Elektroniskie atkritumi pasaulē strauji pieaug! Sociālais uzņēmums ražo viedtālruņus, kas kalpo ilgāk un neekspluatē kalnračus 12
Jums ir apnicis iegādāties jaunu tālruni ik pēc diviem gadiem? “Fairphone” kalpo gadiem ilgi un neekspluatē kalnračus. Vai vēlaties viedtālruni, kas nemaksā veselu bagātību? Lūk, kā “Fairphone” cīnās ar elektroniskajiem atkritumiem, videi nodarīto kaitējumu un darba spēka ekspluatāciju, tā vēstīja ārvalstu medijs “Euronews“.
Paredzams, ka tuvāko pāris gadu laikā pasaules mobilo tālruņu skaits pārsniegs cilvēku skaitu, līdz 2025. gadam sasniedzot “satriecošus” 18 miljardus. Un tikai 20 procenti no aptuveni 1,5 miljardiem viedtālruņiem, kas tiek pārdoti katru gadu, vēlāk tiek pārstrādāti.
Lielākā daļa no mums ir informēti par šo pieaugošajiem elektronisko atkritumu kalniem un šīs problēmas otru pusi: derīgo izrakteņu raktuvēm, kurās, meklējot mūsu viedtālruņu ražošanai nepieciešamos minerālus, vienlaikus tiek apraktas arī cilvēktiesības.
Taču, tā kā tālruņi ir mūsu dzīves centrā un lielāko dienas daļu atrodas mūsu rokās, ir visai ērti ignorēt to patieso videi nodarīto kaitējumu. Mobilo tālruņu nozares nepilnības var šķist tikai kā vēl viens veids, kā mūsu ikdienas patēriņš nenovēršami rada kaitējumu no tālienes – piemēram, mūsu apetīte pēc avokado vai tieksme valkāt „ātrās modes” apģērbus.
Bet pastāv arī cits variants. Pat šajā globalizētajā sistēmā ir veids, kā būt ētiskam patērētājam, un ir viens tālrunis, kas ir izvirzījies priekšā citiem vides un sociālo rādītāju ziņā – tas ir “Fairphone”, raksta “Euronews”.
“Fairphone”, kura ražošanu 2012. gadā uzsāka Nīderlandes sociālais uzņēmums, unikālā atšķirība ir tā, ka šī mobilā telefona rezerves daļas ir vispārpieejamas un tādējādi to var salabot ar visparastāko skrūvgriezi. “Fairphone” arī ļoti rūpējies par to , lai visas tā ražošanā izmantotās izejvielas tiktu iegūtas pēc iespējas sociāli atbildīgākā veidā.
Eiropas Savienības (ES) Zaļās nedēļas ietvaros, kas izgaismo arī aprites ekonomikas problemātiku, “Euronews” tikās ar “Fairphone Impact Innovation” direktori Moniku Lempersu (Monique Lempers), lai gūtu izvērstāku skatījumu uz šo nozari.
Kā klimatu ietekmē mūsu tālruņu īsais kalpošanas laiks? Uz šo jautājumu Lempersa atteica: “Diemžēl šobrīd vidējais tālruņa izmantošanas laiks ir tikai divi līdz trīs gadi”. Tā kā lielākā daļa tālruņa radīto CO2 izmešu, aptuveni 75% tiek emitēti tā ražošanas posmā – šis īsais produkta lietošanas laiks radot “milzīgu ietekmi”.
Savukārt “Fairphone” cenšas pagarināt tālruņa kalpošanas laiku līdz vairāk nekā pieciem gadiem, tādējādi divreiz pārsniedzot pašreizējo vidējo to kalpošanas laiku.
Tas tiek panākts, padarot savu modulāro ierīci viegli remontējamu. “Mums ir YouTube videoklipi, kuros bērni to salabo divu minūšu laikā,” sacīja Lampersa. “Tātad tam būtu jābūt pa spēkam ikvienam,” viņa piebilda. Tāpat ir iespējams vecās telefona komponentes aizstāt ar jaunām, piemēram, nomainot modernizētu kameras moduli.
“Fairphone” lēš, ka 2022. gadā tam ir izdevies izvairīties no 999 tonnu CO2 emisijas, galvenokārt pateicoties tās ražoto viedtālruņu pagarinātajam kalpošanas laikam. Salīdzinājumam: piemēram, patērējot elektroenerģiju, ekvivalentu CO2 emisijas apjomu 650 Nīderlandes mājsaimniecības radītu aptuveni gada laikā, tā būtu līdzvērtīga vairāk nekā 500 tonnas ogļu sadedzināšanas procesā radītai CO 2 emisijai.
Tātad – kā panākt, lai tālrunis kalpotu ilgāk? Lemperas pirmais padoms ir pretoties vilinošajām reklāmām. To ir vieglāk pateikt, nekā izdarīt, ja uz reklāmas stendiem redzams spožākais jaunais “iPhone”, piedāvājot arvien labākas specifikācijas. Taču viņa saka: “Bieži vien tehniskās atšķirības nav tik lielas – it īpaši pēdējos gados tālruņi patiešām ir kļuvuši diezgan salīdzināmi.”
