Elektrības jautājums sit pa pirkstiem 32
Aizvadītais gads elektroenerģijas nozarē bijis dažādu skaļu un ļoti apspriestu notikumu pilns – beigām tuvojas Kurzemes loka būvniecība, samazināts jaudas maksājums termoelektrostacijām, elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS “Augstsprieguma tīkls” ar valdības lēmumu iegādājies 34,36% akciju dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatorā “Conexus Baltic grid”, skandālu ēna bargi gājusi pāri koģenerācijas un atjaunojamo resursu nozarei, visbeidzot oficiāli zināms, ka beidzot esam pašu mājās saražojuši tik daudz elektrības, cik esam iztērējuši.
Tomēr, kā norāda enerģētikas eksperts un Valsts prezidenta izveidotās Enerģētikas drošības komisijas vadītājs Juris Ozoliņš, no reputācijas un informācijas atklātības viedokļa šis bija sliktākais gads elektroenerģijas nozarē, kādu vien iespējams atcerēties. “Pilnīgs informatīvais haoss – gan koģenerācijas staciju, gan to saražotās elektrības jautājumā, gan par to, kas kam ir parādā. Pilnīgi pretēji tam, kā mums veicās ar elektrības ražošanu kopumā, kas bija pozitīvs notikums.” J. Ozoliņš gan norādīja, ka elektrības saražošana 101% apmērā no patērētā tomēr bijusi apstākļu sakritība, ņemot vērā milzīgo ūdens pieteci un labvēlīgos laika apstākļus. “Taču pērn 2% elektrības joprojām iepirkām no ārpuses,” sacīja eksperts.
Sola mazākus rēķinus
No šā gada janvāra lielākajai daļai patērētāju jābūt mazākiem elektrības rēķiniem. Taču, kā uzsver “Sadales tīkla” speciālisti, tad saistībā ar OIK aprēķina kārtības izmaiņām ļoti svarīgi izvērtēt katra pieslēguma jaudu, kas var būtiski samazināt maksu par elektrību.
“Kopumā esam saņēmuši 46 tūkstošus pieteikumu jaudas samazināšanai un joprojām ik nedēļu uzņēmums saņem vidēji 160 klientu pieteikumu,” norādīja uzņēmumā. Tāpat “Sadales tīkls” aicina izvērtēt un iepazīties ar pēc iespējas vairāk komersantu piedāvājumiem par elektrības piegādēm, uzsverot, ka mājsaimniecībām piedāvājumus publiski izteikuši jau deviņi tirgotāji, bet skaits noteikti vēl var palielināties.
Pērn valdība vienojās no “Latvenergo” pamatkapitāla abām Rīgas TEC stacijām izmaksāt vienreizēju 454,28 miljonu eiro kompensāciju. Tādējādi jau no šā gada 1. janvāra vidējais OIK maksājums par 1 MWh elektroenerģijas samazinājies no 26,79 eiro līdz 25,79 eiro, bet 2020. gadā – līdz 24,92 eiro. Kā norādījusi Ekonomikas ministrija, bez šāda soļa speršanas turpmāko gadu laikā turpinātu augt izmaksas par OIK, kas arī attiecīgi palielinātu elektrības cenas.
