Elksniņš rosina papildināt Satversmi arī ar noslēguma pantu 4
Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš (SC) iesniedzis savu priekšlikumu Satversmes preambulas redakcijai, kā arī rosina papildināt konstitūciju ar noslēguma pantu, kas paredz: “Lai Latvijā mūžīgi mūžos ir miers, brīvība un saskaņa”, informēja politiskā apvienība “Saskaņas centrs” (SC).
Elksniņa priekšlikums paredz Satversmes ievadā norādīt, ka Latvija tauta “aizstāvot savu brīvību un neatkarību, saglabājot savu garu, dzimto valodu, rakstību un paražas, iemiesojot cilvēka tiesības un brīvības, un tautas tiesības brīvi dzīvot un radīt savā tēvzemē – neatkarīgā Latvijas valstī -, veicinot nacionālo saskaņu Latvijas zemē, tiecoties uz atklātu, taisnīgu, saskanīgu pilsonisko sabiedrību, tiesisku un sociāli atbildīgu valsti, ir nolēmusi sev šādu Satversmi”.
Politiķis gan uzsver, ka konstitūciju var mainīt “tikai leģitīma Satversmes sapulce, kas šo Satversmi arī ir veidojusi un apstiprinājusi”, bet lēmumu par to, vai valsts pamatlikumā kaut kas ir maināms, būtu jāpieņem Latvijas tautai.
“Tomēr nedrīkst arī vienkārši noskatīties, kā valdošie izrīkojas ar valsts pamatlikumu. Tāpēc esmu iesniedzis savu priekšlikumu Satversmes preambulas redakcijai,” piebilst Elksniņš.
Viņš arī uzsver, ka Satversmei ir jāvieno, jāstiprina vērtības un jākalpo par pamatu saliedētai, atbildīgai un neatkarīgai tautai neatkarīgā valstī. Satversmes ievadam jābūt kodolīgam un vērstam uz svarīgākajām vērtībām, tas nedrīkst būt kontroversiāls, šķeļošs un balstīts strīdīgos apgalvojumos, akcentē Elksniņš.
Kā ziņots, Saeimas deputāti 27.martā konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja Satversmes grozījumu projektu, kas paredz mainīt valsts pamatlikuma ievaddaļu, iekļaujot tajā preambulu.
Satversmes preambulas jaunajā projektā vairs nav minēts “valstsnācijas” jēdziens. Koalīcijas partneriem izdalītajā skaidrojumā pausts – lai gan šis jēdziens nav lietots, domu tas nemaina, jo konkrētāk atklāti attiecīgā vārda atsevišķi elementi.
Līdz šim jurista Egila Levita piedāvātajā preambulas tekstā bija teikts: “(..) nācijas saliedēšanās un nacionālās pašapziņas veidošanās rezultātā 1918.gada 18.novembrī latviešu vēsturiskajās zemēs proklamētā Latvijas Republika ir izveidota uz latviešu nācijas negrozāmās gribas un tās neatņemamo pašnoteikšanās tiesību pamata, lai varētu brīvi pašnoteikties un kā valstsnācija veidot nākotni pati savā valstī.”
Savukārt jaunajā projektā šis punkts skan šādi: “1918.gada 18.novembrī proklamētā Latvijas Republika ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes, balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tās neatņemamajām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu ikviena cilvēka un visas tautas brīvību un veicinātu labklājību.”