Elektroauto skaits Latvijā ir “veselīgs” 1
“Honda” paziņojusi, ka trīs gadu laikā tās autoparku neveidos neviens iekšdedzes dzinēja auto. “Toyota” jau no šā gada vairs neražo dīzeļauto, arī visi vācu auto giganti arvien aktīvāk izstrādā inovatīvus elektroauto. Viss vedina domāt, ka elektroauto pārņems pasauli tuvāko desmit gadu laikā.
E-mobilitāte bija viens no visvairāk apspriestajiem tematiem arī nesen notikušajā tehnoloģiju festivālā “Digital Freedom Festival”, kurā ideju aizstāvēja Austrijas programmatūras uzņēmuma “Has to be GMBH” starptautiskās pārdošanas speciālists Andreass Blins. Izrādās, austrieši sadarbojas ar Ceļu satiksmes drošības dienestu (CSDD) “e-mobi” ātrās uzlādes staciju tīkla izbūvē, nodrošinot tīklam visus programmatūras procesus, kas saistīti ar uzlādi un norēķiniem.
Jāpamaina dzīvesveids
Kaut arī Andreass festivāla dēļ Latvijā ieradies pirmo reizi, viņa kolēģis ir biežs viesis CSDD. Arī Andreasam ir zināma Latvijas e-mobilitātes situācija. “Latvija piekopj ļoti reālistisku pieeju – staciju vietas izvēlētas stratēģiski pareizās vietās, kā arī nav tērēta nauda jaudīgajās, bet dārgajās 150 kw stacijās. Uzskatu, ka ar 50 kw stacijām pilnībā pietiek normālai lādēšanai. Arī elektroauto skaits Latvijā ir “veselīgs” – sanāk, ka uz vienu staciju ir 10 elektroauto. Eiropā situācija atšķiras – ir valstis ar labāku e-mobilitāti, ir valstis ar vājāku situāciju nekā Latvijā. Liela nozīme ir, piemēram, tam, cik daudz pilsētā ir pieejamas dažāda veida stāvvietas, kas neatrodas ielu malās. Jo vairāk īpaši izveidotas stāvvietas un garāžas, kur var lādēt auto, jo mazāk nepieciešamas publiskās uzlādes stacijas. Norvēģijā, piemēram, cilvēki lielākoties automobiļus lādē mājās,” stāsta Andreass.
Bilstu, ka tāda pati situācija ir arī Latvijā, jo 600 tūkstošu pilsētā Rīgā uzlādes infrastruktūra tikai pēdējo mēnešu laikā mazliet uzlabojusies, turklāt pateicoties dažādiem uzņēmumiem, nevis valsts iniciatīvai. “Cilvēki elektroauto jomā saskata pārāk daudz problēmu. Daudzus cilvēkus no elektroauto iegādes neattur fakts, ka viņi mājās nevarēs veikt uzlādi. Viņi ir gatavi mazliet pamainīt dzīvesveidu, lai elektroauto kļūtu par ikdienu. Ar “e-Golf” var mierīgi nobraukt 200 kilometrus, kas pietiek vairākām dienām. Ja nav iespēju lādēt mājās, tad jāieplāno pusdienu pauze 45 minūšu garumā un vari braukt tālāk. Tāpēc es neuzskatu, ka uzlāde būtu problēma. Tie, kam ir elektroauto, uzlādi noteikti neuzskata par problēmu, bet tie, kuriem nav, nespēj šo situāciju iztēloties.”
