Gruntīgs elles katls latviešu ģimenēs: Mīlas trijstūri, kur trešais ir mīļākā vai… vīramāte 0
Latviešu psihterapeits Andis Geste publicējis rakstu par mīlas trijstūriem, jau iepriekš brīdinot, ka raksts ir garš un var uzdzīt pamatīgu sašutumu.
Cilvēkiem ir tendence padarīt sev dzīvi par elli un mīlas trijstūris ir viens gruntīgs elles katls, ar lielāku vai mazāku ciešanu devu.
Zaudētāji šajā “pasākumā” ir visi iesaistītie personāži, ieskaitot bērnus, kas dzimst mīlas trijstūru enerģijā.
Ņemsim standarta mīlas trijstūri. Vīrs, sieva, mīļākā. Vēl būs personāžs – vīra māte.
Tas vienmēr norit pēc viena un tā paša pamata scenārija!
Tā ir standarta elle visiem personāžiem ar tipveida domāšanu un rīcību. Katram trijstūra personāžam ir savs tipveida funktieris un savs „labums” no šīs elles.
Ja vārdi “svingeru klubi”, “sekss” un “incests” izsauc šausmas, nelasiet tālāk, jums tas nebūs patīkami.
Nu tad laižam!
!MĪLAS TRIJSTŪRU GADĪJUMĀ VAINĪGO NAV!!
Cilvēki tajos iekļūst dabiskā ceļā un izkļūst sakropļoti vai miruši. Un tas ir nopietni.
Dzīves samezglojumā piedalās:
VĪRIETIS – latvietis ap gadiņiem trīsdesmit pieciem, kurš negrib, lai sieva gulētu ar kādu citu. Pēdējā laikā viņam uz sievu ne… Patīk iedzert, sirds paretam uzdod;
VĪRA MĀTE – vīra viņai nav (parasti jau miris). Pati ir stipra sieviete, kas reti smaida. Domu par savu ģimeni viņa jau ir atmetusi vai arī dzīvo ar vīrieti, kas ir nekāds.
Viņa varbūt jau ir mirusi, tam šajā izrādē nav pirmšķirīgas nozīmes.
Patiesībā vissvarīgākā aktrise šai lomai ir MĀTES FIGŪRA vīrieša iekšpasaulē. Tā ir draudīgāka par jebkuru zobaino vagīnu. Tā ir tik DRAUSMĪGI, BRIESMĪGI ŠAUSMĪGA, ka vīrietis pat iedomāties nevar, ka viņa iekšējā pasaulē tāda mājo. Pie trešā un, iespējams, pēdējā infarkta viņš šo figūru ieraudzīs pilnā krāšņumā, bet sirds to neizturēs, visticamāk.
SIEVA – viņai ir 3 līdz 10 lieki kilogrami, bet ir laba sieviete, kas apkārt neskraida (nu ja nu tikai to vienu reizi). Viņa strādā un audzina bērnus. Viņa zina to, ka vīrs nezina un NENOVĒRTĒ, cik smags ir neredzamais mājas solis: pieskatīt un audzināt bērnus, gludināt kreklus, kārtot māju. Pašai nākas zagt laiku sev, nu lai kaut reizi mēnesī aizietu pie friziera, par manikīru un kosmetologu jau nemaz nerunāsim. Viņa ir nogurusi un sarūgtināta.
MĪĻĀKĀ – izskatīga sieviete bez liekiem kilogramiem, vismaz sākumā. Dzīvo viena, var būt arī viens bērns. Iemīlas tikai precētos vai citādi ilgtermiņā nepieejamos vīriešos (dienesta romāni, ceļojumu romāni, ex partneris, militāristi u.c.). Sapņo nodibināt ģimeni. Nekas nesanāk jau piecus gadus.
Stāsts.
Puisis ar meiteni apprecas. Sākumā viss interesanti, bet pēc kāda gada, varbūt bik’ agrāk, varbūt vēlāk, sākas parasta dzīve. Pakāpeniski dziest kaisle un pret otrā gada beigām (+/-) tā ir gandrīz pilnībā izdzisusi. Piedzimst bērns, varbūt vēl viens. Sieva sāk nedot un vīram sāk nestāvēt. Pēc laiciņa sekss pazūd gandrīz kā vispār. Ir ikdienas rūpes. Iet GADI… un var tikai pabrīnīties, kur tie paliek. Laiks aizlido un dzīve slīd garām.
