Elektrisko skrejriteņu nozare Latvijā vēl bērnu autiņos 0
Šā gada pirmajos sešos mēnešos Latvijā reģistrēti 11 ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti elektriskie skrejriteņi. Tostarp apdrošinātāji jau saņēmuši pirmos atlīdzības pieteikumus no negadījumos cietušajiem. Kamēr vēl neviens nav nogalināts, tikmēr Latvijā aktīvi strādā pie jauna skrejriteņu regulējuma cerībā, ka tas palīdzēs sakārtot nozari. Svarīgi, ka par regulējumu domā ne tikai valsts iestādes, bet to pieprasa arī apdrošinātāji un pašu skrejriteņu nozares pārstāvji.
Ne ātrāk par 20 km/h
Šobrīd jaunā regulējuma priekšlikumi vēl atrodas saskaņošanas fāzē. “Visas šīs idejas tiks nodotas sabiedrībai izvērtēšanai un apspriešanai, un, pēc mūsu aprēķiniem, jaunais elektrisko skrejriteņu regulējums varētu būt gatavs uz nākamo sezonu,” sacīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvis Rolands Rumba. “Esam izpētījuši lielāko daļu Eiropas valstu pieredzi, tostarp Vācijas. Ņemot vērā, ka Vācijā ir daudz labāka velo infrastruktūra, mēs visu automātiski pārņemt nevaram, taču esam šīs prasības pielāgojuši Latvijas apstākļiem.”
Kādi tad ir priekšlikumi? Tie paredz, ka ar skrejriteņiem varētu ļaut piedalīties ceļu satiksmē no 14 gadu vecuma. Minimālā prasība būtu velosipēda vadīšanas apliecības iegūšana, ja vien nav derīga auto vadīšanas apliecība vai nav sasniegta pilngadība. Maksimālais braukšanas ātrums nedrīkstētu būt lielāks par 20 km/h. Elektriskajiem skrejriteņiem būtu atļauts primāri pārvietoties pa velo infrastruktūru. Savukārt, kur tas nav iespējams – pa ietvi, netraucējot gājējus ar ātrumu, kas nav lielāks par 6 km/h. Atsevišķos gadījumos būs ļauts arī izbraukt uz brauktuves. Pasažieru pārvadāšana ar elektrisko skrejriteni būtu aizliegta. Līdzīgi kā ar mopēdiem un velosipēdiem, arī skrejriteni būtu aizliegts vadīt personai, kurai alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles.
Satiksmes ministrijas (SM) pārstāve Iveta Kancēna norādīja, ka SM ieskatā nepieciešams veikt precizējumus Ceļu satiksmes likumā par elektrisko skrejriteņu jaudu un pārvietošanās ātrumu. Savukārt Ceļu satiksmes noteikumos – precīzāk noteikt to izmantotāju uzvedību ceļu satiksmē. “Rudenī varētu būt gatavs piedāvājums grozījumiem normatīvajos aktos,” sacīja Kancēna.
Jāpielīdzina velosipēdu satiksmes noteikumiem
Apdrošināšanas sabiedrības “ERGO” valdes locekle Baltijas valstīs Ingrīda Ķirse “LA” norādīja, ka satiksme ir organizēta sistēma un ir būtiski, lai visiem tās dalībniekiem būtu skaidra izpratne par savu vietu, tiesībām un pienākumiem. “Trūkstot regulējumam, kas paredz lietošanas un pārvietošanās noteikumus, vairākums šo satiksmes dalībnieku pārvietojas pa gājēju un velo celiņiem vai šķērso ceļa braucamo daļu, nereti radot bīstamas situācijas.”
Viņasprāt, regulējumam Latvijā vajadzētu būt pielīdzināmam velosipēdistu satiksmes noteikumiem – līdzīgi kā rīkojusies Igaunija, Francija, Austrija, Beļģija u. c. valstis, liedzot maksimālajam ātrumam pārsniegt 25 km/h. Savukārt uz gājēju pārejām ātrumam būtu jābūt tādam, kādā pārvietojas gājēji.
Nozare Latvijā vēl bērnu autiņos
Latvijā šobrīd ir četri elektrisko skrejriteņu nomas uzņēmumi – visvairāk no visām Baltijas valstīm. Salīdzināt ar konkurenci lielajās Eiropas valstīs gan nevar. Transportlīdzekļu koplietošanas uzņēmuma “CityBee Latvija” vadītāja Egija Gailuma piekrita, ka Latvijā nepieciešams regulējums, lai izskaustu visatļautību un nodrošinātu satiksmes dalībnieku drošību.
“Piemēram, šobrīd policija nevar sodīt skrejriteņu vadītājus, kuri pārvietojas alkohola reibumā. Tāpat būtu nepieciešams regulējums, lai braucēji zinātu, kādus noteikumus viņi ievēro – automašīnu, gājēju vai divriteņu noteikumus. Adekvāts regulējums padarīs šo nozari sakārtotāku un patīkamāku visiem.”
