“Elpa” orientējas uz inovāciju 0
No piena izejvielas “Elpa” gatava ražot čipsus, jābūvē tik rūpnīca
Sešiem latviešu uzņēmējiem piederošais salīdzinoši nelielais Kazdangas piena pārstrādes uzņēmums SIA “Elpa” 20 darbības gados ar saviem produktiem – pienu, biezpienu, krējumu, sieru un citiem ražojumiem – ir izcīnījis stabilu vietu Latvijas piena produktu tirgū. Par vietējā mazā ražotāja šā brīža rūpēm un nākotnes iecerēm saruna ar SIA “Elpa” valdes priekšsēdētāju Gundaru Siseni (attēlā).
– Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība aizvadītajā nedēļā deva nepārprotamu mājienu sabiedrībai par piena produktu sadārdzinājuma nepieciešamību par 5 – 8%. Savienības vadītājs uzsvēra pārāk augsto piena iepirkuma cenu, kas gan Latvijā ir trešā zemākā Eiropas Savienībā, tirgotāju alkatību un uz vietējo tirgu orientētā ražotāja nespēju norēķināties ar zemnieku par piena izejvielu, kas novedīšot pie bankrotiem nozarē.
– Situācija ir saspringta, tomēr tā nav dramatiska. Piena cena pat treknajos gados, kad tā sasniedza rekordlielu augstumu, vasarā krita. Šajā vasarā bija sausums, Latvijas ganāmpulkos ieguva mazāk piena un tas ietekmēja cenu.
Ja valstīs, kas šajā tirgū nosaka cenu, piemēram, Jaunzēlandē, ASV, Brazīlijā, ir slikti dabas apstākļi, tad citi uz tā rēķina var iegūt. Piemēram, patlaban Eiropā visi ražo pieprasīto piena pulveri, kāpj piena cena. Tomēr tas nebūs mūžīgi, Jaunzēlandē sausums nebūs mūžīgs, cenai sekos kritums. Vēl svarīgi ir noķert brīdi, kad sākas industriālo produktu cenas kritums lielajos tirgos un glabātavās neuzkrāt lielus krājumus, kurus vēlāk pārdod par nepamatoti zemām cenām. Mēs, vietējie ražotāji, kas esam uz vietējo tirgu orientējušies, to jūtam. Ir arī citi iemesli augstajai piena cenai, tostarp degvielas un elektroenerģijas sadārdzinājums, dažādu palīgmateriālu cenas kāpums.
Mums veikaliem cenu izmaiņas ir jāpiesaka vismaz trīs mēnešus agrāk. Neviens aprīlī nevarēja paredzēt, ka jūnijā, kad parasti piena ir vairāk un tā cena krīt, šajā gadā dabas apstākļu ietekmē tas nenotiks.
Par tirgotājiem teikšu – nelielam tirgotājam banka nelabprāt dod kredītlīniju apgrozāmajiem līdzekļiem. Tirgotājiem ir likvīdie produkti, piemēram, piena produkti ar īsu pārdošanas termiņu, un nelikvīdie produkti, tostarp gumijas zābaki, kas veikalā var atrasties gadiem ilgi. Ja tirgotājs nevar dabūt apgrozāmos līdzekļus, tad viņš parazitē uz pārstrādātāja rēķina. Saņemot naudu par likvīdajiem piena produktiem, tirgotājs nopērk arī nelikvīdos produktus. Un kavē samaksu piena produktu ražotājam. Mums aizvien ir jācīnās, jāzvana un jāatgādina par maksājumu kavējumiem.
– Vai arī lielveikali kavē maksājumus?
– Nē, lielveikali nekavē. Maksājumus nepietiekamo apgrozāmo līdzekļu dēļ kavē nelielie veikali un diemžēl arī valsts budžeta iestādes, kurām mēs arī piegādājam piena produktus. Arī visu “Skolas piena” programmas naudu aizvien par maiju neesam saņēmuši.
– Kā tad īsti ir – vai patlaban darbojaties ar zaudējumiem vai pelnāt?
– Šo informāciju neviens ražotājs neatklās. Ir periodi, kad jādarbojas nulles režīmā. Patlaban tiem ražotājiem, kas vietējā tirgū darbojas, tāds brīdis ir.
– Ar ko “Elpa” atšķiras no citiem piena pārstrādes uzņēmumiem?