Sievai ir aizdomas, ka vīram kādreiz kaut kas ir bijis ar citām, bet tas viss ir tāpat vien palicis. Neizrunāts. Nu jā, sieva jau arī vienu reizi tā kā samīlējās citā, bet tad to visu pārtrauca. Tagad ir bērni un ir ikdiena. Ir ģimenes draugi. Kamēr viņi viesojas, ir interesanti. Kā viņi aiziet, tā iestājas ierastā ģimenes atmosfēra, kas ir nekāda. Ģimene sāk irt. Kaisle pieder jaunībai. Mīlestību aizstāj nebeidzami strīdi, dažkārt (pamatā) par sīkumiem. Šad tad kaut kas sirsniņā gaišs iedegas, bet tikpat ātri nodziest. Kur palika agrākā kaisle un mīlestība?
Lūk, kur. Ir latviešu tradicionālajām ģimenēm divas pamatīgas sūces. SAVAS SEKSUALITĀTES NEZINĀŠANA un VECĀKU IELAIŠANA SAVĀ DZĪVĒ (incestuālā enerģija).
Sākšu ar seksualitāti. Kad vīrietis ar sievieti sanāk kopā, ir kaisle. Ir augsts seksuālais titrs (gribās daudz un bieži). Šis titrs dabiskā veidā krītas un apmēram pēc diviem gadiem tas nokrītas līdz minimumam. Var nokristies ātrāk, ja partneriem ir zems seksuālais “draivs”. Var turēties krietni ilgāk, ja “draivs” ir augsts. Jebkurā gadījumā seksuālais titrs krītas un gribās mazāk un retāk, ja nekas šajā lietā netiek darīts. PAR SEKSUALITĀTI IR JĀRŪPĒJAS UN TĀ IR JĀKOPJ.
Lai par savu seksualitāti rūpētos, tā ir jāzina. Te sākas problēmas, jo audzināšana parasti ir bijusi nejēdzīga. Mūsu vecāki neko daudz par savu seksualitāti paši nezināja, jo Padomju Savienībā seksa nebija.
Lai saprastu savu seksualitāti, ir jāzina savi fetiši. Tālāk ir daudzas seksuālās asis: heteri-bi-homo ass, sado/mazo-vaniļas ass, jūtos vairāk kā vīrietis – jūtos vairāk kā sieviete ass, transvestītisma ass, uz sevi – uz otru orientēšanās ass. Tālāk vēl poligāmija un poliamorija. Seksuālās fantāzijas… Seksualitāte ir ļoti plaša tēma. Pasākumu vēl sarežģī fakts, ka seksuālitāte nav konstanta. Tā visu laiku plūst un mainās…
Mēs visi esam ļoti dažādi cilvēki. Vieni ir ar augstāku seksuālo “draivu” – viņiem vajag vairāk un biežāk,- citi ar zemāku. Vieniem seksuālās vajadzības ir plašākā spektrā (piemēram, ir vajadzība pēc SM), bet citiem – šaurākā spektrā. Vieni ir monogāmi cilvēki ar izteiktu greizsirdības funkciju, citi – poligāmi, vispār bez greizsirdības funkcijas. Un nesamīlas jau pilnīgi vienādi cilvēki. Tad jau tā māksla ir atrast kopīgo un interesanto.
Nebūsim naivi! Seksuālais titrs noteikti kritīsies, ja pāris pie savas seksualitātes uzturēšanas nepiestrādās.
Seksualitāte ir nemitīgi jāatsvaidzina ar jauniem iespaidiem, izdomu. Apraksiet seksualitāti, to atrakt un atdzīvināt būs daudz grūtāk.
Tātad, kaisles samazināšanās un savas seksualitātes nezināšana ir pirmā sūce latviešu tradicionālajās ģimenēs. Šeit es lieku uzsvaru uz tradicionālajām – heteroseksuālajām ģimenēm, jo homoseksuālās partnerībās un ģimenēs, kā arī poliamorās ģimenēs lietas norit citādi. Tur tomēr cilvēki labāk pārzina savu seksualitāti un zina savas seksuālās vajadzības. Tā tas pēcpadomijas valstīs diemžēl vēl joprojām ir.
