Elmāra Seņkova “Grieķi” Liepājā un mūzikas zvaigznes “Rīgas fesfivālā” 1
Anita Bormane, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Liepājas teātrī sestdien, 10. jūnijā, pirmizrādi piedzīvos Elmāra Seņkova iestudētā mītiskā spēle, kā to žanriski nodēvējis režisors – “Grieķi”. “Šī izrāde tiek kopā sacerēta un radīta uz vietas. Iedvesmojoties no grieķu mītiem, tiek radīta pasaule, kurā aktieri cenšas veidot pārvērtības, materializēt neesošo un padarīt par esošo. Mums ir svarīgs radīšanas un teātra spēles prieks. Tas būs kā teātra dzejolis, kurā brīnums ir pats cilvēks un radītājs,” par gaidāmo iestudējumu saka E. Seņkovs. Tā ir viņa iecerētās triloģijas noslēdzošā daļa – pirmā 2019. gadā bija “Šekspīrs”, uz skatuves satiekoties vairāku Šekspīra lugu varoņiem. 2022. gadā iestudētajos “Grimmos” tika apspēlētas brāļu Grimmu pasakas. Par jauno iestudējumu teātris teic, ka tas būs kārtējais izaicinājums un jauna pieredze aktieriem, jo top kā muzikāls un kustībā balstīts darbs, kur svarīgs būs gan aktiera ķermenis, gan balss. “Grieķos” uz skatuves dzīvos Inese Kučinska, Edgars Ozoliņš, Rolands Beķeris, Everita Pjata-Gertnere, Agnese Jēkabsone, Anete Berķe, Valts Skuja, Kārlis Ērglis, Kārlis Artejevs, Hugo Puriņš, Madara Kalna, Kintija Stūre, Madara Viļčuka. Režisora radošajā komandā strādā arī dramaturģe Justīne Kļava, režisora asistents Matīss Budovskis, mākslinieks Reinis Suhanovs ar asistenti Līgu Zepu, komponists Edgars Mākens un gaismu mākslinieks Mārtiņš Feldmanis.
Mūzikas zvaigznes “Rīgas festivālā”. Trešdien, 7. jūnija, vakarā Mazajā ģildē koncertprogrammā “Astors Pjacolla un Riharda Zaļupes jaundarbs” muzicēja saksofonists Aigars Raumanis un sitaminstrumentālisti – Reinis Tomiņš un Guntars Freibergs. Pasaules pirmatskaņojumu piedzīvoja sitaminstrumentu spēles lietpratēja Riharda Zaļupes jaundarbs “KOSHI”.
Ceturtdien, 8. jūnijā, VEF Kultūras pilī amerikāņu saksofonspēles leģenda Bobs Mincers saspēlējās ar Latvijas džeza lielmeistariem – Latvijas Radio bigbendu.
Piektdien, 9. jūnijā, Dzintaru koncertzālē programmā “Latvieši” satiksies daudzveidīgos žanros rūdītais valdzinošās balss īpašnieks Jānis Šipkēvics un pārdomāto interpretāciju meistars un daudzpusīgais pianists Reinis Zariņš. Abi pirmo reizi kopā muzicēs uz skatuves, atskaņojot vairākkārtējā Lielās mūzikas balvas laureāta Andra Dzenīša apjomīgo ciklu “Baltas dziesmas” ar Aleksandras Lines tekstiem. Aizsākts pandēmijas ēnā un pabeigts laikā, kad netālu no mums dzīve rit nežēlīgas trauksmes apstākļos, šis jaundarbs tapis kā “vajadzība pēc mierinošas, patvērumu sniedzošas mūzikas. Būs arī Krista Auznieka poētiskais klavierdarbs “Carmine” un kādu senlolotu muzikālu sapņu piepildījums.
Sestdien, 10. jūnijā, Lielajā ģildē uzstāsies pianists Daumants Liepiņš – neordinārs talants un smalks un iejūtīgs kamermūziķis, kam nav sveša arī harismātiska solista stāja saspēlē ar orķestri. Viņa klavierspēle ir tehniski nevainojama, bet interpretācijas – saturiski pārliecinošas un emocionāli piepildītas.
“Hammond” ērģeļu restaurācijai. Ceturtdien, 8. jūnijā, Liepājas Lutera baznīcā notiks koncerts “Pie “Hammond” ērģelēm. 21. gs. paaudze”, kurā uzstāsies Latvijas Mūzikas akadēmijas, Rīgas Doma kora skolas un Liepājas mūzikas koledžas studenti. Koncerta īpašie viesi – Atis Andersons (hammondērģeles) un Indriķis Veitners (saksofons). Šopavasar ir noslēdzies Liepājas Lutera baznīcas “Hammond” ērģeļu restaurācijas pirmais posms. Tā laikā nīderlandiešu retro instrumentu restauratora Ganderta de Bo vadībā ir atjaunoti unikālā, VEF ražotā instrumenta skaņas mehānismi. “Hammond” ērģeļu vārds ir nozīmīgs zīmols mūziķu pasaulē, taču Latvijas kultūras vēsturē īpašs ir fakts, ka šā slavenā zīmola elektriskās ērģeles ar speciāli radītu mākslinieka Ādolfa Irbītes dizainu savulaik ražotas arī pie mums Rīgā – Valsts elektrotehniskajā fabrikā (VEF). Līdz mūsdienām saglabājušies tikai trīs šādi pirms Otrā pasaules kara ražotie instrumenti, un viens no tiem ir Liepājas Lutera baznīcas “Hammond”, ko 1937. gadā Liepājas Lutera baznīcai dāvājis Kārlis Ulmanis.
Projekta turpinājumā vēl jāparūpējas par instrumenta koka daļu restaurāciju, kā arī atbilstošu gaismas un skaņas aprīkojumu pie ērģelēm. Vienlaikus nepieciešams risināt arī ērģeļu telpas siltuma jautājumu ziemas periodā. Lai varētu pabeigt iecerētos darbus, nepieciešami vēl ap 7913 eiro, kas tiks izlietoti instrumenta koka daļu restaurācijai, regulārai tehniskai apkopei un apsildes jautājumu risināšanai.
Veltījums Ukrainai. Sestdien, 10. jūnijā, Rīgas Vāgnera namā skanēs Andreja Osokina Ukrainai veltītā Brīvības festivāla noslēguma koncerts, kurā piedalīsies stīgu ansamblis “Kremerata Lettonica”, aktrises Dita Lūriņa un Larisa Semirozumenko un pianists Andrejs Osokins. Programmā – ukraiņu un latviešu komponistu mūzika un dzeja. Koncerta režisore – Laura Čaupale. Plkst. 18 ukraiņu māksliniece Darja Kalašņikova performancē “Cik ilgi tas var turpināties?” caur kustību skaitīs dienas kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, izaicinot sava ķermeņa fiziskās spējas. Svētdien, 11. jūnijā, plkst. 19 kultūrtelpā “Ola Foundation” notiks Georgija Osokina solokoncerts kā “Festivāla epilogs”. Skanēs Johans Sebastjans Bahs.
