Elektroenerģijas vidējā cena septembrī palielinājusies, patēriņš samazinājies 32
Elektroenerģijas vidējā cena septembrī Latvijā salīdzinājumā ar augustu palielinājusies par 14%, jaunākajā AS “Latvenergo” Elektroenerģijas tirgus apskatā norāda kompānijas tirdzniecības analītiķe Karīna Viskuba.
Septembrī “Nord Pool” sistēmas vidējā cena, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājās par 60% līdz 13,57 eiro megavatstundā. Vienlaikus elektroenerģijas cenām Baltijā bija novērota augšupvērsta tendence. Septembrī Latvijas un Lietuvas vidējās elektroenerģijas cenas pieauga par 14%, Latvijā sasniedzot 117,25 eiro megavatstundā, bet Lietuvā – 117,28 eiro megavatstundā.
Savukārt Igaunijā cenas palielinājās par 20%, salīdzinot ar augustu, un vidējā cena septembrī bija 113,46 eiro megavatstundā.
Septembrī ik stundu cenas Baltijas reģionā svārstījās no -2,62 eiro megavatstundā līdz 500 eiro megavatstundā, norāda Viskuba.
Analītiķe skaidro, ka septembrī “Nord Pool” sistēmas cenas lejupslīdi ietekmēja vairāki faktori, tostarp vēja izstrāde ziemeļvalstīs septembrī, salīdzinot ar augustu, palielinājās par 48%, savukārt ziemeļvalstu atomelektrostaciju (AES) pieejamās jaudas īpatsvars no kopējās uzstādītās bija 65% jeb par 7% mazāks nekā augustā. Iemesls bija ne tikai AES apkopes darbi, bet arī ar negatīvās ik stundu un dienas vidējās elektroenerģijas cenas “Nord Pool” reģionā, ko noteica augsta vēja izstrāde.
Savukārt nokrišņu daudzums, kas bija augstāks par sezonālo normu, pozitīvi ietekmēja Ziemeļvalstu hidrorezervuāru aizpildījumu, tam uzlabojoties par 2% pret augusta datiem, un sasniedzot augstāko līmeni pēdējo 2,5 gadu laikā, atzīmē Viskuba.
Vienlaikus viņa skaidro, ka cenu pieaugumu Baltijā noteica neplānots elektropārvades savienojuma “NordBalt” atslēgums, kas ilga trīs nedēļas. Tādēļ enerģijas plūsmas no Zviedrijas SE4 tirdzniecības apgabala uz Baltiju kritās par 66%, ko tikai daļēji kompensēja par 28% lielākas plūsmas no Somijas un Polijas.
Tāpat Viskuba informē, ka septembrī saules elektrostaciju izstrāde Baltijā saruka par 15%, tomēr vēja izstrādei bija 20% kāpums, salīdzinot ar augustu.
Tikmēr līdzīgi kā iepriekšējā mēnesī, septembrī elektroenerģijas nākotnes kontraktu cenas turpināja samazināties. To noteica nokrišņu daudzums Ziemeļvalstīs, kas bija augstāks par normu un veicināja hidrobilances pieaugumu no 6,3 teravatstundām līdz 15,5 teravatstundām virs normas.
“Tik augsts hidrobilances līmenis pēdējo reizi tika novērots 2021.gada sākumā,” atzīmē Viskuba.
Nākamā mēneša kontrakta (“Nordic Futures”) cena septembrī, tāpat kā iepriekšējā mēnesī, samazinājās par 34% un vidēji bija 25,75 eiro megavatstundā, salīdzinot ar augustu. Septembra nogalē kontrakts sasniedza savu zemāko punktu septembrī – 16 eiro megavatstundā. Sistēmas ceturtā ceturkšņa kontrakta vidējā cena saruka par 21% pret augustu un bija 42,43 eiro megavatstundā. Tāpat lejupvērsta tendence bija arī nākamā gada sistēmas kontraktam, kas samazinājās par 10% līdz vidēji 48,31 eiro megavatstundā, mēneša beigās sasniedzot 43,25 eiro megavatstundā.
Viskuba norāda, ka septembrī Latvijas kontraktu cenas samazinājās ne tik strauji kā sistēmas kontraktiem. Nākamā mēneša kontrakta vidējā cena bija par 6% zemāka nekā augustā jeb 85,05 eiro megavatstundā un septembra beigās noslēdzās ar 87,40 eiro megavatstundā. Latvijas ceturtā ceturkšņa kontrakta vidējā cena arī samazinājās par 6% un bija 102,04 eiro megavatstundā. Septembrī kontrakts noslēdzās gandrīz vidējās cenas līmenī – 102,45 eiro megavatstundā.
Tikmēr elektroenerģijas patēriņš Baltijas reģionā septembrī bija 1936 gigavatstundas jeb par 3% mazāks nekā šajā periodā gadu iepriekš.
Tā kā aizvadītais septembris bija siltākais novērojumu vēsturē elektroenerģijas patēriņš Latvijā samazinājās par 5%, salīdzinot ar 2022.gada septembri, un bija 476 gigavatstundas. Arī Igaunijā bija vērojams patēriņš samazinājās par 6%, valstī patērējot 561 gigavatstundu. Savukārt Lietuvas septembra patērētās elektroenerģijas daudzums saglabājās iepriekšējā gada septembra līmenī – 899 gigavatstundas.
Tāpat analītiķe atzīmē, ka Baltijas kopējais saražotās elektroenerģijas apjoms septembrī bija 1 038 gigavatstundas jeb par 5% lielāks nekā augustā. Latvijā tika saražotas 245 analītiķe elektroenerģijas, jeb par 19% vairāk nekā augustā. Lietuvā elektroenerģijas izstrāde saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī un bija 463 gigavatstundas, bet Igaunijā elektroenerģijas ražošana bija par 2% augstāka, sasniedzot 331 gigavatstundu.
Septembrī Baltijas elektroenerģijas patēriņa un izstrādes īpatsvars bija 54%. Latvijā un Lietuvā šī attiecība vienoti sasniedza 51%, savukārt Igaunijā tā bija 59%, norāda Viskuba.
Vienlaikus Daugavas ūdens pietece septembrī pieauga par 8%, salīdzinot ar augustu, līdz vidēji 163 kubikmetriem sekundē, taču tā joprojām bija 17% zem normas. Pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem kopējais nokrišņu daudzums septembrī bija 28% zem mēneša normas.
Septembrī Latvenergo hidroelektrostacijas saražoja par 19% mazāk elektroenerģijas nekā augustā jeb 62 gigavatstundas. Lai gan TEC-2 notika ikgadējie apkopes darbi, ražošana “Latvenergo” termoelektrostacijās palielinājās par 58% pret iepriekšējo mēnesi, kopā saražojot 138 gigavatstundas elektroenerģijas, ko noteica tirgus pieprasījums.