Un ģimene, kurā nav sekss ir neveselīgs sociāls formējums. Un cilvēki, kas nepārzina savu seksualitāti kropļos dzīves saviem bērniem. Bez variantiem.
Seksuālā titra krišana NAV PRIMĀRAIS IEMESLS mīlas trijstūra izveidei, lai arī tā tas varētu šķist. Seksuālā titra krišana ir tikai fons. Galvenais priekšnoteikums un iemesls ir neatrisinātā iekšējā pasaule. Nu te katram no četriem personāžiem (vīrs, sieva, vīramāte un mīļākā) ir savs funktieris, kurus viņi paši parasti nemaz neapzinās.
Lūk parastais mīlas trijstūra stāsts. Nedaudz banālāk uzrakstīts, lai saprastu lietu attīstības fāzes.
1. Laulības sākums. Viss super. Sieva saka: „Aizšaujam šonedēļ kaut kur. Aizved mani uz Munameģi.” Vīrs saka: „Labi, mīļo sieviņ, brauksim!”
Bet tad piezvana vīrene un saka, ka šajā “vīkendā” viņiem jāpalīdz pārvest burciņas no dārza. Un vīrs māmiņai saka – jā, un sievai – nē. Citu nedēļu, mīļā, mēs kaut kur aizbrauksim… Un tā 100 reizes. Un sieva paliek rūgta. Nolādētā vīrene, nolādētais dārzs un nolādētās burciņas! (Par „labajām”, „normālajām” un mirušajām vīrenēm nedaudz vēlāk). Šis ir standartizēts stāsts.
Tātad sieva jūt, ka vīrenei uz dēlu ir ietekme un vīrs NEVAR mātei stāties pretī. Ja arī cenšas, tad māte allaž kaut ko jaunu izgudro, piemēram, salauž kāju.
Kā tu nebrauksi pie slimas māmulītes? Munameģis var pagaidīt… un tā vēl 100x. Vīrene taču šad tad pieskata bērnus un naudu iedod, bet tās nolādētās burciņas ar zapti. Kā gan viņai lai iestāsta, ka “nafig” tās kartupeļu vagas, ja visu var nopirkt veikalā. Un vēl vīrs viņai iedeva mūsu dzīvokļa atslēgas…
2. Sieva uzcep kotletes. Vīrs nāk mājās un skrien slēgt iekšā futbolu, hokeju vai datorspēli. Un sieva saka – paēd, kamēr silts. Vīrs saka – pēc pusstundiņas. Bet sieva uzstāj – tad būs aukstas. Bet vīrs saka – po. Un vīram ir “po” uz sievu un “po” uz viņas kotletēm. Nolādētais vīrs – nodomā sieva un uzpūšas no rūgtuma vēl lielāka. Viņa ilgojas pēc kaut kā skaista. Vēl ilgojas, bet drīz vairs neilgosies. Ar vīru viss ir emocionāli beidzies. Skandāli mājās.
Un nez kāpēc tas, ka vīrs neēda kotletes, kamēr tās siltas, ļoti sāp. Kāds stulbums? Sāpina nieka kotletes. VIŅŠ MANI NENOVĒRTĒ. Nolādētais vīrs.
Sieva N-E-D-Z-I-R-D, ka vīrs AR PRIEKU apēdīs kotletes pēc pusstundas. Vīram futbols ir svarīgāks par KOTLEŠU TEM-PE-RA-TŪ-RU, bet sieva to tulko, ka FUTBOLS IR SVARĪGĀKS PAR VIŅU. Sieva ir sarūgtināta, bet gan jau tas mērglis savu galu dabūs. Un sieva saka, ka vīru mīl un vēl drusku cer… uz laimi, kas kādreiz bija.
Vajadzētu ar vīru izrunāties, bet viņš saka: “Tas tev viss galvā…, tās tavas problēmas…” Vai arī viņš nesaka neko. Vai arī sit sievu un sieva sit vīru. BET DZIĻI NO SIRDS IZRUNĀTIES PAR JŪTĀM NEIZDODAS, JO V-Ī-R-S NO TĀ IZVAIRĀS.
