“Elektroniskais Dienvidu tilts”. Bažas par oficiālās e-adreses ieviešanu un miljonu notriekšanu 0
“Principā izskatās, ka kaut kādi zēni grib uztaisīt dārgu elektronisku projektu un draudzīgi visi nopelnīt – tas būs elektroniskais Dienvidu tilts. Runājot par to, cik tas var maksāt, tur var sazīmēt jebko – prognozēju, ka desmit miljoni eiro tiks norakstīti vienā rāvienā,” tik skarbi politiķu plānus ieviest oficiālo elektronisko adresi saziņai ar valsti vērtē IT nozares uzņēmējs, SIA “Inbokss” valdes priekšsēdētājs Andris Griķis.
Jau pirms trim gadiem valdība apstiprināja “Oficiālās elektroniskās adreses koncepciju”, bet Saeima šopavasar pieņēma atbilstošu likumu. Šie dokumenti paredz no 2018. gada pakāpeniski sākt Latvijā ieviest kārtību, kas ļautu valsts un pašvaldību iestādēm oficiālai saziņai ar iedzīvotājiem un uzņēmējiem izmantot internetu. Tas ļautu daudz vieglāk un ekonomiskāk sasniegt iedzīvotājus, bet cilvēki arvien vairāk formalitātes varētu nokārtot attālināti. Tiktāl viss izklausās lieliski un iebildumu nevienam nebūtu. Taču domas dalās jautājumā par šā projekta īstenošanas veidu.
Likumā un koncepcijā aprakstītais variants paredz, ka e-adrese būs nevis vienkārši saziņa pa e-pastu, bet gan jauns tehnoloģisks veidojums, kas vairāk atgādinās internetbankas darbību.
Katram lietotājam būs savs konts vietnē “Latvija.lv”, kur jau tagad var izvēlēties noteiktus e-pakalpojumus, piemēram, deklarēt savu dzīvesvietu, pieteikt ar bērnu piedzimšanu saistītos pabalstus un saņemt atbildes no iestādēm. Šis konts tiks papildināts ar iespēju sazināties ar valsts pārvaldes iestādēm un otrādi. Persona, kas to vēlēsies, varēs norādīt savu privāto e-pastu, uz kuru saņemt ziņojumu par e-adresē pienākušu ziņu.
Uzņēmēji aicina lieki nešķiesties
Neizpratni par šādu risinājumu pauduši gan atsevišķi IT un komunikācijas tehnoloģiju nozares uzņēmēji, gan darba devēju organizācijas. Vairāk nekā desmit lielu uzņēmumu un organizāciju vadītāji pirms gada jau nosūtīja vēstuli toreizējai Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai un pēc valdības maiņas informējuši arī jauno premjeru Māri Kučinski, bet ne vienā, ne otrā gadījumā nav sekojusi gaidītā reakcija. Vēstules autori piekrīt, ka elektroniska saziņa ar oficiālām iestādēm nepieciešama jau sen, bet vienlaikus kritizē ieceri veidot jaunu sistēmu. Uzņēmēju ieskatā, pilnīgi pietiekami būtu ar to, ka personas, kuras vēlas elektroniski sazināties ar oficiālām iestādēm, portālā “Latvija.lv” iesniegtu savu e-pasta adresi (līdzīgi kā deklarē savu dzīvesvietu) un turpmāk dokumentus saņemtu uz norādīto adresi. “Tajos gadījumos, kad iestādēm nepieciešams pārliecināties par ziņojuma piegādi juridiskajām personām un iedzīvotājiem, būtu izmantojams jau vairāk nekā pirms diviem gadiem izstrādātais Valsts ieņēmumu dienesta EDS komunikāciju serviss, kas praksē veiksmīgi darbojas. Izmantojot šo valstī jau strādājošo IT sistēmu, tiktu ievērots valstī jau apstiprinātais nedublējošu IT sistēmu izveides princips un netiktu bezjēdzīgi izšķērdēti valsts budžeta līdzekļi,” teikts uzņēmēju vēstulē.
