Elektronisko komponentu deficīta problēma esot raksturīga caurmērā katru trešo gadu, taču šobrīd to vēl saasinājusi Covid-19 pandēmija.
Elektronisko komponentu deficīta problēma esot raksturīga caurmērā katru trešo gadu, taču šobrīd to vēl saasinājusi Covid-19 pandēmija.
Publicitātes foto

Āzijā esošā sausuma dēļ apsīkusi mikroshēmu ražošana. Kā tikt pie datora tagad, nevis pēc vairākiem mēnešiem? 5

Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Jau kopš pagājušā gada pastāvīgi pasliktinās situācija ar mikroshēmu jeb elektropreču “smadzeņu” piegādēm u. c. elektropreču komponentiem.

Mikroshēmu trūkumu izjūt dažādu preču un pat automašīnu ražotāji.

CITI ŠOBRĪD LASA

Rezultātā ražotāji nespēj nodrošināt pieprasījumu, piegādes nākas kavēt vairākus mēnešus un negūtie ieņēmumi sasniedz desmitus miljonus eiro.

Sākotnēji problēmas bijušas īslaicīgas, ko izraisīja slēgtās rūpnīcas Covid-19 pandēmijas dēļ Āzijā u. c. pasaulē, tomēr, ražošanai atgriežoties vecajās sliedēs, ievērojami palielinājās dažādu preču pieprasījums.

Pandēmijas laikā audzis pieprasījums pēc elektroauto, televizoriem, datorehnikas, spēļu konsolēm un 5G viedtālruņiem.

Pat “Apple”, kas ir viens no pasaulē lielākajiem pusvadītāju iepircējiem, nācās atlikt “iPhone 12” pārdošanas sākumu par diviem mēnešiem.

Savukārt “Ford” nācās apturēt divu ražotņu darbību, tādējādi uzņēmuma peļņa varētu samazināties par 2,5 miljardiem dolāru.

Bet visuzskatāmāk problēmu parāda “Samsung” – uzņēmums ir pasaulē lielākais pusvadītāju izmantotājs, kā arī viens no lielākajiem ražotājiem, taču tas neglābs “Samsung” no vairāku plānoto viedtālruņu izstrādes apturēšanas.

Situācija normalizēsies rudenī

Arī Latvijas elektronikas ražotāji neizsprūk no komponentu piegāžu radītajām problēmām, tomēr šobrīd situācija vairs neesot tik sarežģīta kā pirms pāris mēnešiem.

Augsto tehnoloģiju uzņēmuma “HansaMatrix” operacionālais vadītājs Jānis Sams skaidro, ka uzņēmums, jau ilgstoši redzot negatīvo komponentu piegāžu tendenci, laikus nodrošinājies ar komponentiem neparasti ilgam laikam – sešiem, pat deviņiem mēnešiem.

Rezultātā uzņēmumam materiālu pietiek un lielu ietekmi uz biznesu globālā problēma neatstāj. Viņš minēja, ka visā pasaulē šobrīd ir problēmas ar trim komponentiem.

Reklāma
Reklāma

“Iespiedplašu piegādes problēmas parasti ap šo laiku aktualizējas Ķīnas Jaunā gada dēļ. Pusvadītāju problēmas saistītas ar lielo pieprasījumu. Interesanti, ka šī problēma būtībā atkārtojas katrus trīs gadus – pieprasījums aug tiktāl, līdz tiek uzcelta jauna pusvadītāju rūpnīca. Trešā grupa ir mikroprocesori, kuru trūkumu arī var skaidrot ar lielo pieprasījumu,” stāsta Sams.

Viņš vēl pavisam nesen norādīja, ka piegāžu problēmu dēļ vasarā varētu rasties grūtības un būtu pat limitēta dīkstāve, tomēr pagājuši pāris mēneši un situācija krietni uzlabojusies.

Viņš prognozē, ka situācija normalizēsies šī gada pēdējā ceturksnī, esošais brīdis ir zemākais iespējamais – kļūt varot tikai labāk.

Datori jāgaida ilgāk

Jāatceras, ka elektronikas preču ražošanas galā ir šo preču lietotāji. Arī viņi saskaras ar komponentu iztrūkuma radītajām problēmām – piemēram, krietni ilgāk nekā parasti jāgaida noskatītā datortehnika.

Elektropreču tirgotāja “Capital” valdes loceklis Ivars Šulcs “Latvijas Avīzei” uzsvēra, ka ar datortehnikas piegādēm problēmas ir visā pasaulē. Viņš gan precizē, ka ar problēmām nevajadzētu saskarties tiem cilvēkiem, kuri pasūtījuši vienu vai divus datorus.

Visgrūtāk apmierināt ir lielos budžeta iestāžu tipa pasūtījumus (400–600 eiro par ierīci), kuros ir desmitiem datoru. Esošā situācija rāda, ka attiecīga ražotāja modeļus var nākties gaidīt līdz pat rudenim.

“Domājams, ka ražotājs labāk izvēlas ražot dārgākus datorus, nevis iekļaut grūti iegūto mikroshēmu lētākajā datorā. Mikroshēmas abos datoros, visticamāk, būs vienādas, vienīgi, pārdodot lētāko datoru, ražotājs iegūs mazāku peļņas daļu, nekā pārdodot dārgāku datoru,” stāsta Šulcs.

Kā vēl vienu ražošanas problemātisko faktoru viņš min sarežģīto ražošanas procesu – mikroshēmu ražošana patērē lielu ūdens daudzumu, taču Āzijā šobrīd novērojams lielāks sausums nekā parasti.

Ko darīt tiem klientiem, kuriem nepieciešama datortehnika tagad, nevis pēc vairākiem mēnešiem?

Šulcs iesaka kaunu mest pie malas, sazināties ar IT uzņēmumiem un lūgt pēc “uz vietas” esošās datortehnikas saraksta.

“Protams, pastāv iespēja, ka, ja vēlaties iegādāties, piemēram, 20 datorus, tie varētu būt dažādu modeļu. Taču, ja datortehnika nepieciešama tagad, nevis pēc vairākiem mēnešiem, būs jāpacieš šāda neērtība.”

Arī “220.lv” pārstāve Līga Bubko skaidroja, ka lielākie izaicinājumi ir novērojami lētāko klēpjdatoru segmentā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.