Vīrs tad saka: „Nu labi, izrunājamies!” Bet tas viss beidzas tikai ar kārtējo skandālu. Sieva nedzird, ko saka vīrs un vīrs nedzird, ko saka sieva. Izlido vārdiņš: „Šķiramies!”
Bet ir bērni, sadzīve… Labāk ierasta elle nekā tas, kas var būt aiz elles vārtiem. Ir pat kaut kādi mēģinājumi kaut ko uzlabot ģimenes dzīvē, bet “pa lielām šaibām” nekas nemainās. IET GADI.
3. Vīram vienu dienu, parasti dienas pirmajā pusē, atnāk atklāsme. VAJAG MĪĻĀKO, ES GRIBU MĪĻĀKO. No domas vien adrenalīniņš uzsit milzīgu vilni. Vīrietis gluži kā atmostas jaunai dzīvei.
Ievērojiet – no sākuma atnāk doma, ka to (mīļāko) vajag. Citos gadījumos cilvēki iemīlas tāpēc, ka iemīlas. Šoreiz iemīlas – tāpēc, ka vajag. Vīrietim dvēselē rodas milzīgs uzbudinājums.
Vīrs atrod mīļāko. Slepenu mīļāko.
Viss sāk virmot. Tad redz, kur tas suns norakts! Sieva bija nepareizā sieviete. Normāla seksa mājās jau kādu laiku nav bijis. Te pēkšņi ir kā agrāk ar sievu, kad bija tā kaisle, tikai ir vēl labāk. Mīļākā mani saprot un “nejāj man smadzenes” kā sieva. Es gribu būt kopā ar šo jauno sievieti. Viņa visu saprot un daudz neko negrib un neprasa.
Mums ir labi kopā.
Un man atkal stāv kā agrāk un gribās kā agrāk. Un pat sievu šad tad gribās. Kas notiek?? Esmu laimīgs. Gan jau ar sievu kaut ko izdomāšu, ko darīt. Tagad galvenais ir jānoslēpj visas mūsu slepenā sakara pēdas.
4. Sieva pēkšņi sāk just kaut ko, bet vēl nesaprot, ko. Bet nojausma jau ir, jo vīrs nez kāpēc tāds priecīgs un man kā vēsturniecei… Un vīram pēkšņi pret sievu atgriezusies gribēšana un tāds optimisms dveš kā jaunībā. Nez uz ko tas?
Kaut kas ir samainījies vīra uzvedībā. Viņš kaut ko slēpj. Un pieskārieni palikuši savādāki.
Un sievietei atnāk atklāsme, intuitīva atklāsme. Vajag vēl vienu bērnu, gribu vēl vienu bērnu. Es nezinu/nesaprotu, kas notiek, bet bērns satuvinās manu ģimeni un izglābs manu ģimeni. Un bieži sieva paliek stāvoklī, vēl pirms ir nācis gaismā vīra slepenais sakars.
5. Vīrs lido. Paiet apm 3-4-5 mēneši un sākas sarunas ar mīļāko par nākotni. „Es šķiršos” – saka vīrs. Es sievu vairs nemīlu, es noteikti šķiršos, jo es gribu būt kopā ar tevi, mana mīļotā. Tu esi mana mūža mīlestība. Un mīļotā prasa, kad tu šķirsies. Un vīrs saka, ka drīz.
Un – badāc! – sievas paziņojums, ka viņa ir stāvoklī. Šis moments gan var izpalikt (grūtniecība), bet tā gadās itin bieži. Tādos gadījumos piedzimst cilvēki – līmes, kas visu mūžu mēģina līmēt citu cilvēku attiecības. Šie bērni cenšas salīmēt arī vecāku irstošās attiecības un jūtas par tām VAINĪGI UN ATBILDĪGI.
