Elektrību ražo no mēsliem un zaļās masas 0
Biogāze ir ļoti kaitīga cilvēkiem un dabai, tomēr to var arī ļoti lietderīgi izmantot. Latvijas sadzīves atkritumu poligonos biogāzes stacijas (tās ir vien trīs poligonos) patlaban savācot tikai trešdaļu no kopējā metāna gāzes daudzuma. Tomēr arī šis daudzums ir būtisks.
Tā Ziemeļvidzemes sadzīves atkritumu apsaimniekošanas poligonā “Daibe” pērn, savācot 1,17 milj. nm3 poligona biogāzes un saražojot 1850 MWh lielu elektroenerģijas daudzumu, tika nodrošināts 8634 tonnas liels siltumnīcefektu veidojošo gāzu emisiju samazinājums. Salīdzinājumam – līdzīgu ogļskābās gāzes izmešu daudzumu rada dīzeļdegvielas patēriņš, tās tilpums atbilst 54 dzelzceļa cisternām.
Kāds labums no biogāzes
Biogāzi ražojot no kūtsmēsliem un zaļās masas vai atkritumiem, daba kļūst tīrāka, bet enerģijas un siltuma ražošanā iegūtais blakus produkts digestāts ir ļoti vērtīgs mēslošanas līdzeklis. Biogāzes stacijās ražotās elektroenerģijas īpatsvars kopējā valsts patēriņā ir niecīgs. Šā gada augustā Latvijā darbojās 34 biogāzes stacijas (BS), bet aptuveni 15 BS būvēja. Taču daudzviet Latvijā biogāzu stacijām (BS) nav kur likt enerģijas ražošanā radušos siltumu.
Kā norāda biogāzu staciju īpašnieki, bez valsts un ES atbalsta tās būvēt neatmaksājas. Līdz 2011. gada maijam valsts izsniedza kvotas elektroenerģijas ražošanai BS un pirmos desmit gadus garantēja obligāto iepirkumu par ļoti izdevīgu cenu – 12 – 16 santīmi par KWh (pērn vidēji 12,9 sant./KWh).
Līdz 2013. gadam atjaunojamo energoresursu (AER) kvotu izsniegšana gan ir apturēta. Ja to nedarītu, tad nekontrolēti varētu pieaugt enerģijas ražošana no AER, samazinātos rūpniecības un citu tautsaimniecības nozaru konkurētspēja. Nākamo nedēļu laikā Ekonomikas ministrija (EM) sola konceptuālu skatījumu uz atbalstu AER nozarei un arī biogāzes nozarei. Pēc ekonomikas ministra Daniela Pavļuta teiktā, tik dāsns kā agrāk (viens no dāsnākajiem Eiropā) tas vairs nebūs.
Interesē peļņa, nevis tīra vide
“Biogāzes nozare Latvijā līdz šim ir attīstīta ļoti neveiksmīgi. Lauksaimnieki atbalsta biogāzes staciju būvi pie fermām kūtsmēslu pārstrādei, taču faktiski atbalsta piešķiršana šai nozarei izvērtās par veiklu uzņēmēju ienākumu gūšanas līdzekli,” teic biedrības “‘Zemnieku saeima” vadītājs Juris Lazdiņš. Viņš izsakās, ka vairākas biogāzes stacijas Latvijā ir nonākušas nezināmu fondu, kas rīkojas ar nezināmas izcelsmes naudu, rokās. Daudzviet BS svarīgākā izejviela esot kukurūza, nevis kūtsmēsli.
Durbes pagasta “Pīlādžu” saimnieks Ēriks Putra viņu papildina par ārzemniekiem vai fondiem piederošajām BS. “Viņi (ārzemnieki. – U. G.) būvniecībā izmantoja latviešu tautai paredzēto ES fondu naudu, patlaban obligātajā iepirkumā dārgi pārdod elektroenerģiju, kas nav eksporta produkts, un saņem arī platību maksājumus.
Nedrīkst tā dot priekšrocības vienai nozarei, turklāt ja vēl peļņa aizplūst uz citām valstīm. Liepājas pusē, kur darbojas biogāzes stacija, uzreiz dubultojās zemes cena, kas nedod priekšrocības vietējam ražotājam,” teic Ē. Putra.
Zemniekiem gan nepiekrīt Lauku atbalsta dienesta vadītāja Anna Vītola-Helviga. Pēdējos četros gados kukurūzas platības gan ir pieaugušas no 6000 līdz 11 300 hektāriem, tomēr kopējā ar kukurūzu apsētā platība veido mazāk nekā 1% lielu īpatsvaru. Lauksaimnieku pārmetumi par to, ka biogāzes staciju darbināšanai audzē kukurūzu un citas tehniskās kultūras, kas samazina pārtikas kultūru platības, nav īsti pamatoti. Vien astoņos projektos biogāzes staciju darbināšana jau notiek vai notiks ar zaļo masu.
