Kāpēc jūsu kabinets izskatās mazliet pēc ārsta kabineta?… 10
Man bija traka ideja Ventspilī sākt ražot šķidro kristālu displejus, kamdēļ paralēli darbojas uzņēmums “Lightspace Technologies”. Pirms 10 gadiem radīts amerikāņu izgudrojums tā īsti netika līdz tirgum, bet mūsu šodienas sajūta saka, ka tas var būt noderīgs. Tas ir telpisku attēlu displejs, kam pirmajam būs mūsu pašu zīmols “LightSpace”. Daudzslāņu attēls – varat skatīties līdzīgi kā akvārijā. Biržā piesaistījām divus miljonus investīciju. Kaut gan vēl nesam izlēmuši, vai tas būs daļa “HansaMatrix” biznesa vai to pārdosim, izskatās, ka jaunais produkts saaugs ar mūsu ražošanu.
Jau tagad ar to esam priekšgalā pasaulē – sākusies sadarbība ar “Philips”. ASV mums piedāvā grantu tehnoloģijas attīstīšanai, bet… ar nosacījumu, ka to tērēsim tur. Pareizi dara, ka spiež ražot pie sevis, nevis naudu tērēt importam. Neviena nācija bez ražošanas nevar pastāvēt.
Vai tad mēs, latvieši, vairs neesam pakalpojumu, it īpaši tranzīta, nācija?
Protams, ka modernā pasaulē pakalpojumu īpatsvars būs lielāks. Bet bez ražošanas nevar attīstīties. Citi programmatūras izstrādi uzskata par pakalpojumu, es to uzskatu par intelektuālā īpašuma ražošanu.
Bet pakalpojumu centri? Zviedru taksometru dispečerpunkts Rīgā?
Ne jau mēs to pakalpojumu izgudrojām. Tas atnāca uz vietu, kur pakalpojumu lētāk sniegt. Jāsaprot, ka tai brīdī, kad izmaksas augs, nav nekas vieglāks, kā paņemt “ofisu”, “noutbuku” un apsēsties citur. Visi tie aktīvi no rīta ienāk pa durvīm, bet vakarā aiziet mājās. Te, Rīgā, nav nekāda intelektuālā īpašuma, vajadzīgs tikai cilvēku potenciāls. Protams, ja sociālajā jomā saražots par daudz speciālistu, šī ir laba iespēja viņus nodarbināt. Ražošanai ir jābūt. Ja tā ir vismaz 20% no IKP, tad tā ir veselīga ekonomika. Mums vēl mazliet trūkst līdz tam.
Vai valsts ar nodokļu reformu nav veicinājusi ražošanu? Ko tad pakalpojumos daudz reinvestēt?
Mūsu uzņēmumam šī ir pilnīgi neitrāla reforma. Kompānijām attīstības fāzē tas palīdz, jā, arī mums, bet kā investoram man dividende aplikta ar nodokli. Ja grib, lai Latvijā ienāk kompānijas, tā nav labi darīt. Ieguldītai naudai atlaiž procentu, bet izmaksātai – paceļ. Ieguvums nulle. Igaunijā, kur darbojas reinvestētās peļņas nulles likme, vidējais faktiskais ir 18%. Latvijā pirms reformas bija 15%…
Es kā investors izvēlētos valsti ar 15% nodokļu likmi nekā 20% likmi ar reinvestēto 0%. Ja es jau esmu ienācis, tad šis ir veids, kā noturēt ilgāk. Šis modelis neveicina jaunu investīciju piesaisti. Ja veikalā ir prece 100 eiro vērtībā, bet ar 30% atlaidi. Citā veikalā ir prece par 70 eiro, bet bez atlaides. Kuru jūs izvēlēsities? Droši vien ar atlaidi. Kaut gan iznākumā samaksāsit tikpat. Tā ir klienta piesaistīšanas psiholoģija.
Sākumā minējāt, ka cilvēkam nekad nav tā, ka visa pietiek. Esat miljonārs. Kas jūs dzen?
Nav man miljona ne seifā, ne kontā. Kaut esmu dibinātājs un lielākais akcionārs publiskā akciju sabiedrībā, būtībā man tās daļas nepieder. Jo nevaru vienā mirklī pārvērst naudā. Jo tad nograutu uzticību šim biznesam. Man patīk tas viss, ko es daru. Iespēja darīt nozīmē panākt, ko tu vēlies. Nauda nav pašmērķis, nauda ir līdzeklis, lai kaut ko sasniegtu. Man patīk radīt jaunas tehnoloģijas, jaunus produktus. Pašreiz mani aizrauj telpiskā displeja tehnoloģija.
