Elksniņam neizdodas gājiens ar Satversmes tiesu un padomju un nacistiskā režīma slavinošie pieminekļi būs jānojauc 84
LETA, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Satversmes tiesa (ST) nolēmusi atteikt ierosināt lietu pēc Daugavpils domes pieteikuma, ar kuru tā apstrīdēja pienākumu demontēt totalitāros režīmus slavinošus objektus.
Daugavpils dome, vēršoties ST, uzskatīja, ka likumdevējs ar apstrīdētajām normām ir iejaucies tās likumā “Par pašvaldībām” noteiktajās autonomajās funkcijās – gādāt par savas teritorijas labiekārtošanu. Domes pieteikumā tikušas citētas ST atziņas un juridiskajā zinātnē paustie viedokļi par pašvaldības principa saturu un autonomo funkciju izpildi, kā arī pausts vispārīgs viedoklis, ka lemšana par padomju un nacistisko režīmu slavinošiem objektiem, kuri atrodas pašvaldības parkos, skvēros, uz ielām, esot pašvaldības autonomā funkcija.
Tomēr Satversmes tiesa atzīmē, ka pieteikumā nav pamatots, kāpēc jautājums par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu demontāžu skar pašvaldības autonomās funkcijas – gādāt par savas teritorijas labiekārtošanu – izpildi.
Tāpat pieteikumā bijusi pausta nostāja, ka apstrīdētās normas liedzot domei lemt par tās finanšu resursu izlietojumu. Likumdevējam, uzdodot pašvaldībai jaunu uzdevumu, esot jāparedz atbilstošs finansējums šā uzdevuma izpildei. Tas neesot darīts, un arī tāpēc esot aizskarts pašvaldības princips. Tā uzskata Daugavpils dome.
Satversmes tiesa savukārt skaidro – kā izriet no likuma “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā” 8. panta pirmās daļas, šā likuma 4. pantā minēto objektu demontāžu finansē vienādā apmērā valsts un pašvaldība. Taču pašvaldības pienākums finansiāli iesaistīties šo objektu demontāžā ir pakārtots 8. panta otrajā daļā noteiktajam, proti, ka šā likuma 4. pantā minēto objektu demontāžu primāri finansē no šim mērķim fizisko un juridisko personu ziedotajiem finanšu līdzekļiem, ja tādi ir.
ST skatījumā, tādējādi likumdevējs ir paredzējis, ka visupirms finansējums padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu demontāžai rodams no šim mērķim fizisko un juridisko personu saziedotajiem finanšu līdzekļiem. Pēc šo ziedojumu izlietošanas minēto objektu demontāžas finansēšanā vienādā apmērā iesaistās pašvaldība un valsts, proti, tikai tādā gadījumā, ja ar saziedotajiem līdzekļiem nav pietiekami, valstij un pašvaldībai ar saviem līdzekļiem jāfinansē atlikusī darbu veikšanai nepieciešamā daļa.
Domes pieteikumā norādīts, ka Daugavpilī nebūs iespējams piesaistīt privātpersonu naudas līdzekļus, kas nepieciešami Daugavpilī esošo objektu demontāžai. Taču pieteikumā nav ietverts pamatojums šādam apgalvojumam, kā arī nav sniegti argumenti, vai tā būtu veikusi darbības šādu līdzekļu piesaistei, atzīmē ST. Tātad pieteikumā nav pamatots, kāpēc likuma 8. panta pirmajā daļā noteiktā kārtība attiecībā uz objektu demontāžas finansēšanu rada domes tiesību aizskārumu.
Ņemot vērā minēto, pieteikums neatbilst ST likuma 18. panta pirmās daļas 4. punkta un 19. panta pirmās daļas prasībām, konstatējusi tiesa.
Lēmums nav pārsūdzams.
Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš (“Saskaņa”) pieteikumu Satversmes tiesā iesniedza jūlijā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) 21. jūlijā aicināja visas pašvaldības sagatavot grafiku, kādā termiņā tiks veikta objektu demontāža, un plānus iesniegt līdz 5. augustam. Plānus bija iesniegušas visas 42 pašvaldības, izņemot Daugavpils pašvaldību.
Tagad VARAM informē, ka Daugavpils domes sniegtā informācija liecina, ka pašvaldība solās likumā noteiktajā termiņā demontēt padomju režīmu slavinošos objektus pilsētā. Kā informēja VARAM, pēc ilgstošas komunikācijas ministrija saņēmusi Daugavpils pašvaldības pieminekļu demontāžas grafiku, kas paredz pieminekļus demontēt līdz likumā noteiktajam termiņam – 15. novembrim.
Tikmēr Andrejs Elksniņš vakar sarunā ar aģentūru LETA turpināja uzstāt, ka Saeimas pieņemtais likums neatbilstot Satversmei. Elksniņa skatījumā, pieminekļu demontāžas funkciju likums paredzot izpildīt no ziedojumiem. Pēc Elksniņa vārdiem, Satversmes tiesa lēmuma pieņemšanā neesot ņēmusi vērā aspektu, ka prioritārā kārtībā pieminekļu nojaukšanai esot izmantojami ziedojumi.
Pašvaldībā šim nolūkam esot atvērts ziedojumu konts, kurā līdz šim neviens eiro minētā likuma izpildes nodrošināšanai ziedojumu veidā neesot saņemts. Tāpēc pašvaldība nākamnedēļ atkārtoti sniegšot papildinātu pieteikumu ST. Politiķis spekulēja, ka situācija būtu līdzīga, ja pedagogiem apsolītu algas pielikumu, kur finansējuma avots būtu ziedojumi.
Valdības apstiprinātajā demontējamo objektu sarakstā iekļauti divi, kas atrodas Daugavpilī. Viena ir piemiņas vieta sarkanās armijas karavīriem, kas atrodas 18. novembra ielā, bijušajā Slavas skvērā, otrs ir piemineklis sarkanās armijas 360. strēlnieku divīzijas karavīriem. Bet viens no plašāk pazīstamajiem Daugavpils centrā esošajiem padomju okupācijas režīmu slavinošajiem objektiem Dubrovina parkā šajā sarakstā nav iekļauts, jo memoriāla pakājē apglabāti padomju armijas virsnieki.