Lempersa piebilst, ka bojātu tālruņu remonts var būt lētāks, nekā mēs domājot, un tas var padarīt to tikpat kā jaunu. Un, ja tālrunis vairs nedarbojas tik labi, tad programmatūras atjaunināšana vai akumulatora nomaiņa būtu dažas no primāri veicamajām ilgtspējīgu nodrošinošām darbībām, pirms pieņemt lēmumu par jauna telefona iegādi. “Tad, protams, ir ļoti svarīgi pareizi glabāt un aizsargāt tālruni,” viņa skaidroja. “Tā sastāvā ir daudz dārgmetālu, un tā ražošanā ir ieguldīts daudz darba,” tā intervijā “Euronews” uzsvēra “Fairphone Impact Innovation” direktore. Tāpēc esot svarīgi, lai mēs arī to lolotu kā ļoti vērtīgu produktu, kāds tas arī neapšaubāmi ir.
Kāda ir viedtālruņu ražošanas industrijas ēnas puse? Vairāk par šiem vērtīgajiem produktiem runājot, “Fairphone” viedtālruņos tiekot izmantoti aptuveni 60 dažādi minerāli un metāli no visas pasaules. Piemēram, zelts ir atrodams vairāk nekā 20 dažādās viedtālruņa komponentēs.
Lempersa viedtālruņu industrijā saredz divas “ļoti tumšas patiesības”. Viena no tām ir, ka tiek aizmirsts par tiem miljoniem cilvēku, kuri iegūst šos elementus, bieži vien strādājot ārkārtīgi bīstamos apstākļos. “Mums kā nozarei ir jāuzņemas par to atbildība,” viņa teica. “Tāpēc tika izveidots “Fairphone” — lai, atklājot šīs tumšās patiesības, mūsu piegādes ķēdes padarītu caurspīdīgas, kā arī piedāvātu risinājumus un parādītu, ka varam rīkoties arī citādi.”
Uzņēmums ir noteicis 14 “fokusa materiālus”, kurus tas vēlas iegūt otrreizējas pārstrādes ceļā vai arī iegādāties no sociāli atbildīgā veidā strādājošām raktuvēm.
Tomēr “Fairphone” neatstumj malā arī tādas valstis kā Kongo Demokrātiskā Republika (KDR), kur tā saucamie „konfliktu izrakteņi” ir plaši izplatīti. “Mēs domājam, ka derīgo izrakteņu ieguve var arī patiešām palīdzēt nabadzīgajām kopienām gūt labumu no minerālu ieguves,” skaidro Lempersa. Bet “Fairphone” vienmēr pārliecinās, ka, piemēram, kobalts nāk no raktuvēm, kas atbalsta attīstību un neveicina bruņotus konfliktus.
Lielākā daļa “Fairphone” ražošanas procesi gan notiekot Ķīnā, kur tiek ražota lielākā daļa šo tālruni veidojošo komponenšu, vēstīja “Euronews”. Tomēr šajā sakarā “Fairphone” uzskata, ka tai, pareizi izmantojot savu pirktspēju, var būt arī “pozitīva ietekme” uz šo valsti, lai mēģinātu panākt montāžas līniju darbinieku darba apstākļu uzlabošanos.
Savukārt otra tumšā patiesība ir tāda, ka elektroniskie atkritumi ir visātrāk augošā atkritumu masa visā pasaulē, uzsvēra Lempersa. Tas esot tāpēc, ka mēs esam pieraduši atbrīvoties no mūsu elektronikas, pirms vēl tā ir optimāli izmantota. Turklāt elektroniskie atkritumi netiek labi utilizēti. No tiem 20 procentiem, kas tomēr tiek savākti un pārstrādāti, mēs varam iegūt tikai 30–50% otrreiz izmantojamu elementu, bet pārējais tiek sadedzināts vai apglabāts atkritumu uzglabāšanas poligonos.
Uzņēmums “Fairphone” cenšas iedvesmot nozari strādāt labāk. Tā jaunākais modelis “Fairphone 4” ir „elektronisko atkritumu neitrāls” – tas nozīmē, ka uz katru jaunu pārdoto tālruni tiek pilnvērtīgi utilizēts līdzvērtīgs savu laiku nokalpojis telefons vai cits atbilstošs elektronisks atkritums.
Bet, kā mēs varam iekļaut viedtālruņu nozari aprites ekonomikā? Uz šo “Euronews” jautājumu Lempersa atteica, ka viņas vadītajam uzņēmumam ir veco viedtālruņu detaļu atgriešanas programma, kas šobrīd esot pieejama tikai Vācijā un Francijā, bet drīzumā tā tiks nodrošināta arī citās valstīs.
Un šis uzņēmums turpina būt pionieris viedtālruņu jomā, izmēģinot jaunu pakalpojumu, kurā “Fairphone” tiek patērētājiem nevis pārdots, bet gan iznomāts, pretī saņemot ikmēneša lietošanas maksu. “Fairphone Easy” izvēlētā pieeja mudinot patērētājus lietot viedtālruni ilgāk, laika gaitā samazinot tā lietošanas maksu. Lempersa to raksturojusi kā “ideālu aprites ekonomikas modeli”.
