Ēlerte konsolidēs Ušakova pretiniekus? 0
Politiskais dīķis manāmi sašūpojās, kad tajā iepeldēja līdaka Sarmītes Ēlertes izskatā. Intervijas, komentāri, pirmās apmaiņas ar “laipnībām” – nu jau daudz personiskāk un pirmsvēlēšanu kampaņai raksturīgāk nekā iepriekš. Lai kā būtu ar partiju programmām, personības vēlēšanās nosaka ļoti daudz.
Tiesa, Latvijas Televīzija raidījumā “Sastrēgumstunda” trešdien sagādāja vilšanos daudziem skatītājiem, centrālajos krēslos nosēdinot vien divas dāmas (“Vienotības” Ēlerti un Nacionālās apvienības izvirzīto Baibu Broku), bet nepieaicinot klāt arī divus kungus (pašreizējo Rīgas mēru Nilu Ušakovu un viņa biedru Andri Ameriku), līdz ar to izvairoties no pirmās konfrontācijas, bet gan jau arī tam pienāks laiks. Turklāt, kā atzīmē viens otrs partijnieks, visus trumpjus nevar izspēlēt pirmajā reizē, maijā (t. i., pirmsvēlēšanu mēnesī) taču arī vēl kaut kas jāsaka. Var jau pagaidīt, galvenais, lai ir ko teikt, jo pagaidām var rasties iespaids, ka pirmsvēlēšanu diskusijas pārvērtīsies par lozungu deklarēšanas konkursu, kas, protams, arī nepieciešams savu vēlētāju mobilizācijai (atceroties kaut vai klasiskos “Krievi nāk!”, “Latvieti, nepadodies!”, “Gāzi grīdā!” utt.), bet nepārspīlējot.
Pag, pag, kāds iebildīs, bet vēl taču nav nosaukti visi pretendenti. Vēl neko nav teikusi Reformu partija, bet, piemēram, Lindermana blice var izdomāt, ka līdzās Ēlertei skaisti izskatīsies viņas bijušais padomnieks, politiskais “hameleons” Aleksandrs Berdņikovs (pats Lindermans jau paspējis izziņot, ka pēc aptaujām viņa partiju Rīgā atbalstot apmēram desmit procentu, bet Latvijā kopumā – seši procenti). Tomēr atļaušos prognozēt, ka citas partijas šoreiz būs statistu lomā. To gan arī nevajadzētu novērtēt par zemu, jo dažreiz pāris atņemti balsu procenti var izrādīties būtiski.
“Vienotība” un Nacionālā apvienība devusi skaidru signālu, ka ar “Saskaņas centru” galvaspilsētā koalīciju neveidos, bet nesteidzīgie zatlerieši varētu izmantot iespēju īstenot to, kas neizdevās pēc 11. Saeimas vēlēšanām, veidojot valdību.
Lai gan neskaidrību daudz, partiju izvirzītie kandidāti tomēr rada priekšstatu par to, kāda būs pirmsvēlēšanu cīņa. Nacionālā apvienība, kas varbūt daudziem saistās ar jauneklīgi kareivīgu stilu, šoreiz nolēmusi likt uzsvaru uz inteliģenci, savaldību un šarmu (pieminēt kandidāta dzimumu valstī, kur Kārļus pasludina par Karlīnām un Rūtas par Rihardiem, varbūt tagad skaitās “tumsonība”). Turpretī “Vienotībai” ir izdevīgi, lai tieši Ēlerte diskusijās parādās kā niknākā N. Ušakova pretiniece, konsolidējot visus, kuriem viņš kāda iemesla dēļ šķiet netīkams. Šādu taktiku ļoti veiksmīgi 7. Saeimas vēlēšanās izmantoja “Latvijas ceļš”, kad par spilgtāko Andra Šķēles politisko pretinieku kļuva Vilis Krištopans, piesaistot visus, kuriem Šķēle derdzas. “LC” toreiz ieguva 21 balsi (Tautas partija – 24), lai gan iepriekš socioloģiskās aptaujas partijai neko tādu nesolīja. Ne tik spoži, bet pirms iepriekšējām Rīgas domes vēlēšanām līdzīgs “stiķis” izdevās Pilsoniskās savienības līderim Ģirtam Valdim Kristovskim, nostājoties pret LPP/”LC” “lokomotīvi” Aināru Šleseru. Bet ne vienmēr to var izshēmot.