Mīts par elektroenerģijas cenu
Dažkārt plašsaziņas līdzekļos izskan spekulācijas, ka subsīdija biogāzes un citu AER nozarei, tostarp elektroenerģijas obligātajam iepirkumam no ražotājiem, kas izmanto AER, būtiski ceļ elektroenerģijas tarifu. Izrādās, ka ietekme ir vien 0,29 santīmi (biogāzes īpatsvars 52%). Kā norāda Ekonomikas ministrijā, pērn 28 BS ar kopējo jaudu 33,2 MW kopējā tīklā kā obligāto iepirkumu pārdeva 100 GWh elektroenerģijas. Patlaban ir izdoti un spēkā esoši 202 lēmumi BS ar kopējo jaudu 223,5 MW būvniecībai un kopējo obligātajā iepirkumā pārdodamo 1713 GWh lielo elektrības daudzumu.
Ja īstenotu visus pieteiktos AER projektus, tad ietekme uz tarifu būtu 2,9 santīmi (par 1 KWh), kas prasītu Ls 264 milj. gadā.
Latvijas Biogāzes asociācijas vadītājs Andis Kārkliņš teic, ka valsts atbalsts enerģijas ražotājiem no AER aizvien ir netaisnīgāks salīdzinājumā ar atbalstu, ko saņem ražotāji, kas enerģiju ražo no fosilā kurināmā. BS stacijas ar paaugstinātu obligātā iepirkuma tarifu atbalsta vien pirmos desmit gadus pēc darbības sākšanas, bet lielās gāzes koģenerācijas stacijas un biomasas koģenerācijas stacijas – 15 gadus. Tāpat dabas gāzes koģenerācijas stacijas atļauts būvēt piecus, bet biogāzes stacijas – vien 2 – 3 gadus. Ekonomikas ministrijā taisnojas, ka šāds lēmums pieņemts tāpēc, ka lielajiem ražotājiem ir ilgāks investīciju atmaksāšanās laiks.
Mārupē bez atlikumiem
Ļoti labs BS būvniecības piemērs ir SIA “Zaļā Mārupe” biogāzes stacija pie Mārupes siltumnīcu kompleksa Pierīgā. BS jauda ir 0,99 MW, gadā tā ražos 8000 MWh elektroenerģijas un 6000 MWh siltuma. Ik dienu no četrus kilometrus tālās fermas atved un iepilda 60 tonnu šķidro mēslu, deviņas tonnas cieto kūtsmēslu (vajadzētu vēl vairāk, tomēr nepietiekot) un 25 – 30 tonnas kukurūzas. Tāpat BS tvertnē nonāk dārzeņu un siltumnīcu atlikumi, izlietotā pārtikas eļļa. Ik dienu no BS izvada 100 tonnu šķidrās pārstrādātās masas, kuru nākotnē iecerēts atseperēt vai izspiest un cieto digestāta daļu pārdot. Atšķirībā no daudzām citām BS, kur pāri palikušo gāzi sadedzina, Mārupē uzstādīts otrs katls. “Mums viss ražotais siltums aiziet uz siltumnīcām, kur ar biogāzi aizvietojam 15% no dabasgāzes daudzuma. Esam izveidojuši bezatlikumu tehnoloģiju,” lepojas SIA “Sabiedrība “Mārupe”” valdes priekšsēdētājs Modris Spuģis.
Uzziņa Biogāze ir anaerobās (bez skābekļa klātbūtnes) dalīšanās rezultātā izveidojies gāzu maisījums, kurā ir 40 – 70% metāna, 30 – 50% oglekļa dioksīda, arī slāpeklis, skābeklis un citi ķīmiskie elementi. Dabā šī gāze veidojas purvos, rūgstot kūtsmēsliem un citiem organiskajiem savienojumiem. Īpaši bīstams ir metāns, kas atmosfērai nodara 21 reizi lielāku kaitējumu nekā ogļskābā gāze, rada siltumnīcgāzu efektu un attiecībā 1:10 ar skābekli izraisa sprādzienu. No 48 Lauku atbalsta dienesta atbalstītajiem projektiem ar kopējo jaudu 40 megavati pabeigti ir 20. Atbalstam iztērēti Ls 18,2 milj. Visvairāk BS jau ir uzbūvēts vai uzbūvēs Vidzemē – 22, Zemgalē 11, Latgalē 9, bet Kurzemē – sešas BS. |
