“Visu laiku labākā Karmenas lomas interprete pasaulē!” Elīna Garanča un operu pērles tiešsaistē 3
Aija Kaukule, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Kritiķu, profesionāļu un skatītāju augsti novērtēti Latvijas Nacionālās operas klasisko un laikmetīgo operu ieraksti maijā pieejami tiešsaistes programmā “Atmiņas”. No 7. maija skatāma Kristapa Pētersona laikmetīgā opera lekcija “Mihails un Mihails spēlē šahu”.
Operas muzikālā dramaturģija balstīta 1960. gadā Maskavā Pasaules čempionāta mačā izspēlētajā sensacionālajā šaha partijā, kurā šaha leģenda Mihails Tāls pieveica neuzvaramo padomju tautas šaha spēles elku Mihailu Botviņņiku.
Iestudējumu veidojuši diriģenti Ainārs Rubiķis un Atvars Lakstīgala, režisors Viesturs Meikšāns, scenogrāfs Reinis Suhanovs, kostīmu mākslinieki “Mareunrol’s”.
No 14. maija skatāms Žorža Bizē operas “Karmena” 2007. gada iestudējumu, ko veidojuši diriģents Karels Marks Šišons un režisors Andrejs Žagars, bet Karmenas lomu pirmo reizi savā karjerā dziedāja Elīna Garanča – viņu tagad uzskata par visu laiku labāko Karmenas lomas interpreti pasaulē.
Mikaēlu dzied izcilā Kristīne Opolais, Dona Hosē lomā – Valters Borins, Eskamiljo – Egils Siliņš.
Programmu “Atmiņas” noslēgs Riharda Vāgnera operas “Klīstošais holandietis” 2003. gada iestudējums ar Egilu Siliņu titullomā (no 21. maija). Iestudējums bija Andreja Žagara debija režijā un saņēma vairākas skatuves mākslas balvas.
Cenzūra un kino – Rolanda Kalniņa restaurēto filmu kolekcija. Sagaidot režisora Rolanda Kalniņa 99. dzimšanas dienu, portālā “Filmas.lv” izveidota jauna restaurētu filmu kolekcija “Rolandam Kalniņam – 99”, kas ietver režisora būtiskāko ieguldījumu Latvijas kultūras vēsturē.
Spēlfilmu režijā Kalniņš debitēja 1959. gadā ar filmu “Ilze”, bet kā pārliecinošu autoru viņš sevi pieteica ar 1966. gada drāmu “Akmens un šķembas” jeb cenzēto “Es visu atceros, Ričard!”. 1967. gada filmā “Četri balti krekli” režisors sižetā apspēlēja cenzūras ideoloģisko ietekmi, un šī filma tika paslēpta zem nosaukuma “Elpojiet dziļi…”.
Plašu atzinību izpelnījās 1972. gada filma “Ceplis”, bet 1974. gada kinolenti “Piejūras klimats” kinostudijas vadība pārtrauca uzņemšanas procesa vidū. Kolekcijā skatāmas arī filmas “Salna pavasarī”, “Akmeņainais ceļš” un dokumentālā filma – aktrises Vijas Artmanes 1980. gada portrets “Saruna ar karalieni”.
Kultūras konteiners Ventspilī. Līdz 23. maijam Ventspils koncertzāles “Latvija” parādes durvis aizšķērsos “konteiners ar kultūru”, kur nedēļu nogalēs apmeklētāji viens pret vienu varēs sastapt kādu mākslinieku.
Aptuveni uz pusstundu objektā “Mūžzaļš” viesosies kāds mūziķis, literāts vai aktieris, lai tiktos ar vienu apmeklētāju īpašā koncertā, dramatiskā performancē vai prozas, dzejas lasījumā, bet viscaur cilvēciskā saskarsmē un sarunā.
“Objekts konteiners “Mūžzaļš” ir taustāma metafora šim “nosprūdenim”, kuram garām ne pa labi, ne pa kreisi viens pie otra netiek mākslinieks un apmeklētājs,” skaidro koncertzāles mākslinieciskais vadītājs Miks Magone.
To, ar kuru no izciliem Latvijas mūziķiem, aktieriem, literātiem apmeklētājs tiksies, viņš vai viņa uzzinās pēc biļetes iegādes. Katras dienas pēdējā performance bez maksas pieejama tiešraidē koncertzāles “Latvija” “Facebook” profilā.
Maestro pandēmijas laika pastaigā pa Rīgu. Līdz 24. maijam Vidzemes koncertzāle “Cēsis” aicina noskatīties Raimonda Paula džeza trio koncertu, kas koncertzālē izskanēja šā gada janvārī, Maestro 85. jubilejas priekšvakarā.
Paula trio muzicē vēl divi leģendāri mūziķi – igauņu kontrabasists Toivo Unts un latviešu sitaminstrumentālists Māris Briežkalns. Programma tapusi pandēmijas ierobežojumu laikā kā veltījums iemīļotajai pilsētai.
“Pastaigājos pa Rīgu, kad tā bija pilnīgi tukša, un radās doma par šādu ciklu – “Pastaiga pa Rīgu”,” komentē komponists. Iegādājoties ierakstu (“cesukoncertzale.lv”), pircējs e-pastā saņems pieejas saiti un kodu.