Kopumā šī nozare Latvijā ir vēl tikai pašā sākuma stadijā. “Mums vēl ir tāls ceļš ejams sabiedrības izglītošanā un pieradināšanā skrejriteni lietot ikdienas gaitās. Var novērot, ka Rīgas viesi uzreiz meklē iespējas izmantot elektriskos skrejriteņus Rīgas apskatei. Tajā pašā laikā Rietumeiropā patiesībā ir otra galējība, jo tur ir jau novērojams liels vandalisma un zādzību skaits. Centrāleiropā cilvēki ir daudz tolerantāki pret inovācijām,” uzsver Gailuma.
UZZIŅA
Elektrisko skrejriteņu regulējuma citvalstu pieredze
FRANCIJA
Parīzē 2017. gadā elektriskie skrejriteņi un skrituļslidas izraisījuši nelaimes negadījumus ar 284 cietušajiem un 5 letāliem gadījumiem. Pieņemts tiesisks regulējums, kas attiecas uz elektrisko skrejriteņu lietošanu satiksmē. Tas paredz no septembra aizliegumu pārvietoties pa gājēju ietvēm. Sods par neievērošanu – 135 eiro.
Atļauta pārvietošanās tikai pa velosipēdistu celiņiem un brauktuves nomalēm, kur ir ierobežots auto ātrums līdz 50 km/h. Elektriskā skrejriteņa ātrums nedrīkst būt lielāks par 25 km/h. Šobrīd izskata iespēju regulējumā iestrādāt prasību skrejriteņu vadītājiem kārtot mopēda vadītāja tiesības.
SPĀNIJA
Spānijā 2018. gadā fiksēti 273 negadījumi ar elektriskajiem skrejriteņiem, no tiem 3 letāli.
Spānijā skrejriteņu lietošanu nosaka katra pilsētas pašvaldība. Visstingrākie ierobežojumi šobrīd ir Barselonā, kur elektriskie skrejriteņi ir jāreģistrē un tiem jāiegādājas speciāla apdrošināšana. Sods par nereģistrēta elektriskā skrejriteņa lietošanu satiksmē ir 100 eiro. Lielākajās pilsētās ir aizliegts ar elektrisko skrejriteni pārvietoties pa gājēju ietvēm un gājēju zonām, ja vien pašvaldība to nav atļāvusi. Maksimālais atļautais ātrums ir 20 km/h.
Plānots izstrādāt arī vienotu regulējumu nacionālā līmenī.
BEĻĢIJA
Šobrīd uz elektriskajiem skrejriteņiem attiecināms tas pats regulējums, kas uz velosipēdistiem, taču pēc pirmā letālā nelaimes gadījuma, kas notika šogad, tiek apspriests izstrādāt stingrākus noteikumus un regulējumu.
Drīkst pārvietoties pa gājēju ietvēm ar ātrumu līdz 6 km/h, kā arī pa veloceliņiem un brauktuves daļu pēc velosipēda lietošanas noteikumiem. Aizliegts pārvietoties pa šoseju un auto maģistrālēm. Maksimālais ātrums 25 km/h. Ja skrejriteņa maksimālais ātrums ir lielāks, tad tas jāreģistrē kā mopēds. Noteikta arī obligāta apdrošināšana.
VĀCIJA
Top jauns regulējums, kas būs attiecināms uz elektrisko pārvietošanās līdzekļu lietošanu satiksmē. Regulējums aizliegs elektrisko skrejriteņu pārvietošanos pa gējēju ietvi. Būs atļauts braukt pa velojoslām un brauktuves daļu. Maksimālais ātrums nedrīkst pārsniegt 20 km/h. Ir ieviests minimālā vecuma ierobežojums – no 14 gadu vecuma. Drošības līdzekļu lietošana nav obligāta, ķivere ir rekomendējama. Ieviesta arī obligātā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana elektrisko skrejriteņu vadītājiem, ko apliecina speciāla uzlīme uz skrejriteņa.
IGAUNIJA
Regulējums pielīdzināts minimopēda lietošanas noteikumiem, jo skrejriteņa jauda ir līdz 1 kW un maksimālais ātrums 25 km/h. Skrejriteņi drīkst braukt pa velojoslām un veloceļiem, drīkst braukt pa ceļu, maksimāli tuvu ceļa labajai malai. Nedrīkst braukt pa gājēju ietvi, nedrīkst braukt pa gājēju pārejām. Maksimālais ātrums 25 km/h.
LIETUVA
Regulējums tiek piemērots pēc elektrisko skrejriteņu braukšanas ātruma. Maksimālais braukšanas ātrums ir 25 km/h, kas iekļaujas velosipēda noteikumos. Ja ātrumu pārsniedz, tad skrejritenis jāreģistrē kā mopēds, attiecīgi jāpiemēro lietošanas noteikumi. Drīkst pārvietoties pa gājēju ietvi, veloceliņiem un brauktuvi. Šobrīd spriež par stingrāku ierobežojumu izstrādāšanu.
Avots: Apdrošināšanas sabiedrība “ERGO”
