Elektroniski veselības pakalpojumi: ko tie īsti dod? 0
“Ko nozīmē e-pakalpojumi medicīnā, un kā tos var izmantot?” DZINTRA LIMBAŽU NOVADĀ
E-pakalpojumi izveidoti, lai mēs ātri, ērti un efektīvi saņemtu vēlamos pakalpojumus vai konsultācijas no dažādām iestādēm vai amatpersonām. Vajadzīgs tikai dators, minimālas iemaņas darbā ar to un interneta pieslēgums. Tostarp e-veselība nozīmē elektronisku datu uzkrāšanu un pieejamību pacientiem un mediķiem: elektroniskas pacientu medicīniskās kartes, receptes, darbnespējas lapas un daudzus citus pakalpojumus. Tas domāts, lai padarītu pacientu un mediķu dzīvi vienkāršāku, ērtāku, lētāku, taupītu laiku un būtu liels ieguvums veselības aprūpes sistēmai kopumā, bet… reālā situācija neatbilst iecerei.
Veselības ministrija projektu “E-veselība Latvijā” sāka īstenot jau pirms deviņiem gadiem, taču šie pakalpojumi pacientiem vēl nav pieejami. Valsts kontrole šajā sakarā veikusi kontroli un secinājusi, ka galvenais neveiksmju cēlonis ir neprasmīga projekta plānošana un pārvaldība, kā arī atbildīgo amatpersonu kontroles un intereses trūkums. Ne projekta uzraugam (Veselības ministrijai), ne īstenotājam (Nacionālajam veselības dienestam) neesot īsti skaidrs, kā to ieviest dzīvē.
Lai gan e-veselības sistēmai Latvijā jādarbojas jau no 2016. gada 1. janvāra, sākumā būs pieejama tikai neliela daļa no 31 plānotā pakalpojuma, piemēram, e-receptes un darbnespējas lapas. Valsts kontroles revidenti uzsver, ka projektu vadītāji ministrijā ir vairākkārt mainījušies un viņiem nav bijusi pietiekama izglītība un pieredze līdzīga apjoma un sarežģītības projektos.
Veselības dienests savukārt nav izpildījis visus priekšnosacījumus, lai sistēmas darbība būtu droša, piemēram, vēl nav veikta e-veselības sistēmas fizisko personu datu apstrādes reģistrācija Datu valsts inspekcijā, nav izveidota pietiekama kontrole, lai novērstu fizisko personu datu prettiesisku izmantošanu.
Būtiska nianse ir mediķu un iedzīvotāju gatavība izmantot e-veselības sistēmu. Aptuveni 17% ārstu darbavietās nav pieejams dators ar interneta pieslēgumu, vairāk nekā trešdaļai ārstniecības personu datora un interneta lietošanas prasmes ir viduvējas vai vājas, bet par projekta ieviešanu pietiekami informēti ir tikai 11% ārstniecības personu un farmaceitu. Arī iedzīvotāji ir tikpat neinformēti par e-veselības ieguvumiem un iespējām to izmantot. Tikai nepilna puse Latvijas iedzīvotāju par to kaut ko ir dzirdējuši.
Izanalizējot līdzšinējo projekta gaitu, pastāv risks, ka Eiropas Savienības piešķirtais finansējums šim mērķim var iet secen. Tad projektā ieguldītos 11,3 miljonus eiro, ko bija paredzēts finansēt no ERAF naudas, diemžēl vajadzēs segt Latvijas nodokļu maksātājiem. Tātad līdz obligātai e-veselības pakalpojumu ieviešanai kāds laiciņš vēl jāgaida.
