Elektrības patēriņa rādījumi iesprūst 18
Februārī stājusies spēkā jaunā norēķinu kārtība par elektroenerģiju. Tā patlaban buksē, radot uztraukumu un nervozitāti daudzām Latvijas mājsaimniecībām. Lielākais elektroenerģijas ražotājs un pārdevējs AS “Latvenergo” vainu atzīst, atvainojas, kā arī izsaka cerību, ka nākotnē neērtību nebūšot.
Jaunā kārtība paredz, ka tām mājsaimniecībām, kas nenorēķinās ar izlīdzināto maksājumu, ik mēnesi ir jāiesniedz savs skaitītāja rādījums tirgotājam vai sadales tīkla operatoram AS “Sadales tīkls”. Tātad vairs nevar nolasīt skaitītāja rādījumu un pēc apskatīšanās tabulā samaksāt par patērēto daudzumu. Jāgaida, kad tirgotājs atsūtīs rēķinu.
Lasītāji arī “e-Latvenergo” interneta portālā sūdzas, ka sestdien un svētdien centušies elektrības skaitītāja rādījumus ievadīt uzņēmuma mājas vietnē, tomēr tas nebija iespējams (rādījumi bija jāiesniedz līdz 3. februārim, tagad termiņš pagarināts līdz 6. februārim). “Uzņēmums sūta brošūru, tajā norādīts, kas jādara, tomēr norādītās darbības izpildīt nevar,” “e-Latvenergo” forumā norāda uzņēmuma klients. Citi elektrības patērētāji vērš uzmanību, ka bezmaksas tālruņa operatori neatbild uz jautājumiem, bet no izveidotās sadaļas “Jautājumi un atbildes” nav jēgas, jo uz jautājumu neviens neatbild. Redzams gan, ka pēc vairākām dienām uzņēmums ir atbildējis.
“Jaunā norēķinu sistēma par elektrību ir apgrūtinošāka nekā agrāk. Man patlaban ir jānolasa rādījums, jāsūta tas “Sadales tīkla” operatoram vai “Latvenergo” un jāgaida rēķins. Tā piegādi varu nepamanīt. Kāpēc nevar norēķināties uzreiz pēc patērētās elektrības daudzuma?” sūdzas mūsu lasītāja Māra.
“Mūsu klienti arī ziņo – nav iespējams nodot skaitītāja rādījumus, “Sadales tīkla” bezmaksas tālrunis ne vienmēr atbild un rādījumi nesaskan ar agrāk patērēto elektrību,” teic elektrības pārdevēja SIA “220 Enerģija” mārketinga vadītāja Madara Jurgelāne.
“Pašās janvāra beigās sākās visu klientu līgumu migrācija, pārveide: regulētos līgumus pārveidoja par tirgus līgumiem, un šā procesa laikā bija brīži, kad bija apgrūtināta piekļuve portālam “e-Latvenergo,” vakar skaidroja uzņēmuma preses sekretāre Sandra Vējiņa. Viņa arī “Latvenergo” vārdā atvainojās tiem cilvēkiem, kam bija ilgi jāgaida uz tālruņa savienojumu. “Sagaidāms, ka klientiem svarīgos jautājumus tuvāko nedēļu laikā pilnībā sakārtosim un turpināsim klientu apkalpošanas normālu režīmu,” tā S. Vējiņa.
Kāpēc jāsūta skaitītāja rādījums tirgotājam un jāgaida no viņa rēķins? S. Vējiņa skaidro, ka tirgus situācijā klients norēķinās par vairākiem atsevišķiem pakalpojumiem – elektrību, sistēmas pakalpojumiem un obligāto iepirkuma komponenti (OIK). Klienta ērtību labad šo pakalpojumu apmaksu apvieno vienā rēķinā. Tirgus situācijā neviens tirgotājs nevar nodrošināt līdz šim īstenoto pašdeklarācijas metodi. Tirgotājs piedāvā elektroenerģijas cenu un līguma termiņu. Pārējās komponentes var mainīties.
Izskatās, ka daudzu simtu tūkstošu mājsaimniecību apkalpošanai nav gatavs arī elektrības piegādātājs AS “Sadales tīkls”. Visi klienti nevar nodot rādījumus mājas vietnē, skanējuši arī augstprātīgi komentāri no tālruņa operatora: sak, kāpēc mainījāt piegādātāju, paši uzprasījāties pēc problēmām! Daudzi lasītāji vaicā, kāpēc AS “Sadales tīkls” mājas vietnē elektrības patēriņa rādītājus var nodot vien ar internetbankas palīdzību, identifikācijas karti vai zvanot pa tālruni 80200408. Kāpēc klientu nevar identificēt kā citi pakalpojumu sniedzēji – ar e-pastu un paroli vai līguma/klienta numuru?
AS “Sadales tīkls” preses sekretāre Renāte Meļķe skaidro – skaitītāja rādījumi ir jānodod tāpēc, ka citādi par tiem neuzzināšot tirgotājs. Uz jautājumu, kāpēc “Sadales tīkla” mājas vietnē informāciju par skaitītāja rādījumu var ievadīt vien caur internetbanku vai ar identifikācijas karti, “Sadales tīkla” pārstāve atbild, ka citādi nevarot atpazīt konkrēto cilvēku. Uz jautājumu, kā tad “Sadales tīkls” atpazīst tos cilvēkus, kas zvana pa bezmaksas tālruni 80200408 (tas darbojas ik mēnesi no 27. līdz nākamā mēneša 3. datumam), R. Meļķe teic, ka cilvēkam jautā viņa personas kodu (tas gan nav tiesa, prasa līguma numuru). Kāpēc šajā gadījumā ar to pietiek?