Retākos gadījumos sievas grūtniecību aizvieto ar kādu smagāku lūzumu, invaliditāti vai slimību, piemēram, depresiju. Citām sievietēm pietiek, ka slimo bērni. Ir zemapzināti jāveido ilgstošs VĪRA NOTURĒŠANAS stratēģiskais plāns, jo nojausmas paliek spēcīgākas. Un vīrs ir jānotur UZSPIEŽOT UZ MORĀLI: mums ir bērni, esmu slima, bērns ir slims, jānodrošina bērnu nākotne utt. Slimi bērni lieliski līmē ģimenes.
Un nepietiek, ka sieva stāvoklī vai viņai kaut kā citādi neiet, bet arī mīļākā sāk spiest uz jūtām “no sērijas” KAD tu šķirsies. Un vīrietis sāk apjaust, ka situācija sašūpojusies nelabvēlīgā virzienā. Ne tā, kā viņš to bija iecerējis.
Tālāk es rakstīšu ekskluzīvi par latviešiem. Ja šo rakstu lasa krievi vai tie, kas sevi identificē vairāk kā krievus, tad no šīs vietas mīlas trijstūris krieviem tehniski norit citādāk. Krievu vīrieši vidēji ir emocionāli daudz pieaugušāki un nobriedušāki par latviešu vīriešiem, bet sievietes – daudz infantīlākas. Tas arī izsaka to, ka krievu tautības cilvēkiem mīlas trijstūri aiziet citu ceļu nekā latviešiem. Fakts, ka krievu tautības sievietes ir infantīlākas par latvietēm, latviešu vīriešos rada lielāku uzbudinājumu un latviešu vīrieši tīko pēc mīļākās – krievietes. Citas tautības neapskatīšu, jo nezinu viņu mītus.
Jebkurā gadījumā – MĪĻĀKĀ IR INFANTĪLA sieviete un BAIDĀS NO PATIESĀM UN ILGTSPĒJĪGĀM ATTIECĪBĀM. Mīļākā NEGRIB ĢIMENI. Mīļākai ir vajadzīgs vīrietis, kurš viņu NEAPPRECĒS!!
Statistika: no sievām aiziet un ar mīļākajām apprecas 5% vīrieši, tas ir katrs divdesmitais.
Tālāk latviešiem notiek viens un tas pats – vienu dienu vīrietis atstāj mājās savu telefonu un sieva (pirmo reizi mūžā) tajā ielien un izlasa visu saraksti. Un vīrs atnāk mājās un sieva uzrīko dramatiskā teātra cienīgu izrādi, lietojot visnotaļ ekspresīvas formas un izmeklētus vārdus. Sākas histēriskā izlāde diemžēl arī uz bērniem, kas jau dzimuši vai vēl ir piekrāptās sievietes vēderā.
6. Mājās sākas pārmetumu gūzma. Cita starpā sieva vīrenei visu izstāsta, kāds ir viņas dēliņš. PĀRSTEIDZOŠĀ KĀRTĀ vīrene izrādās sakarīga vecene un nostājas SIEVAS PUSĒ.
Nu vīrietim sākas pilnīga elle, jo mājās viņu gaida sievas un mātes duets, ko pavada bērnu ķērkšana, bet pie mīļākās sāk skanēt tikai viena viņas dziesma: kad, KAD, K-A-D tu šķirsies??
7. Vīrieša galvā kaut kas nokrakšķ. Drošinātāji izdeg, kaut kas “saslēdzas uz īso” un viņš nāk klajā ar vispārsteidzošāko frāzi, kuru pat iedomāties nav iespējams. Viņš pajautā mīļākajai…: „VAI TU NEGRIBI IZRUNĀTIES AR MANU SIEVU?”
Tu idiots esi? Pats tu ar to maitu tiec galā, kā tu neredzi, ka viņa tevi nemīl un tevi tikai izmanto? (Tagad es tevi izmantošu…) – saka mīļākā.
Un mīļākā arī ielien vīra telefonā. Tad vai nu sieva atraksta ziņu mīļākajai, vai otrādi. Jebkurā gadījumā – viņas viena otru atrod un SAZINĀS.
Viss. Trijstūris ir pilnībā noformējies un ieiet stabilā fāzē, kas VAR ILGT GADU DESMITIEM!!
