Kā novērst elektromagnētisko stresu mājlopu fermās 0
Kad esat darījuši visu iespējamo attiecībā uz ēdināšanu, komfortu, higiēnu, bet rezultāts neatbilst gaidītajam, jādomā par elektromagnētisko stresu, uzsver franču veterinārārsts Filips Arzuls.
Katram dzīvnieku īpašniekam savā kūtī jāpārbauda elektriskās ierīces un jānodrošina to perfekta darbība. Jāpārliecinās, kā sadales kastē un slaukšanas zālē darbojas eletrosavienojumi, vai sazemējumi ir efektīvi, vai elektriskais gans atrodas pietiekami tālu no kūts.
Savienojumi jāpārbauda katru gadu
Tā kā fermā ir ļoti daudz dažādu elektroierīču, sazemējumam ir jābūt kvalitatīvam. Vienkārši zemē iedzīts stienis, ap kuru aptīts vada gals, nav atbilstošs sazemējums. Labs sazemējums veidojas, ja dzelzs stienis iedzīts zemē vismaz 2 metru dziļumā un ap to ir aptīti savi 20 metri vara stieples, kas tiek izmantots kā zemējumvads. Tiek uzskatīts, ka optimāla zemējuma pretestība ir tad, ja rādījums ir mazāks par 100 omiem, taču F. Arzuls pārliecinājies, ka tam ir jābūt mazākam – 10 līdz 20 omiem. Zemējuma pretestībai zibens uztvērēju pieslēgšanai jābūt ne vairāk par 10 omiem.
Slaukšanas zālēs visām metāliskajām daļām, kurām govis var pieskarties, ir jābūt ar vienādu elektrisko potenciālu. Tam jābūt izlīdzinātam, lai neveidotos potenciālu starpība, piemēram, starp stāvvietas ierobežotāju un piena vadiem.
Pārbaudiet elektriskajā skapī visus savienojumus! F. Arzuls iesaka ar skrūvgriezi visus savienojumus pārbaudīt katru gadu. “Elektrisko viļņu svārstības padara savienojumu vietas vaļīgas. Ja savienojums ir vaļīgs, negatīvā informācija izplatās caur elektriskajām ierīcēm. Govis ir ļoti jutīgas attiecībā uz šo informāciju,” secinājis Francijas veterinārārsts. Viņš domā, ka elektrības pārtraukumi nevarētu ietekmēt iekārtas. Cita lieta ir piegādātās elektrības daudzums. Ja tas svārstās, par ko liecina, piemēram, spuldzes gaismas intensitātes samazināšanās un palielināšanās, tad tas govju veselībai par labu nenāk.
Ik pa laikam ir jāpārbauda visi savienojumi arī elektriskajās ierīcēs. F. Arzula praksē ir bijis gadījums, kad, sakārtojot ūdens sildītāja savienojumus, ganāmpulkā novērsts mastītu uzliesmojums.
Ja elektriskais stress nonāk ūdenī, govis neadekvāti uzvedas pie savām dzirdnēm. Tās lok ūdeni līdzīgi kā suņi; bieži novērojams, ka govs, liekot purnu pie ūdens, it kā noraustās. Ja govs neuzņem pietiekami daudz ūdens, tai samazinās piena izslaukums.
Francijā tāpat kā Latvijā govis iet ganos, un elektrisko ganu pieliek turpat pie kūts stūra. Taču, izrādās, ļoti svarīgi elektriskā gana kasti novietot vismaz 25 metru attālumā no kūts. Cik tālu vien iespējams no slaukšanas zāles! Vajadzētu arī izvairīties no situācijām, kad elektriskā gana kastei, kas ir sazemēta ar atsevišķu vadu, līdzās iedzīts metāla stienis, pie kura pieslēgts elektriskais gans.
Kūts jāceļ no āderēm brīvā vietā
Tas, ka nevaram izmērīt elektromagnētisko lauku, nenozīmē, ka tas nepastāv. Pirms vairākiem simtiem gadu cilvēki nevarēja ar neapbruņotu aci saskatīt vīrusus un baktērijas, domāja, ka dzīvnieki un lopi slimo no ļaunas acs, sasmakuša gaisa un purva ūdens. Tāpat arī šodien mēs nezinām, kā izmērīt elektromagnētisko stresu, taču tas pastāv neatkarīgi no cilvēku spējas to izmērīt,” stāsta Francijas speciālists. “Cilvēks, neko ļaunu nedomādams, uzceļ mobilā telefona torni virs pazemes upes. Vairākums viļņu aiziet gaisā un nonāk tur, kur tiem jānonāk, bet caur sazemējumu daļa viļņu nokļūst arī pazemē. Elektromagnētiskā starojuma viļņus uztver pazemes ūdens, un jūsu kūts vai māja, kas atrodas, piemēram, 10–15 km attālumā no torņa, pazemes upes krastā, pakļauta elektromagnētiskajam starojumam, it kā atrastos pašā torņa pakājē. Nākotnē šī būs tiešām liela problēma, jo visa mūsu apkārtne ir viļņu ieskauta. Visas elektriskās ierīces rada viļņus. Līdzās ierīcēm ēkās ir jārēķinās arī ar mobilo telefonu torņiem, augstsprieguma līnijām u. tml. Govis tāpat kā cilvēki šo ietekmi neizjūt vienādi. Daļa govju šādus apstākļus pārcieš tīri labi, bet tikpat daudz nevar izdzīvot un iet postā.”
Elektromagnētiskajiem viļņiem ir ļoti dažādas ietekmes. Tie rada izmaiņas mikroelementu plūsmā organismā, pasliktinās imunitāte, mainās nervu impulsu pārvade un līdz ar to mainās arī uzvedība un tiek stipri ietekmēta atražošanas funkcija.
Kad ir jādomā par elektromagnētisko stresu kūtī? Kad ir ļoti liels somatisko šūnu skaits, pārāk liela dzīvnieku mirstība, kad govju uzvedība ir neadekvāta – tās ēd neēdamas lietas, nedzer ūdeni, guļvietas paliek tukšas; stāv un guļvietās neguļ; stresa dēļ vairāk klibo. Izslaukumi nav atbilstoši turēšanas un barošanas apstākļiem. Elektromagnētiskais stress ļoti ietekmē auglību, daudz embriju iet bojā, rodas olnīcu cistas.
F. Arzuls uzskata, ka Francijā apmēram 50% fermu ir elektromagnētiskā stresa skartas. “Pirms ceļat jaunu kūti, noteikti pasūtiet ģeoloģisko izpēti. Latvijā arī ir cilvēki, kas spēj noteikt āderes un zīmē āderu kartes. Ir svarīgi nolikt jauno kūti neitrālā zonā. Taču tad, ja kūts jau uzcelta, katru gadu ar skrūvgriezi pārbaudiet visas elektrosavienojumu vietas.”
