Kā izaudzēt labus ķiplokus no sēklas. Īpašas gudrības 0
Esmu sākusi audzēt ķiploku šķirni ‘Ļubaša’. Gribu iegūt atveseļotu sēklu no gaisa sīpoliņiem. Savācu sēklas. Daļa ir zirņa, daļa grūbu lielumā. Kad, kā man sēt un kā audzēt? Vai var glabāt ledusskapī līdz pavasarim? BIRUTA SMILTENES NOVADĀ
Pašam ataudzēt ķiplokus no sēklas atmaksājas tikai mazdārziņu īpašniekiem. Sējot no sēklas, pie ķiploku stādmateriāla varēs tikt trešajā gadā. Jaunuļiem vajadzīga arī papildu kopšana, sevišķi ravēšana.
Ja ķiplokus audzē lielākās platībās pārdošanai, tad izdevīgāk iegādāties ataudzētu sēklas materiālu, aprēķinājis ķiploku audzētājs Artūrs Kims.
Parasti no iegādātā elites stādmateriāla izdevīgi atstādīt ķiplokus (daiviņas) 2–3 gadus. Pēc tam tiem pasliktinās dīdzība, tos posta slimības. Tad visu ražu pārdod un sēklu pērk no jauna.
Mazdārziņā sēt un ataudzēt ķiplokus ir vērts, ja vēlas saglabāt tieši kādu konkrētu šķirni vai klonu. Tad no izvēlētajiem augiem vienam vai dažiem (ķiploku galviņās ir daudz sēkliņu) atstāj sēklu cekulus un ļauj tiem nobriest.
Kad sēklu čemura apvalks sāk plaisāt, tie sāk atdalīties, galviņas novāc.
Vislabāk tās vākt un izkaltēt kopā ar visu ķiploku, jo tad sēklas ienāksies vēl pilnvērtīgāk.
Tad tās izžāvē, atdala no atbirumiem un sadala pa frakcijām. Lielākās sēklas labāk nesēt, jo tām ir tendence sadalīties jau pirmajā augšanas gadā. Rezultātā iegūst divas sīkas daiviņas, kuras neder ne atstādīšanai, ne ēšanai.
Labākās sēšanai ir mazās un vidēji lielās sēklas. No tām izaugs apaļi bumbulīši, kas ir derīgi gan apēšanai (ja tik daudz ķiploku nevajag), gan kā vērtīgs materiāls atstādīšanai.
Augsne piemērota tāda pati kā ķiploku daiviņām. Sēj seklās vadziņās (3–5 cm), dažkārt pat tikai izber sēklu un uzkaisa augsni. Mazie kriksīši ir ļoti dzīvelīgi. Stādīt un sēt izdevīgāk uz gluda lauka, nevis vagās, jo uz pacēluma augi vairāk jālaista.
Pirmajā gadā izaugušos bumbulīšus novāc, uzglabā un rudenī stāda tāpat kā daiviņas. No bumubulīša nākamajā gadā izaugs daiviņas (3–5,5 cm diametrā). Tās ir īpaši vērtīgas – elites klases ataudzējums.
Tās uzglabā tikai sēklai, ne ēšanai. Šīs daiviņas ir veselīgas, nākamajā gadā no tām būs laba raža ar lielām galvām (7–8 cm diametrā). Šos ķiplokus atkal var audzēt un dalīt nākamos divus trīs gadus. Tad atkal stāda ataudzētos no sēklām.
Stādot ķiplokus no daiviņām, izlasa lielākās. No tām augošos ķiplokus vieglāk kopt, jo veidosies spēcīga sakņu sistēma un augs, līdz ar to vasarā būs mazāk pūļu. No sīkākajām daiviņām atstādītie augs vārgāki un prasīs lielāku darbu, lai izaugtu laba raža.
Pēdējais laiks stādīt un sēt ziemas ķiplokus ir novembrī.
Sēklas glabāt ledusskapī nav vērts, jo ķiplokam jāiziet vajadzīgais attīstības cikls dobē, lai sezonas laikā no tā pagūtu izaugt kvalitatīvs augs.