Te, mīļie lasītāji, ir jāsaprot. VAINĪGO NAV!! Neviens te nav MAITA, ir sanākuši kopā četri cilvēki, kam ir traumas un neatrisinātas lietas. Šīs traumas un neatrisinātās lietas savelkas kopā un rada LIKUMSAKARĪGU NELAIMI, kurā zaudētāji ir visi.
Lai saīsinātu jau tā garo tekstu, pastāstīšu, ka mīlas trijstūris beidzas ar to, ka mīļākā pamet vīrieti vai izliek viņu no mājām, pat ja viņš pie mīļākās ir pārvācies. Viņai viņš patiesībā kā partneris nav vajadzīgs. Mīļākā vīrieti tikai izmanto. Kad viens ir gana izmantots, viņa atrod citu.
Sieva paliek resna un neseksīga. Viņa savāc savu veci mājās. Uzliek viņam mājas arestu un liek pie bērnu dzīvības zvērēt, ka vīrs labosies.
Vīrs sāk dzert, slimot. Viņš jūt, ka visi viņu tikai izmanto un ka tā IR BIJIS VIENMĒR. Kad viņš ir jau gana nodzēries vai slims, viņu pie sevis savāc māte (parasti ap 45-50 gadiem), kura tad dēliņam saka: „VISAS SIEVIETES IR SLIKTAS, DĒLIŅ! ES ESMU TAVA MŪŽA SIEVIETE!”
Un viņai pašai nav jākļūst par sievieti. Viņa var palikt mātes lomā. Un vīrietis var palikt INFANTĪLĀ puisēna lomā, kuram visi vienmēr ir darījuši pāri un visi no viņa vienmēr ir tikai sūkuši un sūkuši. Tagad viņš ir izpumpēts un nevienam nevajadzīgs!
Es nedaudz pārspīlēti visu šo aprakstīju, bet kopumā mehānismi tādi arī ir. Standarta mīlas trijstūru pamats ir vīrieša nespēja normāli attīstīt savu emocionālo briedumu un pieņemt NOBRIEDUŠUS LĒMUMUS.
Nespēja dziļi runāt par jūtām un saprast savas jūtas. Tas ir biedējoši.
Tik biedējoši, ka labāk sev pateikt, ka jūtas un psiholoģija ir sieviešu un “vājo” padarīšana. Īsts vecis neraud.
Un ja raud un jūt, un māk runāt par jūtām, tad Latvijā viņš ir “mīkstais” vai “pediņš”.
Paskatieties, cik heteroseksuālu vīriešu nāk uz psiholoģijas grupām. Šķiet, ka attiecība pret sievietēm varētu būt 1:10. Vīriešiem mazāk psiholoģisko problēmu? Hahahaha…
Un no kā tad vīrietim ir bail? Ka kāds ieraudzīs, ka viņš iet pēc psiholoģiskās palīdzības? Jā, tad citi pateiks, ka viņš ir vājš, ka pats netiek galā ar savām problēmām. Varbūt pat ir “mīkstais” vai “pediņš”? Kauns kaut kur iet un palīdzību prasīt. Kauns par to, ka ir kauns un ir mežonīgas, KOSMISKA MĒROGA bailes no savām jūtām. Tur arī ir tā milzīgā, zobainā, šaušalīgā izmēra vagīna vīrieša iekšpasaulē. Tas nav nekas cits kā viņa paša emocionalitāte, no kuras bail.
Šīs bailes no savas emocionalitātes latviešu vīriešus notur infantīlā līmenī. Maksimums, ko vīrietis spēj sievai pateikt ir: „Vai tev kaut kas trūkst? Vai es tev nedodu visu? Es taču pelnu naudu. VAI TEV, SIEVA, NEPIETIEK AR TO, KA ES PELNU NAUDU? Es aiziešu no tevis un atstāšu tev visu!”
Latviešu vīriešiem ir savas emocionālās vajadzības, bet tām latviešu vīrietis netiek klāt. Pareizāk, viņš tām tiek klāt tikai tad, kad saprot, ka dzīve “pakāsta” un ka ir par vēlu. Šausmīgi žēt!! Tā tam nevajadzētu būt.
Tam pievienojas latviešu sieviešu bailes no savas sievišķības un mežonīgi spēcīgā incestuālā enerģija, kas raksturīga latviskajam matriarhātam.