– Mēs aizvien pieturamies pie tās pašas darbības koncepcijas, filozofijas, ar kuru sākām darboties pirms 20 gadiem. Proti, ražojam maksimāli dabisku produktu. Piemēram, mēs savu pienu nehomogenizējam. Proti, piena tauku lodītes nepadarām vienādas un tās var nostāties virspusē, veidot krējuma kārtiņu.
Ir bijis diezgan grūti noturēt savu līniju, piemēram, kad citi varēja pievienot krējumam augu taukus un nenorādīt šo sastāvdaļu. Mēs nelietojam konservantus, stabilizatorus un augu taukus. Tā iekarojām savu tirgus nišu.
Mūsu sūkalu koncentrātu aizvien nelielā daudzumā piegādājam Inovatīvo biotehnoloģiju medicīnas institūtam, kas gatavo kosmētikas produktus.
Esam izveidojuši no piena izejvielu, no tās var ražot veselīgus čipsus. Ir vajadzīgs investors, jo jābūvē rūpnīca. Patlaban ar institūtu šo investoru meklējam. Šādu čipsu ražošana ļautu līdzsvarot piena un vājpiena ražošanu vasaras mēnešos, ražot nišas produktu ar pievienoto vērtību, ko var eksportēt.
– Kā esat iecerējuši celt uzņēmuma konkurētspēju?
– Ir jātiek eksporta tirgū. Arī mazajam ražotājam. Patlaban “Elpa” uz Vāciju neregulāri eksportē nelielas partijas saldētu biezpienu. Mēs esam atraduši arī sadarbības partneri Krievijā, esam ar viņu jau parakstījuši nodomu protokolu un patlaban gaidām ierodamies kaimiņvalsts Sanitārās inspekcijas pārstāvjus, kas novērtēs mūsu uzņēmuma atbilstību Krievijas prasībām. Esam iecerējuši pārdot uz Krieviju kādu no mūsu ražotajiem produktiem, kuru tālāk izmantos viena “premium” klases produkta ražošanā.
Iecerēto ES atbalstu varētu izmantot jaunas piena pārstrādes rūpnīcas būvniecībai. No Latvijas patlaban ik dienu izved 600 tonnas svaigpiena. Aprēķini rāda, ka 2020. gadā šis skaitlis sasniegs gandrīz 1000 tonnas svaigpiena.
Nav jau noslēpums, ka vislielākais piena izvedējs ir lietuviešiem piederošais “Jēkabpils piena kombināts”, kas ik dienu uz Lietuvu ved 200 tonnas piena, kam nav tā labākā kvalitāte. Viņi ir kā Trojas zirgs Latvijas piensaimniecības nozarei.
Es uzskatu – ja izvēlamies šādu ceļu, tad vajag ražot arī kādu inovatīvu nišas produktu, lai nodrošinātos pret industriālo produktu cenas kritumu. Vajadzīgs uzņēmums, tehnoloģijas, kas ātri var pārorientēt ražošanu.
Uzziņa SIA “Elpa” * pērn nopirktas 10 711 t svaigpiena, * 81 piena piegādātājs, visi Kurzemē, * naudas apgrozījums gandrīz Ls 3 milj., * nodokļos samaksāti 788 000 lati jeb 7 santīmi par katru pārstrādāto piena kilogramu, * nodarbina aptuveni 50 darbiniekus, * kopā ar “Saldus gaļas kombinātu” pieder 11 veikali, pavisam produktus piegādā gandrīz 300 pircējiem. |
Veiksmes formula Starts * 1993. gada jūlijā astoņi domubiedri, ieguldot personīgos līdzekļus, izveido piena pārstrādes uzņēmumu, īrē telpas un iekārtas no Kazdangas lauksaimniecības tehnikuma, pirmos produktus sāk pārdot nākamā gada pavasarī Izaugsme * 1995. gadā pērk jaunas telpas un ražošanas iekārtas, pārbūvē bijušā kluba un kantora ēku ražošanas vajadzībām, * pirmos piecus gadus ik dienu pērk un pārstrādā 3 – 6 tonnas piena, patlaban 30 – 50 tonnas piena, * sākotnēji ražo sveramos produktus budžeta iestādēm, 1998. – 2003. gadā sāk produktu pakošanu mazākos iepakojumos, * 2004. – 2013. gadā turpina darbību kā ES prasībām atbilstošs uzņēmums, * īsteno sešus ES atbalsta projektus ražošanas modernizācijai vairāk nekā 185 000 latu vērtībā |
