Elīna Egle: Līdzšinējā politika ir rezultējusies maksātnespējas uzplaukumā 2
Autore – Elīna Egle, Latvijas Biznesa savienības padomes priekšsēdētāja
Pēdējos gados peļņas rādītāji Latvijas mikro un mazajos uzņēmumos turpina augt, 2017. gadā tuvojoties 1 miljarda eiro atzīmei (vidējo un lielo uzņēmumu peļņa tuvojas 3 miljardiem eiro).
Mazais bizness apliecina radošu un uzņēmīgu cilvēku nepārtrauktu vēlmi pilnveidoties un gatavību piemēroties gan labvēlīgiem, gan nelabvēlīgiem apstākļiem. Demogrāfiskās tendences, iedzīvotāju patēriņa paradumi mainās, un mazie uzņēmumi ievieš jaunas tehnoloģijas un uzlabo atpazīstamību digitālā vidē.
Tomēr pārmaiņas vietējā un globālā mērogā ir ļoti ievērojamas. Pārmaiņu iespaidā visiem Latvijas uzņēmumiem 2017. gadā strauji krītas rentabilitāte jeb ienesīgums.
Saskaņā ar SIA “Lursoft” datiem arī mazā biznesa apgrozījuma dinamikai ir tendence stagnēt jau piekto gadu pēc kārtas, kas rada bažas par uzņēmumu “veselību” un spēju atgriezt Latvijai pirmskara tautsaimniecības spozmi.
Latvijā ir nepieciešama pārdomāta un strukturēta mazā biznesa atbalsta politika. Šādu politiku var veidot cilvēki, kas ir īpašnieki, saimnieki un kuri paši investē nākotnē.
Līdzšinējā politika ir rezultējusies maksātnespējas un finanšu starpnieku uzplaukumā, enerģijas izmaksu pieaugumā un mazā biznesa izstumšanā no publiskajiem iepirkumiem.
Modē īsu laiku pabijuši jaunuzņēmumi. Savukārt cilvēki, kuri jau otro gadu desmitu rūpīgi kopj savu biznesa saimniecību, kuri ikdienā “maksā” arvien vairāk par jaunradi nodokļu regulējumā, kuri ir pakļauti arvien pieaugošam administratīvajam slogam, ir bijuši pārāk neērti.
Var jau tīksmināties, ka Pasaules Bankas “Doing Business” indeksā izskatāmies labi, bet, ja parēķina stundas, ko uzņēmējs velta ar uzņēmējdarbību nesaistītam administratīvam darbam, tad rentabilitāte arī sanāk negatīva.
Uzņēmumos krītas nodarbināto skaits, 2017. gada ietvaros – mazajā biznesā nodarbināti 456 000 darbinieku, bet vidējos un lielos uzņēmumos – 246 000 darbinieku.
Protams, nodarbinātības tirgu primāri ietekmē emigrācija, dzimstības un mirstības negatīvā bilance, tomēr papildus notiek arī darbaspēka tirgus pārdale par labu lielajiem uzņēmumiem.
Turpmāk būtu jākāpina produktivitāte, jāpiesaista kvalificēti speciālisti un jāpapildina finanšu instrumentu klāsts un to pieejamība inovāciju radīšanai mazajos uzņēmumos jaunajā ES fondu plānošanas periodā.
Jo mazie uzņēmumi ir dzinējspēks jaunu produktu un pakalpojumu radīšanā, tomēr inovācijai ir nepieciešamas investīcijas, kvalificēti cilvēki un skaidrs noieta tirgus.
Digitālās globalizācijas laikmetā “lielie apēd mazos”, “bagātie kļūst bagātāki” un strādā vēl pāris tautā zināmu likumsakarību. Jaundibināto uzņēmumu bilance ir negatīva attiecībā uz likvidēto uzņēmumu fona.
Tomēr nāk paaudžu maiņa, nāk jauni un ambiciozi uzņēmēji, kuri domā plašāk un ir gatavi izaicināt ierasto lietu kārtību. Es ceru, ka jaunā valdība un parlaments metīs pie malas snobismu un gādās par mazā biznesa ekosistēmas uzlabošanu.