Lampu stabi lādēs auto
Minu vēl vienu Latvijas problēmu – kā lai no daudzdzīvokļu mājas 4. stāva naktī uzlādē auto, ja visā pilsētā ir tikai dažas vietas, kur to iespējams veikt? Vilkt kabeli? Vai nevajadzētu attīstīt uzlādes tīklus guļamrajonos? Andreass sacīja, ka viņš nedomā, ka elektroauto būtu bagātnieku spēļmantiņa. “Jā, dzīve ar māju vienmēr ir vienkāršāka. Arī vasaras riepas vari garāžā turēt. Bet kur vasaras riepas glabā dzīvokļu iemītnieki? Viņi izdomā risinājumu. Katrā ziņā ir iespējams dzīvot parastā dzīvoklī un braukt ar elektroauto, tostarp Rīgā. Ir tikai mazliet jāpakustina smadzenes, jāpamaina dzīvesveids. Tā dara visi – gan Vīnē, gan Berlīnē, gan Zalcburgā, gan Minhenē u. c. Degvielas uzpildes stacijas taču arī nav pie katras dzīvokļu mājas. Izmantojiet iepirkšanās brīžus – to “šopinga” stundu vai divas izmantojat, lai auto uzlādētu. Pat mazjaudīgā 11 kw uzlādes stacija stundas laikā nodrošinās 100 kilometru attālumu. Ja arī Latvijā vēl nav pienācīga infrastruktūra, es ticu, ka pavisam drīz tā tiks izveidota. Salīdzinājumā ar citām valstīm Latvijā situācija ir ļoti laba.”
Situācija noteikti kļūs labāka, bet cik ātri? Palielināsies iespējamais nobraukums, kritīsies elektroauto cena, uzlabosies infrastruktūra. Andreass sacīja, ka “Has to be GMBH” šobrīd strādā pie projekta, kurā uzņēmumi investētu diezgan lielās bateriju “mājās”, kas spētu uzlādēt 10–15 automašīnas. Kad baterija tukša, to nogādā uzlādes punktā, bet tās vietā darbu turpina jau uzlādēta baterija. Ja vēl bateriju uzlādē ar enerģiju, kas iegūta vēja parkā vai ar saules paneļiem, tad tehnoloģija kļūst pavisam zaļa. “Tikko biju Londonā, kur vietējie aktīvi izbūvē īpašus lampu stabus, kuros iebūvēts viss nepieciešamais uzlādei. Mašīna var piebraukt, “noparkoties” un pieslēgties pie stabā iebūvētā tīkla. Kaut kādu enerģiju paņem pašas lampas darbināšana, bet atlikušo var izmantot auto lādēšanai.”
Iekšdedzes dzinēji nav draudzīgāki par elektrību
Ko Andreass saka par tiem, kas stāsta, ka elektroauto ir dabai nedraudzīgāki par iekšdedzes auto? “Šie stāsti ir ārkārtīgi neobjektīvi. Esmu inženieris, un man patīk uz lietām skatīties no zinātniskā skatpunkta. Cilvēki stāsta, ka baterijām nepieciešamo kobaltu iegūst bērni Kongo Demokrātiskajā Republikā. Pirmkārt, Kongo nav lielākā kobalta ieguvēja. Otrkārt, 90% no kobalta iegūst sertificētās raktuvēs, kurās neviens bērnus nenodarbina. Jā, atlikušie 10% ir problēma, ar kuru aktīvi jācīnās, bet tas nevar kļūt par iemeslu, lai iznīcinātu ideju par elektroauto. Ar problēmām ir jātiek galā, bet, lūdzu, nesakiet man, ka dīzelis un benzīns ir cilvēkiem draudzīgāks par elektrību. Esat redzējuši, kas notiek, kad nafta izlīst okeānos? Varbūt mums pāriet uz maziem dīzeļģeneratoriem, kuri bateriju vietā darbinātu telefonus?”
Viņš piebilda, ka dīzeļmotori tik ātri neizzudīs, jo arvien būs cilvēki, kuriem ātri un bez apstājas vajadzēs tikt no Rīgas uz Viļņu un atpakaļ, taču galvenais, lai tādu kļūtu arvien mazāk, vairumam auto esot ar baterijām darbināmiem.
Andreass Blins: “Nesakiet man, ka dīzelis un benzīns ir cilvēkiem draudzīgāks par elektrību. Varbūt mums pāriet uz maziem dīzeļģeneratoriem, kuri bateriju vietā darbinātu telefonus?”
