Ražas novākšana 1
Šķirnēm ‘Raciola’, ‘Amon’ ražu vāc pēc 108–118 dienām (augusta beigās, septembra sākumā). Nogatavojies linu lauks ir kā zelts.
“Sausā laikā linus var nokult bez problēmām, taču rudenī dienas kļūst arvien īsākas, ražas novākšanas laiks sarūk. Labībai graudu mitrums ekstremālos apstākļos novākšanas laikā var būt līdz 25%, un tos var kult līdz pat vakaram. Eļļas liniem ir citādi – tiklīdz saule sāk norietēt, graudu mitrums jau pārsniedz 13%, lini no gaisa uzņem mitrumu un sāk tīties uz kulšanas agregāta, tāpēc darbam jāmet miers,” pēc pieredzes zina teikt audzētāja.
Čehu audzētājiem ir tāds teiciens – ja lini ir gatavi, atmet visu un kul linus! Praksē gan vietējie lielie graudu audzētāji vispirms kuļ labību, bet linus atstāj uz vēlāku laiku. Ja kulšanas laiku pārtrauc ilgstošas lietavas, tas nokauj cerības uz labu ražu – linu lauks divu nedēļu laikā var pārvērsties neglīti pelēks.
Lai atvieglotu novākšanu un nezaudētu ražu, “Vismaņos” izmanto desikantu Reglons eļļas linu vienmērīgākai nogatavināšanai (preparāts veicina augu izžūšanu). To lieto, kad sēklas arī uz sāndzinumiem iekrāsojušās šķirnei raksturīgā krāsā. Kulšanai liek lietā vecāka ražojuma kombainu ar mazāku hederi, ar kuru strādā paralēli lielajam graudu kombainam (ar to savukārt kuļ tikai labību).
Pēc novākšanas kūlums nekavējoties jāved uz pārstrādes uzņēmumu. To nedrīkst ilgstoši glabāt mašīnas kravas kastē vai sabērtu kaudzē, jo tad sēklām saplīst ārējie apvalciņi un iegūtā eļļa ir rūgta. Ja zemkopim tajā pašā dienā ražu nav iespējams aizvest un liniem sēklas mitrums pārsniedz 12%, tie tūlīt jāizber šķūnī (var arī atklātā vietā, bet tad sēklas jāpārsedz) un ļoti intensīvi jāventilē, jāgroza (nevis jākaltē!), lai nesāktu gruzdēt vai pat degt.
Eiropas Savienības valstīs, kur plaši attīstīta linkopība, novākšanai izmanto modernu tehniku, piemēram, kombainu “John Deere”, kas aprīkots ar lentēm, lai izlīdzinātu linu stiebru masu. Citiem kombainiem, kam nav šādu lentu, linu stiebri uztinas uz hedera gliemeža transportiera, veidojot bumbuļus, kas nevienmērīgi tiek padoti uz kuļtrumuli, tādējādi apgrūtinot kulšanu. Lai linus labi izkultu, kombains jāaprīko ar jaunu, asu griezējmehānismu (izkapti). Tā kā linu sēklas ir ļoti slidenas, jāraugās, lai kombainā nebūtu spraugu un caurumu, pa kuriem tās var izbirt.
Sēklu raža ideālos laika apstākļos var būt līdz 2,5 tonnām, saimniecībā “Vismaņi” līdz šim augstākā raža bijusi 2–2,1 tonna no hektāra.
Eļļas linu sēklām jābūt dzeltenām, spīdīgām. Tās nedrīkst būt matētas, smakojošas, jo tad iegūtajai eļļai un raušiem ir ļoti slikta kvalitāte.
“Čehijā un Polijā tagad lielāks noiets ir nevis linsēklu eļļai, bet gan spraukumiem, raušiem – tos konditorejas fabrikās pievieno cepumiem, kūkām. Pērn Čehijas kooperatīvs, kas nodarbojas ar linu selekciju, audzēšanu un realizāciju, izaudzēja un pārdeva 60 tūkstošus tonnu blakusproduktu. Latvijā tā vēl ir brīva niša, ko vajadzētu izmantot,” ir pārliecināta Anita Vismane. “Ja man vajadzētu izvēlēties starp divām kultūrām – vasaras rapsi un eļļas liniem, noteikti sētu linus. Audzējot rapšus, ļoti daudz jāiegulda minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu iegādē, turklāt raža tikai par nieka tonnu lielāka, kult var tikai septembra vidū, beigās. Ja sākas lietus periods, pākstis atveras un sēklas izbirst, rapšu raža aiziet postā un ir pamatīgi zaudējumi.”
No liniem, kas neatbilst pārtikas kvalitātes kritērijiem un uz lauka zaudējuši kvalitāti, var iegūt līdz 35–38% eļļas, ko iespējams izmantot tehniskajām vajadzībām, tāpat arī iegūt raušus. Liniem normālos laika apstākļos pogaļas pašas neveras vaļā, tāpēc nevajag bažīties, ka izbirs sēklas. Pogaļas var atvērties tikai krusas gadījumā un arī tad, ja lini ilgstoši gulējuši veldrē.
Eļļas linu sēklas materiāls maksā aptuveni tikpat dārgi kā rapsim – pāri par 1000 eiro tonnā. Zemnieki, kuri vēlas uzsākt linkopību, pirmā ataudzējuma sēklas var iegādāties Čehijā (importa sēklas līdz marta beigām iespējams pasūtīt arī pie Anitas Vismanes).
Uzziņa
Pēc Lauku atbalsta dienesta datiem, pašlaik Latvijā kopējās pieteiktās apstiprinātās eļļas linu platības ir 337,33 ha, to skaitā bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam pieteikti 2,39 hektāri.
