabakas dūmiem, tādēļ viens no galvenajiem noteikumiem, lai izvairītos no tālākas plaušu bojājumu attīstības, ir smēķēšanas atmešana.
Elpot traucē stress
Ja veiktie izmeklējumi liecina, ka ar fizisko veselību viss kārtībā, bet traucējošās ķermeņa reakcijas – elpas trūkumu, svīšanu, sirdsklauves – pavada apjukums, bailes, bezpalīdzības sajūta, iespējams, vainīgi veģetatīvās nervu sistēmas darbības traucējumi – somatoformā veģetatīvā disfunkcija jeb veģetatīvā distonija, kuras iemesls ir psihoemocionālā pārslodze, izdegšana.
Psihoterapeits Tarass Ivaščenko norāda, ka viena no vismokošākajām šo traucējumu izpausmēm ir panikas lēkmes, kuras var uznākt jebkurā brīdī un kuru laikā fiziskajiem simptomiem pievienojas nepārvaramas bailes sajukt prātā, izdarīt kaut ko nekontrolējamu vai pat nomirt.
“Veģetatīvās distonijas pacienti ir pārliecināti, ka var nomirt jebkurā brīdī. Sajūta, ka pēkšņi vairs nespēj paelpot vai sirds sitas kā negudra, ir ļoti biedējoša. Ar laiku šīs domas kļūst par sava veida apsēstību – pacienti visu uzmanību koncentrē uz sava ķermeņa norisēm,” viņš saka.
Ārstēšana atkarīga gan no slimības ilguma un intensitātes, gan no tā, kas izraisījis šos traucējumus.
Par iedarbīgām psihoterapijas metodēm tiek uzskatītas psihodinamiskā un kognitīvi biheiviorālā psihoterapija, kura var ilgt no dažiem mēnešiem līdz pat dažiem gadiem.
Ar tās palīdzību pacients sāk labāk izprast savas emocijas, slimības mehānismu un spēj tikt galā ar tās izpausmēm, kuras pakāpeniski kļūst arvien retākas un vājākas, līdz izzūd pavisam.
Reizēm papildus jālieto arī medikamenti, piemēram, antidepresanti, nomierinoši vai miega līdzekļi, jāizmanto relaksācijas metodes.