Ierēdņi uztraucas par drošību
Par projekta īstenošanu atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) tomēr uzņēmēju piedāvātajam modelim nepiekrīt, jo dokumentu sūtīšana pa privāto e-pastu nebūšot droša. “Atbilstoši personas datu aizsardzības prasībām sūtījumi, kas satur personas datus, sūtot pa e-pastu, būtu jāšifrē. Tas nozīmē, ka personai būtu jāinstalē speciāla programma, kas būtu ļoti neērti un prasītu paaugstinātas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju prasmes. Bet e-adreses gadījumā drošs piegādes risinājums ir iebūvēts jau risinājumā. Tāpat, ņemot vērā, ka uz e-adresi var tikt sūtīta sensitīva informācija, valsts nevar ne garantēt, ne pārliecināties, ka to saņems tieši adresāts. Trešais iemesls ir nedaudz tehniskāks – šāds risinājums ļaus daudz plašāk attīstīt lietotājiem pieejamo pakalpojumu, ar laiku, piemēram, ieviešot e-rēķinu saņemšanu un apmaksas iespēju,” skaidroja VARAM valsts sekretāra vietnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Edmunds Beļskis. Šādas sistēmas izveide, protams, prasa līdzekļus. Oficiālās e-adreses izveide un ieviešana tikšot pilnībā finansēta no ES struktūrfondu līdzekļiem, bet precīzas izmaksas VARAM pašlaik nav gatavi nosaukt – tās tikšot konkretizētas, izstrādājot detalizētu risinājuma specifikāciju. Taču jau tagad skaidrs, ka valsts budžeta līdzekļi būs nepieciešami uzturēšanas izmaksu segšanai, kas varētu būt aptuveni 255 000 eiro gadā. “Salīdzinot ar iespējamo ieguvumu, šī ir neliela summa. Piemēram, ja informatīvie paziņojumi par vēlēšanu iecirkņiem Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām pusei iedzīvotāju tiktu nosūtīti, izmantojot e-adresi, ietaupījums vienā reizē vien būtu aptuveni 275 000 eiro, nemaz neskaitot ietaupījumus no iestāžu ikdienas saziņas ar e-adrešu lietotājiem,” uzsver E. Beļskis.
Nav neuzlaužamu sistēmu
Tomēr uzņēmēji norāda, ka nav nekādas garantijas, ka valsts piedāvātais risinājums būs drošāks par to, ko spēj piedāvāt privātie komersanti. Taču tas noteikti izmaksās dārgāk. “Labi ja viens procents komunikācijas ir tāda, kurai nepieciešama šifrēšana. Izskatās, ka valsts un atsevišķi ierēdņi šādā veidā atrisina savas problēmas, bet apgrūtina dzīvi iedzīvotājiem. Šo projektu varētu īstenot gandrīz bez izdevumiem, ļaujot cilvēkiem lietot jau esošo e-pastu. Tas neprasītu gandrīz nekādus ieguldījumus tehnoloģijās, bet tikai atrisināt dažus juridiskus jautājumus – pagrozīt pāris likuma pantus un MK noteikumus,” uzskata “SAF Tehnika” valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs.
SIA “Inbokss” valdes priekšsēdētājs Andris Griķis ir vēl skarbāks: “Komiski, ka valsts sarunai ar sabiedrību izdomā savu sarunu formātu un valodu, nevis izvēlas to, kurā tā komunicē. Tas ir līdzīgi kā katram izsniegt mobilo telefonu – jo tas, kas cilvēkiem jau ir, valsts iestādēm dažādu iemeslu dēļ nav gana labs. Nav skaidrs, ar ko esošā e-pasta pastkaste ir slikta? Jāņem vērā, ka pasaulē nav neuzlaužamu sistēmu. Ir sarežģīti un mazāk sarežģīti uzlaužamas sistēmas. Laikam nav bijis neviena valsts radīta elektroniska projekta, kas ļoti ātri nebūtu uzlauzts un tas viss plaši apspriests.” Uzņēmēji arī šaubās, vai izdosies cilvēkus piespiest lietot jauno sistēmu, ņemot vērā, ka potenciālā auditorija jau pieradusi pie daudz ērtāka e-pasta.
UZZIŅA
* E-adrese Latvijā sāks darboties no 2018. gada 1. jūnija, kad to obligāti jāsāk izmantot valsts iestādēm un rezerves karavīriem.
* Uzņēmumi e-adresi varēs brīvprātīgi sākt izmantot 2019. gadā, bet no 2020. gada tas būs jādara obligāti.
* No 2020. gada šī platforma būs jāizmanto tiesām, zvērinātiem tiesu izpildītājiem un maksātnespējas procesa administratoriem.
* Privātpersonām šī pakalpojuma lietošana būs brīvprātīga. Ja cilvēks e-adresi nebūs aktivizējis, viņa ikdienas saziņā ar valsts pārvaldi nekas nemainīsies.
