Elektronisko uzraudzību atliek uz pusgadu 0
Noziedznieku elektroniskās uzraudzības sistēmu neizdosies ieviest ar 1. februāri, kā bija nolemts iepriekš. Tāpēc valdība vakar apstiprināja Tieslietu ministrijas piedāvājumu atlikt sistēmas ieviešanu uz 1. jūliju.
Par elektroniskās uzraudzības jeb tā saukto aproču ieviešanu Latvijā diskutē jau vairākus gadus. Pērn Saeima grozīja Valsts probācijas dienesta (VPD) likumu, Sodu izpildes kodeksu un citus normatīvus, kas paredzēja nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas pilnveidošanu un elektroniskās uzraudzības ieviešanu ar šā gada februāri. Taču Valsts probācijas dienesta rīkoto konkursu uzraudzības tehnoloģiju iegādei kopš paša sākuma vajā nemitīgas nedienas. Iepirkumu uzraudzības birojs konkursa dokumentācijā vairākkārt konstatējis būtiskas nepilnības. Tāpat jārēķinās, ka, visticamāk, pēc konkursa noslēgšanas sekos zaudētāju sūdzības, kas vēl aizkavēs līguma slēgšanu ar uzvarētāju. Turklāt VPD būs nepieciešams laiks jaunās tehnikas testēšanai un darbinieku apmācībām.
“Interese par šo iepirkumu no uzņēmēju puses ir liela, bet VPD pirmo reizi savā praksē saskaras ar tik aktīviem un pat agresīviem tirgus dalībniekiem. Tādēļ dienests rīkojas prātīgi, lai nepieļautu kļūdas, un aizkavēšanās notikusi gluži objektīvu iemeslu dēļ,” pēc valdības sēdes skaidroja tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA). Viņš arī norādīja, ka elektroniskā uzraudzība samazinās valsts tēriņus ieslodzīto uzturēšanai, vienlaikus nodrošinot pirmstermiņa atbrīvoto labāku uzraudzību.
VPD izsludinātā novērošanas tehnoloģiju iepirkuma cena ir 2,9 miljoni eiro, bet tie varētu atmaksāties. Šā gada aprīlī ieslodzījumā atradās 3659 notiesātās personas. Orientējoši viena ieslodzītā uzturēšana valstij izmaksā ap 17 eiro dienā, turpretim elektroniskā uzraudzība, pēc VPD aplēsēm, varētu izmaksāt 3 – 7 eiro. Turklāt ar šādu kārtību notiesātais varētu pat atgriezties darba tirgū. Projektā plānots, ka vienlaikus elektronisko novērošanu varēs piemērot līdz 200 notiesātajiem.
Jaunais piedāvājums paredz, ka notiesātie ar zemu un vidēju risku sabiedrībai, kuri daļu soda jau ir izcietuši ieslodzījumā, varētu tikt atbrīvoti pirms termiņa, atlikušo sodu izciešot nosacīti. Sistēmas aizstāvji cer, ka tādējādi notiesātais veiksmīgāk iekļausies sabiedrībā, vienlaikus elektroniskā uzraudzība ļaus dienestiem kontrolēt viņa uzvedību.
Šāda sistēma jau ieviesta gandrīz visās Eiropas valstīs (izņemot Latviju, Īriju un Grieķiju). Kopš 2007. gada tā darbojas arī Igaunijā.
