Eļļas linu audzēšana – brīva niša biznesā 1
Lini pie mums audzēti jau izsenis, bet to platības gadu no gada samazinājušās. Tomēr kultūraugs uzskatāms par perspektīvu, jo pieprasījums pēc produkcijas Eiropā ir liels.
Bauskas novada Mežotnes pagasta zemnieku saimniecības “Vismaņi” saimnieki Anita un Ziedonis Vismaņi eļļas linus audzē jau sesto gadu. Arī šogad, tāpat kā pērn, viņi plāno iesēt 20 ha linu un izaudzēto ražu pārdot sadarbības partneriem Lietuvā un SIA “Iecavnieks & Co”. Saimniecībā vēl aptuveni 500 ha audzē graudaugus un 20 ha – lopbarības pupas. Sējumu struktūru zemkopji domā saglabāt.
“Tiem, kuri nolēmuši audzēt linus, pirmkārt, jāizvērtē, kur realizēs produkciju. Otrkārt, jānoskaidro, kas ražu nokuls, ja pašiem nav sava kombaina. Tikai pēc tam var domāt par augsnes izvēli,” stāsta mežotnieši.
Atšķirībā no Latgales reģiona, kur patlaban veiksmīgi strādā eļļas spiestuves zemnieku saimniecībā “Vīnkalni”, “Vaicuļevas” un citur, Bauskas pusē ir tikai viena, arī pieprasījums pēc linsēklu produkcijas te ir mazs. Toties eļļa ir viens no iecienītākajiem produktiem Latgalē un Vidzemē, ko lieto katoļticīgie gavēņa laikā.
“Linkopība Latgalē varētu būt viena no perspektīvākajām nozarēm, tāpēc ir vērts mēģināt. Drīz sāksies jaunā linu audzēšanas sezona, un tad zemniekiem būs jādomā par šogad sējamo platību lielumu,” norāda SIA “Latgales Lauksaimniecības zinātnes centrs” direktore Veneranda Stramkale. “Izaudzēt eļļas linus ar bioloģiskām metodēm ir ļoti grūti, komerciālos nolūkos to darīt neatmaksājas. Labas ražas ieguvei vajadzīgi minerālmēsli un augu aizsardzības līdzekļi. Latvijas lauki ir stipri piesārņoti ar nezālēm – ja vārpata vai viengadīgās nezāles nomāc linus, par ražu nav ko domāt. Ļoti bīstami ir arī linu spradži. Neapkarojot tos, kaitēkļi vienas dienas laikā spēj noēst visus linu dīgstus.”
